Fasādes siltināšana - ideāla metode apkures rēķinu samazināšanai

2018. gada 22. decembris 00:00

Kā liecina prakse, energoefektivitātes paaugstināšanas efektīvākā metode ir ārsienu siltināšana. Tas gan nenozīme, ka citas konstrukcijas būtu paviršāk siltināmas – vienkārši caur nenosiltinātam arsienām izplūst vislielākais siltuma daudzums – līdz pat 35%, veidojas aukstuma tilti, un rodas virkne citu problēmu.

Pareizi nosiltinātas ārsienas:

•    paaugstina mājas energoefektivitāti, ievērojami samazinot izdevumus par apkuri;
•    uzlabo iekštelpu klimatu ziemā un vasarā;
•    palielina nekustamā īpašuma vērtību;
•    nodrošina ēkas būvfizikālās substances ilgāku kalpošanu.

Pastāv vairākas tehnoloģijas, kā veikt siltināšanu no ārpuses, pieļaujama dažādu materiālu izmantošana, protams, piemērotāko risinājumu ieteicams meklēt kopā ar speciālistiem. Pirms siltināšanas uzsākšanas fasāde jāsagatavo - jānoņem notekcaurules u.c. uz fasādes esoši elementi, ja nepieciešams, virsma jāattīra no putekļiem un jāgruntē.

Kad tas izdarīts, uz sienas stiprina cietās akmens vates plāksnes vai putupoistirolu (to dara ar vismaz 2mm biezas līmjavas palīdzību). Fasādes siltināšanā nākamā „pīrāga” daļa ir armējošais slānis, ko parasti veido ar armēšanas līmjavu, stiklašķiedras sietu un līmjavas slāni. Lai armējošajam slānim veidojas laba saķere ar nākamo slāni, to jānogruntē. Virs grunts klāj dekoratīvo apmetumu, fasādes flīzes vai citu izvēlēto fasādes nobeiguma slāni. Ja nepieciešams, dekoratīvo apmetumu krāso ar atbilstošu krāsu. Minēto tehnoloģiju pielieto gan mūra, gan koka namu siltināšanai. Ja nepieciešams, siltināšanas pīrāgu liek vairākās kārtās, protams, katram no slāņiem jāļauj atbilstošu laiku (sk. materiāla iepakojumu) nožūt.

Siltināšanas procesā ir būtiski izvēlēties atbilstošāko siltumizolācijas biezumu, pareizi darboties ar līmjavu. Līmjavu var klāt arī nedaudz biezākā slāni par ietaicamajiem 2mm, tādējādi panākot papildus siltumizolāciju, līmjavu ieteicams uzklāt pa visu siltināmā materiāla perimetru, nevis atsevišķos punktos materiāla vidū. Fasādi jāsiltina visā tās augstumā, vietās, kur ir lielāka saskare ar mitrumu (pie pamatiem, notekcaurulēm) jāizvēlas blīvāki siltināšanas materiāli, kas nodrošina arī mitruma aizsardzību, lai apsargātu ēkas fasādi. Starp siltumizolācijas loksnēm vajadzētu atstāt iespējami mazas spraugas (1 līdz 2 mm), lai neveidotos nepamatoti siltuma zudumi.

Ventilējamām fasādēm, kurās starp fasādi un siltinājumu ir gaisa sprauga, izmanto speciālu vati vai iestrādā aizsargslāni. Ventilējamās fasādēs izmanto arī latas, lai mīkstā vate nesaruktu.

Vecāku ēku fasāžu izolācijai – renovācija

Energoefektivitāte, renovācija, enerģijas lietderīga izmantošana, siltuma zudumi – ar šiem un daudziem citiem jēdzieniem arvien vairāk saskaramies ikdienā. Visbiežāk par šo jēdzienu aizdomājamies brīdī, kad kārtējo reizi tiek palielinātas apkures cenas un saņemts kartējais rēķins par ēku apsaimniekošanu. Mūsdienās arvien būtiskāka kļūst iespēja ietaupīt līdzekļus, atjaunojot savu mājokli-siltinot ēku, kontrolējot un regulējot telpu temperatūru, atjaunojot inženierkomunikāciju sistēmas. Daudzdzīvokļu māju renovācija ir svarīga ne tikai tāpēc, lai samazinātu izdevumus par energoresursiem, bet arī lai pagarinātu ēku mūžu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Fasādes siltināšana - ideāla metode apkures rēķinu samazināšanai

Kategorijas