Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mantotas kamanas kalpo kā fotostūrīša atribūts

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 6. decembris 07:00

1512
Mantotas kamanas kalpo  kā fotostūrīša atribūts

Cīravas kultūras nama vadītāja Santa Matvijčuka šogad iecerējusi īstenot vairākas savas idejas, lai Cīravas centrā pastiprināti radītu Ziemassvētku atmosfēru. Pie autobusu pieturas iepretim kultūras namam ikviens interesents var nofotografēties svētku dāvanu kamanās, un, ja iecere izdosies, tad drīzumā ļaudis uz Cīravas galvenās ielas svētkiem noskaņos mūzika.

Maiss – pilns ar dāvanām
“Kamanas nāk no mana tēta dzimtas, četras reizes vectētiņa. Ļoti senas ragavas,” palepojas S. Matvij­čuka. Nesen kārtojusi pie mammas noliktavu un atradusi tās tur, pavisam iekrāmētas. Tuvinieki teikuši, ka kamanas sen nav kustinātas. S. Matvijčukai noformēšanas lietas ļoti iet pie sirds, tādēļ uzreiz radusies doma – tāda vērtība jāparāda arī citiem. Kamanas ir viens no sniegotu Ziemassvētku vēstnešiem, tāpēc Pirmās Adventes nedēļā tapusi šī dekorācija. Kultūras nama vadītājai nākuši palīgā pašvaldības darbinieki, kuri kamanas piestiprinājuši ar metāla trosēm pie zemes, lai kādu dienu nerastos pārsteigums, ka ar tām kāds aizbraucis. Vadītāja pajoko, ka tas noteikti nebūtu Ziemassvētku vecītis.
S. Matvijčukai pašai par paveikto ir prieks, idejas autore saņemot daudz komplimentu no līdzcilvēkiem. Pamanījusi, ka daudzi kamanas ievēro un labprāt pie tām nofotografējas. “Tieši tāds arī bija mērķis – lai mums būtu pašiem savs svētku fotostūrītis.”
Lai radītu senatnīgu iespaidu, kamanās ieklāta sega, ielikts dāvanu maiss, kuram gals ir vaļā un redzamas “dāvanas” – mīkstās rotaļlietas. “Bija krājumi no humānās palīdzības,” piebilst noformējuma idejas autore. Viņa cer, ka cilvēki būs godprātīgi un no dāvanu maisa tomēr neko neņems.
“Ziemeļbriedi arī gribēju no salmiem uztaisīt, taču tas ir milzīgs darbs, sapratu, ko šogad vairs nepaspēsim. Tādēļ briedi, kas tumsā spīd, nopirkām veikalā.”

Palīdz brīvprātīgie
S. Matvijčuka kopā ar palīdzēm lielajā Adventes vainagā kārto egļu zarus. Viņa uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt iedzīvotājus ar savu izdomu, idejām un izpildījumu, lai saprastu, ko nozīmē to visu radīt. Vainagā mirdzēs pamatīgas sveces. “Tās ir darinātas no sametinātām metāla silēm, lai iznāktu sveces forma,” norāda kultūras nama vadītāja. Pie laternām arī būšot svētku rotājumi, kas gatavoti no metāla, būvniecības materiāliem un krāsas. Cīravas centrs mirdzēšot lampiņās. “Man pašai ļoti patīk, ja svētku laikā visapkārt ir gaišums. Lai arī esmu cīravniece, man patīk Liepāja, kas vienmēr mirdz svētku rotā, tādēļ gribu līdzīgu sajūtu radīt šeit uz vietas,” bilst S. Matvijčuka.
Lampas tiek pārbaudītas un nepieciešamības gadījumā salabotas. Kultūras nama vadītāja slavē bijušo pašvaldības tehnisko darbinieku Aivaru Atkalnu, kurš, būdams pensijā, joprojām brīvprātīgi nāk palīgos, iesaistoties svētku radīšanā.
“Vēl viena mana iecere ir izvilkt ārā skandas, lai apkārt būtu dzirdamas svētku melodijas. Ne jau tā skaļi, bet maigi, pieklusināti. Lai cilvēkiem rastos patiesa gaidīšanas sajūta,” plānos dalās kultūras nama vadītāja.