Reiz bija Kazdangas lauksaimniecības tehnikums

2018. gada 28. decembris 07:00

261

Reiz bija Kazdangas lauksaimniecības tehnikums

Mūsu valsts visu laiku izcilākais prezidents Kārlis Ulmanis sacīja:
“Tauta nedzīvo tikai šodienai, vienam gadam, tās sākums meklējams pagātnē.”

Latvijas brīvvalsts apstākļos 1920. gadā izveidotā Zemkopības ministrija izveidoja īpašu skolu nodaļu, kurai atļāva dibināt skolas. Kazdangā nodibināja lauksaimniecības skolu ar zivkopības nodaļu un 37 skolotājiem. 1930. gadā Kazdangas lauksaimniecības vidusskolā bija 176 audzēkņi. Uz šīs skolas bāzes 1945. gadā noorganizēja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, kas gatavoja kadrus četrās specialitātēs – agronomus, zootehniķus, mehāniķus un vēlāk arī zivkopjus.

Audzina mīlestību
pret lauku dzīvi
Lauksaimniecības mācību iestādēs lielu vērību veltīja mācību saturam, lai katrā priekšmetā audzēkņi apgūtu pamatus, īpašu uzmanību veltot svešvalodu apgūšanai – angļu, franču, poļu un krievu valodai, kas dotu iespēju papildināt zināšanas ārzemēs. Tā 1939. gadā trīs audzēkņi praktizējās Zviedrijā, bet grupa audzēkņu aizvadīja mācības Čehoslovākijā.
Lauksaimniecības mācību iestāžu audzēkņi nēsāja katrai skolai atšķirīgas krāsas formas cepurītes. Ar tām audzēkņi lepojās.
Lielu darbu Latvijas lauku jaunatnes mācīšanā un audzināšanā veica mazpulku organizācija. Zemkopības ministrijas noteikumos par mazpulkiem bija teikts, ka mazpulki ir lauksaimniecības rakstura ārpusskolas izglītības organizācija, kuras mērķis ir veicināt morālo saimniecisko audzināšanu nacionālā garā, ieaudzinot jaunatnē mīlestību uz lauku dzīvi un lauksaimniecisko darbu. 1939. gadā Latvijā darbojās 1082 mazpulku organizācijas ar 40 083 dalībniekiem. Katrā lauku skolā bija mazpulku organizācija ar formastērpiem un nozīmītēm.
Sākoties Otrajam pasaules karam, izmainījās politiskā situācija valstī. Mazpulku un skautu vietā sāka darboties pionieru un komjaunatnes organizācijas. Tautā iecienītā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa fotogrāfijas vietā skolās pie sienām sāka parādīties Josifa Staļina bilde, kuru drīz nomainīja vācu tautas vadonis Ādolfs Hitlers.

Kļūst par slaveniem
priekšsēdētājiem
Par Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas direktoriem neatkarības gados strādāja Fricis Grava un Pauls Morītis. Nodibinoties padomju varai, 1945. gadā sāka strādāt komunistiskās partijas biedrs Vladislavs Pušmucāns. Arī skolotājiem viņš silti ieteica iestāties komunistiskajā partijā. Par direktoru V. Pušmucāns nostrādāja 19 gadus un piedzīvoja 104 gadu garu mūžu.
Tie bija spraigi pēckara gadi, kad laukos pārtrauca darboties individuālās saimniecības un pārgāja uz kolektīvo saimniekošanu, dibinot kolhozus. Pēc Kazdangas tehnikuma absolventiem lauksaimniecības ražošanā bija liels pieprasījums. Daudzi absolventi kļuva par slaveniem kolhozu priekšsēdētājiem. Par sociālistiskā darba varoni, Ļeņina ordeņa kavalieri un Augstākās Padomes deputātu kļuva kolhoza “Jaunais komunārs” priekšsēdētājs Jānis Blūms. Par Liepājas rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku kļuva Juris Janeks. Par kolhoza “Cīņa” priekšsēdētāju – Jānis Griezītis, par kolhoza “Komunisms” priekšsēdētāju – Edgars Ronis, par “Nīcas” priekšsēdētāju – Jānis Vilsons u.c. no Kazdangas kadru kalves.
Plašā apkārtnē ļoti populāri bija Kazdangas sporta svētki katru gadu maija vidū. Tajos piedalījās ne tikai no Liepājas pilsētas un plašās apkārtnes, bet arī no Rīgas slavenajām rūpnīcām – “VEF”, Vagonu rūpnīcas. Piedalījās ar daudziem slaveniem sportistiem priekšgalā vairāk nekā 500 dalībnieki.
1966. gadā maijā negaidīti ieradās viesi no Maskavas politehnikuma, kur mācījās students, kurš studēja Liepājā un piedalījās mūsu sporta svētkos. Viņš atveda savu komandu un ļoti lūdzās, lai kazdandznieki aizbrauc uz Maskavu – viņš iepazīstinātu visus ar šo pilsētu. Diemžēl viņa reti piedāvāto viesmīlību nespējām izmantot.
Kazdangā glabājās biezos vākos Viesu grāmata, ar kuru joprojām iespējams iepazīties. Pirmais ieraksts izdarīts 1953. gadā, pēdējais – 2018. gadā.

Ģenerāļa kļūdas dēļ
pili neuzspridzina
Otrā pasaules kara gados krievu karaspēks pie Rucavas sasniedza Baltijas jūru un izveidoja Kurzemē vācu armijas ielenkumu, ko vācieši dēvēja par Kurzemes katlu jeb Kurlandes ķeseli. Ielenktā armija štābu izveidoja Kazdangas pilī, ap kuru tika izveidots divu metru augstumā drāšu pinuma žogs. Ap pili naktīs valdīja tumsa. Pilī dzīvoja vācu ģenerālis Ferdinants Šerners. Krievu ģenerāļi to ļoti labi zināja un nolēma pili uzspridzināt. Nakts tumsā krievu armijas ģenerālis kļūdījās un visu bumbu kravu uzgāza apgaismotajai Vangas pilij, jo bija latvietis. Kazdangas pils palika neskarta. Patiesību uzzināju tikai drīz pēc kara.
Pils joprojām kalpoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma vajadzībām, līdz pēc 79 gadu darbības 2009. gada 30. jūnijā vienu no izcilākajām un vecākajām mācību iestādēm Latvijā slēdza. Jau agrāk esošo Ernesta Treimaņa pilī iekārtoto muzeju turpināja iekārtot tā vadītāja Ilze Holštroma. Muzejs joprojām glabā atmiņas par Kazdangas pils ziedu laikiem.
Kazdangas pilī no 2010. gada darbojas muzejs, kas gaida tūristus un interesentus. Muzejs oficiāli dibināts 2011. gada jūnijā un akreditāciju izgājis 2015. gada decembrī. Muzejā tiek rīkoti dažādi tematiskie pasākumi, barikāžu atceres pasākumi, represēto piemiņas pasākumi, pasākumi pensionēto skolotāju atcerei, dažādas atmiņu pēcpusdienas, kā arī dažāda veida izstādes u.c. pasākumi, par kuriem gādā muzeja vadītāja I. Holštroma. Pilī iespējams darboties dažādās radošās darbnīcās – sapņu ķērāju, sveču izgatavošanas, sveču dekorēšanas, kā arī pašiem izgatavot papīru, izcept piparkūkas. Lai iepazītu Kazdangu, lielisku atpūtu nodrošina pastaigas pa plašo parku, jaunā laipa pāri Dzirnezeram un skatu tornītis putnu vērošanai.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Reiz bija Kazdangas lauksaimniecības tehnikums

Kategorijas