Rucavnieki svētkus rada sev paši

2018. gada 20. decembris 07:00

1520

Aktīvākais un rosīgākais laiks Rucavas novadā ir īsi pirms Ziemassvētkiem, kad rucavnieki satiekas gardumu un dāvanu tirdziņā un pulcējas uz egles iedegšanu, gūstot svētku sajūtu. Gan tirgotāji, gan svētku rīkotāji parūpējušies, lai šogad svētki saistītos ar siltām un mīļām bērnības atmiņām.

Cepelīni iet uz urrā
Ziemassvētku tirdziņš Rucavas kultūras namā izraisa lielu piekrišanu, īpašā cieņā ir gan vietējie tradicionālie gardumi, gan saimnieču gatavots siltais ēdiens un kārumi.
Rucavas saimniece Aleksandra Maksakova un viņas vīrs Imants Pričins atveduši milzu kūpošu katlu ar pašu gatavotiem cepelīniem. Imants teic, ka cepelīnu gatavošanas māku pārņēmuši no viņa mammas, un pieprasījums pēc šā ēdiena tirgošanās reizēs iet uz urrā. “Piedāvājam grupām arī meistarklases – šāds piedāvājums sanāca diezgan nejauši un pilnīgi neplānoti,” piebilst Aleksandra. Imants piekrīt, ka Rucavā cepelīnu gatavošana un ēšana ir gana populāra, līdzīgi kā kaimiņzemē Lietuvā. Imanta un Aleksandras gatavotie cepelīni tiek iztirgoti vienā rāvienā. Cilvēki ņem, lai turpat uz vietas ieturētu pusdienas, citi parūpējas arī par mājiniekiem. “Nav jābrauc uz Lietuvas krogiem, tepat ir garšīgi un vēl garšīgāki,” piebilst kāda pircēja, paņemdama mājiniekiem skābētus un sautētus kāpostus.
Mājražotājas Irēna Pērkona un viņas meita Marika Petrovska arī piedāvā ko kārdinošu. “Kā jau uz Ziemassvētkiem – piparkūkas, kliņģerīši, zaķauši, biezpiena un cepumu mājiņas. Tās ir bērnības atmiņas un garšas,” pamato I. Pērkona. Viņa norāda, ka bez pašu ceptajiem un gatavotajiem kārumiem svētku galdā obligāti jābūt arī zivij. “Braukšu uz tirgu un meklēšu,” smaidot nosaka tirgotāja.
Ķimeņu siers pārvēršas
Dunikas pagasta padomes šoferis Imants Burģelis tirdziņā iegādājies zaķaušus un rucavnieku ceptu maizi. “Šodien nopirktais jau līdz svētkiem neizvilks, svētkos atkal būs jāgādā citi,” viņš norāda. Uz svētkiem citos tirdziņos būšot jāmeklē arī cūkas šņukurs, zirņi, kāposti. “Būs jāpaspēj uz kādu no tirdziņiem vēl – man patīk tajos iepirkt gan ēdamlietas, gan dāvanas,” norāda vīrietis.
Rasma no Liepājas uz Rucavu atbraukusi ciemos. Pierunāta palīdzēt tirgot tradīciju nama “Zvanītāji” ražojumus – cimdus, zeķes, balto sviestu, maizi. “To jau visi rucavnieki un ne tikai zina,” saka tirgotāja un steidz apkalpot baltā sviesta kārotājus.
Laila Zuļģe, zemnieku saimniecības “Ventiņi” saimniece, pircējiem piedāvā mājās spiestu ābolu sulu un sierus. Pēc pārdesmit minūtēm palikuši pāri daži mazie ritulīši ķimeņu siera. “Rucavā pēkšņi patīk saldie sieri – tā nekad nav bijis. Palicis ķimeņu siers, kura saistība ar Jāņiem pazūd, kad šķēlēs sagriezto sieru uz pannas apcep. Tad tas ir Ziemassvētku siers – apcepts tas ir pilnīgi citādā garšā,” raksturo L. Zuļģe. Viņa pati tajos tirdziņos, kur tirgojas, apstaigājot riņķī pie citiem tirgotājiem un nopērkot to, ko vajag un vēlas. “Produkcija visu gadu tirgotājiem ir vienāda, taču Ziemassvētku tirdziņiem citu sajūtu dod tirgotāju noformējums rūķu cepurēs un atbilstoša mūzika,” pauž L. Zuļģe.
Pārdevēja Sanita Bužoka no “Skrīveru saldumiem” atzīst, ka daudziem Ziemassvētki asociējas tieši ar saldumiem. “Šie man ir pirmie Ziemassvētki šajā uzņēmumā. Tiešām nevar sūdzēties par saldumu pieprasījumu. Rausta uz visām pusēm – nespējam braukt pie klientiem,” norāda pārdevēja. Pircēji vislabprātāk pērkot “Gotiņas”, augļus, marcipānu. “Ir jūtams, ka cilvēki meklē dāvanas. Daudz šajā ziņā nospēlē iepakojuma izskats,” uzsver S. Bužoka.

