Lielās izvēles priekšā

2012. gada 26. maijs 08:45

696

Mācību gadam tuvojoties beigām, lielai daļai skolu 9. un 12. klašu absolventu ir jāizvēlas sava nākotnes profesija, izglītība, kuru grib iegūt. Aptaujas rāda, ka gandrīz puse no vidusskolēniem nezina, kur tālāk mācīsies, kādu profesiju izvēlēties.

Uz jautājumu, vai skolu beidzēji zina, ko grib darīt tālāk, Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) direktors Agris Ruperts norāda, ka ir gan ļoti motivēti un mērķtiecīgi jaunieši, un ir tādi, kam nav ne jausmas, ko vēlas.
Rīgas Tehniskās universitātes veiktā aptauja rāda, ka gandrīz puse jeb 47 procenti vidusskolēnu vēl nav izlēmuši, kurā augstskolā studēs, tomēr aktīvi meklē informāciju par studijām augstskolu mājaslapās, aptaujājot draugus un paziņas, kā arī ieklausoties vecāku viedoklī.

Bārtas pamatskolas direktore Skaidrīte Gertnere norāda, ka ļoti daudz bērnu izvēlē nosaka ģimene. "Jo tai ir plašāks redzesloks un saskarsme ar dažādām profesijām ir lielāka, jo skolēnam ir plašāka izvēle," viņa teic. Šogad Bārtā būs 10 pamatskolas beidzēji. Kādi četri bērni klasē mērķtiecīgi domā jau par nākotnes profesijas izvēli. "Vairāki skolēni domā par mācīšanos LVT, bet galvā tomēr paturot iespēju iet uz Grobiņas ģimnāziju, kas ir izdevīgi kaut vai tāpēc, ka bērni no rītiem un vakarā tiek vesti ar autobusu," stāta S. Gertnere. Viņa arī uzsver, ka uz vidusskolu vai ģimnāziju iet mācīties tie, kuri domā turpināt mācības augstskolā.

Pāvilostniece Alīna Roga teic, ka pēc 9. klases absolvēšanas šogad paliks turpat vidusskolā. "Nezinu, ko vēlos nākotnē apgūt, kāda profesija interesē, tāpēc, lai vēlāk nenožēlotu savu izvēli, palikšu vidusskolā," skaidro Alīna.

Grobiņas ģimnāziju šogad beigs Sallija Bokuma, kura arī vēl nav izlēmusi, kur mācīties. "Pēc pamatskolas izdomāju nākt mācīties uz Grobiņu, jo biju pamatīgi aizrāvusies ar galda tenisu un šeit bija treniņi, uz kuriem mani aicināja jau ilgu laiku," stāsta Sallija. Šobrīd jauniete ir lēmuma priekšā. Sallija atzīst, ka ir doma mācīties kaut ko saistībā ar ekonomiku un šajā priekšmetā tiks likts arī izvēles eksāmens. "Manu izvēli nosaka tas, kas mani interesē un ko vēlētos apgūt tālākā nākotnē," teic meitene. Arī profesionālās skolas, viņasprāt, ir ļoti laba lieta, jo tur pakāpeniski tiek iegūta profesionālā izglītība kādā noteiktā darbības jomā.

A. Ruperts atklāj, ka līdz ar jauno uzņemšanu tiks piedāvātas arī virkne jaunu programmu. "Būs gan pilnīgi jaunas, gan būtiski pārstrādātas," viņš norāda. Ar pamatskolas izglītību jaunas ir būvizstrādājumu galdnieka programma un tērpu stila speciālists. Sadarbībā ar LiepU top programma tūrisma pakalpojuma speciālistiem. "LVT piedāvā arī programmas audzēkņiem ar vidējo vispārējo izglītību," norāda A. Ruperts. Pagājušajā semestrī apmācīti klientu apkalpošanas speciālisti un Eiropas Sociālā fonda finansētajā grupā – drēbnieki. Šogad klāt nākušas vēl divas: no LVT budžeta finansēta programma namu pārziņiem un Eiropas Sociālā fonda – bistro darbiniekiem.

Šobrīd jauniešiem aktuāli ir, nevis "kāda būs mana kvalifikācija", bet "kur es pēc tam varēšu strādāt", norāda A. Ruperts.

Cīravas arodvidusskolas direktora vietnieks Marģers Sīlis norāda, ka viņu skolā šogad jaunums būs atjaunotā galdnieka palīga programma, kurā var mācīties audzēkņi ar astoņu klašu izglītību. "Ceram, ka izdosies nokomplektēt grupu," teic M. Sīlis. Pārējās programmas paliekot pa vecam – "komplektējam, ko varam nokomplektēt". Skolēni aktīvi apmeklējuši arī skolas Atvērto durvju dienu. "Pieprasītākā profesija jau vairākus gadus mums ir mehāniķis, kur katru gadu sāk mācīties ap 30 audzēkņu, beidz mazliet mazāk," stāsta direktora vietnieks. Visvairāk audzēkņu skolai esot no Aizputes novada un Liepājas, tad seko pārējie novadi.

Visu rakstu lasiet "Kursas Laika" 25. maija numurā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lielās izvēles priekšā

Kategorijas