Skābi kāposti, zvīņas, zirņi un citas nozīmīgas folkloras norādes vecā gada pavadīšanai

2018. gada 31. decembris 09:45

Ticējumi vecgada vakarā liek darīt visdīvainākās lietas. Tā vien šķiet, ka senatnē latvieši vecgada vakarā uzvedās pavisam ērmoti – klausījās, ko lopi runā, stāvēja krustcelēs, plikām kājām ap ābelēm dancoja, pliki starp spieģeļiem sēdēja, žoga zedeņus lauza, tupeles pa gaisu svaidīja, zirņus un zvīņas makā lika un citas ērmotas lietas darīja.

Cik šajos ticējumos taisnības, cik izdomājumu jautrībai un ērmību attaisnošanai, tas lai paliek katra ticēšanai, vēsta Latvijas Sabiedriskie mediji.

Katrā ģimenē ir savas tradīcijas – jūs noteikti kādus rituālus atkārtojat gadu no gada.

Kopā ar bērnu ir labi to pārrunāt, lai bērnam labāk saprotams, kā senatnes ticējumi veidojušies, no paaudzes paaudzē rituālus saglabājot.

Latviešu tautas ticējumi saka, ka vecgada vakarā:
Jāiet uz pirti un jānomazgā vecā gada dubļi, lai jaunā gadā būtu labāka dzīve un lai nebūtu jāiet vecie ceļi un jānēsā vecie dubļi.
Veca gada vakarā bez saules nedrīkst strādāt, jo tad visu gadu pa nakti vien jāstrādā. /E. Laime, Tirza./

Lai nākošā gadā būtu daudz naudas, tad jāēd zivis ar visām zvīņām, zvīņa jāberž ar rokām un jāliek naudas makā - tad naudas būs kā zvīņu. Jāēd arī zirņi un pupas, lai būtu daudz naudas. Tādā pašā nolūkā jauna gada rītā mazgājoties, bļodā liek naudu. Jauna gada vakarā stāv arī uz krustceļiem, lai nauda būtu. Apakštasē ieber rupjus miltus, uz galda uzliek naudu un miltus uzgāž virsū. Ja nu ar muti var uzmeklēt to naudu, tad nākamā gadā būs daudz naudas. /B. Z. II. pielikums, 1935, II./

Veca gada vakarā jāēd skābi kāposti, lai skābums, kas radies pagājušā gadā, tiktu apēsts; jaunā gadā turpretim nedrīkst ēst skābus kāpostus, jo tad visa dzīve nākamā gadā būs skāba. /A. Bundža, Ķieģeļi./

Veca gada vakarā jāizzvejo liela zivs, kurai ir lielas zvīņas. Zivs jānotīra un zvīņas jānovieto traukā, un jātur uz galda visu nakti. Jauna gada rītā zvīņas jāizdala starp mājas ļaudīm. Zvīņas jāglabā visu gadu naudas makā. Tad visu gadu daudz naudas, kā zivju zvīņu. /A. Brāka, Meirāni./

Jaunu gadu gaidot, vajaga 9 reizes ēst vakariņas, jo tad nākošais gads bagāts. /E. Jēpe, Palsmane./

Veca gada vakarā vajaga divpadsmit reiz ēst, lai jaunā gadā būtu arvien bagātīgs galds. /E. Zommere, Rauna./

Veca gada vakarā vajagot līdz pulksten divpadsmitiem dzīvot augšā un divpadsmit reizes ēst, tad nākošais gads būšot bagāts. /J. Ozola, Smiltene./

Vecā gada vakarā jāēd zirņi, lai būtu it kā noēstas visas pagājušā gada asaras./K. Briežkalns, Dole./

Ja zirņus līdz pusnaktij neapēd, tos izber uz grīdas, tad jaunā gadā jāraud nebūs.
Veca gada vakarā, kamēr pulkstens sit divpadsmit, vajag uz balta papīra uzrakstīt trīs vēlēšanās, tad sadedzināt un apēst, tad vēlēšanās piepildoties. /V. Grīva, Lubāna./

Kas grib redzēt nākamas lietas, lai vecā gada vakarā dedzina papīrus. No degošu papīru dūmiem uz sienas rādās ēnas. Šās ēnas rāda nākošā gada svarīgākos notikumus. /A. Zālīte, Bērzpils./

Vecgada vakarā pulksten 12 zirgi sarunājas par nākamā gada dzīvi.

Vecgada vakarā, kad pusnakts tuvojas, meitām jāiet žoga zedeņus apķert - ja pāra skaitlis, tad precēsies nākamajā gadā.

Vecgada vakarā pirms pusnakts basām kājām mājai trīs reizes apkārt jāskrien, tad veselība būs, ja vēl pa ceļam kādu ābeli papurinās, tad gaidāma liela ābolu raža.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Skābi kāposti, zvīņas, zirņi un citas nozīmīgas folkloras norādes vecā gada pavadīšanai

Kategorijas