Rotā ar ābolīšiem
Bez ievērības un piekrišanas nepaliek Natālijas un Gata Graudužu bišu saražotā produkcija. Cilvēkus pievilinot dzeltenās krāsas bišu vaska dažādu formu sveces un svecītes, koši dzelteni rotājumi zvaigznīšu un sirsniņu formās. “Dzeltenā krāsa saistās ar saulīti, siltumu. Tie jau ir tie Ziemassvētki,” apliecina pāris.
Lauksaimniece Laima Veidemane pārdod savā saimniecībā “Šuķi” bioloģiski audzētos ābolus. Lai arī šis bijis bagātīgs ražas gads, pēc āboliem tik un tā ir pieprasījums. Viņa rāda mazus, tumši sarkanus ābolīšus. “No augļiem nenovākta ābele izskatās fantastiski skaista!” saka audzētāja. Turklāt mazā izmēra vienkrāsainos augļus gana bieži cilvēki izvēlas likt kā dabiskās rotājumu bumbas Ziemassvētku eglītēs, kombinējot tos ar citiem rotājumiem, piemēram, piparkūkām.

Dedz stādītu eglīti
Rucavas centrā pie veikala “Tev” pēcpusdienā pulcējas lieli un mazi rūķi, kuri ar nepacietību gaida lielās egles iedegšanu. Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits pastāsta, ka laukumā augošā eglīte stādīta speciāli šim mērķim – lai būtu pašiem sava lielā egle. “Īsti neatceros gadu, kad tas bija, bet var ļoti labi redzēt un salīdzināt, kā koks izaudzis,” teic J. Veits. Eglīte rotāta ar pašdarinātām mantiņām – koka ripiņām, pinumiem. “Simpātiski izskatās, turklāt vējš neraus nost, kā tas notiek ar plastmasas bumbām,” saka Rucavas kultūras nama direktore Staņislava Skudiķe. Viņa pastāsta, ka egles iedegšanas pasākumā iniciatīvu uzņēmusies Rucavas pamatskolas mūzikas skolotāja Landra Valdmane ar pamatskolas dziedošajām meitenēm. Tiek izdejoti un izdziedāti dažādi mūzikas un dziesmu ritmi Ziemassvētku noskaņās, skaitīti svētku dzejoļi, atnākušie cienāti ar piparkūkām un konfektēm.
Rucavas tūrisma informācijas centra vadītāja Dace Mieme skaidro, ka šogad visu pašvaldības centru caurvij tematisks ziemas mēnešiem atbilstošs motīvs, kas noderējis gan Latvijas dzimšanas dienai, gan arī citiem ziemā svinamajiem svētkiem. Proti, netālu no domes pašā Rucavas centrā kā dekorācijas ir milzu rakstaini cimdu atveidi. “Ideja nāk no Rucavas novada deju kolektīva “Saksinis”, bet pašvaldība idejas īstenošanai līdzēja materiāli. Cimdu raksti ir uzdrukāti uz līmplēves,” piebilst domes priekšsēdētājs. “Uz valsts simtgadi bija akcija, ka jāuzada 100 pāri cimdu. Cimdu motīvs labi sasaucas arī ar Ziemassvētku tematiku. Tiem lielajiem cimdiem, kas redzami, ir īstie Rucavas raksti. Domājam, ka citus gadus šo ideju tikai papildināsim,” norāda D. Mieme.
Savukārt svētku egles pakājē lasāma pasaka par vecīša cimdiņu un var iztēloties, kā pasakas varoņi sildījās vientuļajā cimdiņā, jo no dažādiem materiāliem tapis liels dūraiņa prototips.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rucavnieki svētkus rada sev paši

Kategorijas