Ceļošana kā ūdens, nevis cigarete

2019. gada 4. janvāris 07:00

Decembrī klajā nākusī Lindas Riņķes grāmata “Kā Sprīdīte mājās pārnāca” ir trešā – noslēdzošā – ciklā par to, kā Gulbenes meitene 2012. gadā kopā ar dzīvokļa biedru Janci (Jāni Porieti) devās pasaulē laimi meklēt. Atgādinām: pirmā grāmata “Tūkstošiem kilometru ceļa malā” stāstīja, kā abi jaunieši ar stopiem izceļoja Eiropu, savukārt otra “Paradīze jeb Kā uzzināt, vai pasaule ir apaļa” lasītāju aizveda uz Jaunzēlandi, kas uz pāris gadiem kļuva par Lindas mājām, un uz Ameriku.
Stāsts trešajā grāmatā atsākas Jaunzēlandē, kur Linda bija atradusi sapņu darbu – mozaīkas – un mīlestību – spāni Serhio. Šie abi faktori tad arī kļuva par iemesliem, kāpēc eksotiskajā zemē Lindas un Janča ceļi šķīrās. Tomēr piedzīvojumi ar to nebeidzās.
Grāmatā “Sprīdīte” iespējams iepazīt salinieku ikdienu gan vietējā iedzīvotāja, gan tūrista acīm. Linda Jaunzēlandē sūri grūti strādāja – veidojot mozaīku slavena restorāna dārzā, kā arī burtiskā nozīmē vergojot (ar baudu) vīna dārzos. Grūti iztēloties, cik daudzi no mums būtu gatavi padsmit stundu garām darba dienām, teju bez brīvdienām strādājot laukā jebkuros laikapstākļos: stādot vīnogulājus, retinot to cerus, novācot ražu un spiežot sulu, pēcāk uzraugot vīna darīšanas procesu no A līdz Z. To visu Linda tēlo tik dzīvi, ka šķiet – nav pasaulē nekā aizraujošāka.
Brīvajos brīžos Linda un Serhio iepazina Jaunzēlandes dienvidu salu, uz kuras dzīvoja, jo, kā raksta pati autore: “Kāds reiz teicis, ka ceļošana ir atkarība. Man gan šķiet, ka tā ir vairāk kā nepieciešamība. Ūdens, nevis cigarete. [..] Katru svētdienu aizbraukt kaut kur nebūt 50 kilometru rādiusā garšīgā piknikā vai iedvesmojošā muzejā. Nekad neapstāties un katru dienu barot savu dvēseli, smadzenes un dzīvi ar kaut ko baudāmu un atmiņās paliekošu.” Grāmatu papildina daudz fotogrāfiju, kas autores dzīvīgos aprakstus ļauj iztēloties vēl spilgtāk.
Par īstu delikatesi gribas saukt grāmatas otro daļu, kurā abi eiropieši, pamājuši ardievas Jaunzēlandei, metas iekšā Āzijā, sava ierobežotā budžeta ietvaros tomēr paspējot visai smalki iepazīt gan Jaunzēlandes ziemeļu salu, gan Singapūru, Malaiziju un Taizemi, gan Kambodžu un Indiju, katrā pavadot no dažām dienām līdz gandrīz mēnesim. Linda un Serhio apmeklē ne tikai tūristu iecienītās vietas, kā, piemēram, Hobitonu, kur uzņemta “Gredzenu pavēlnieka” sāga, Ankoras templi un Tadžmahālu, bet arī ar vilcieniem un velosipēdiem izbraukā mazāk zināmas vietas, kas masu tūrismam svešas. Turklāt pāris iekuļas ne vienā vien pārpratumā un piedzīvojumā, un to visu autore atklāj, kā pati saka, pārlaimīga bērna priekā, piedāvājot arī citiem ceļotājiem noderīgas atziņas.
Krāpnieku shēmas, nedienas ar vīzām, bankomāta un saullēkta medības, zaglīgi pērtiķi un draudzīgi ziloņi, meloņgalvu delfīni un dzeltenacu pingvīni, Āzijas spožums un posts, 101 eksotisks ēdiens, kāzas Indijā un 12 kilometru kāpiens kalnā ar lauztu kājas mazo pirkstiņu – tas viss un vēl daudz kas cits lasītāju sagaida šajā grāmatā, kas nelaiž vaļā pat pēc izlasīšanas. Vēl jo vairāk saprotot – pat ja arī reizi mūžā būs iespēja apmeklēt tās pašas valstis, kur pabija abi ceļotāji, diez vai izdosies izbaudīt kaut desmito daļu no viņu piedzīvotā. Kā salīdzina pati Linda: Okeānijā 2012. gadā viņa ieradās kā kaila dvēsele, bet 2014. gadā mājupceļu uzsāka kā miljonāre – ieguvusi vēl vienu ģimeni, desmitiem draugu visās pasaules malās, tūkstošiem piedzīvojumu, mūža mīlestību un galu galā atradusi pati sevi un ieguvusi pašpārliecību, ka sapņi piepildās. “Visi bērnības sapņi, kas tika pārspridzināti kā gaisā plīvojoši baloni, kad augu un ticēju, ka ar mākslu nav iespējams nopelnīt naudu, tagad gavilēja un lēkāja man apkārt, iekrāsojušies visās pasaules krāsās, un ļāva man atkal ticēt, ka mūsu dzīvēs viss ir iespējams.”
Noslēgumā vēl kāda Lindas atziņa: varbūt ne visiem jādara kā viņai – jāpamet viss un jādodas pasaulē laimi meklēt, taču sekot saviem sapņiem vajag gan!

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļošana kā ūdens, nevis cigarete

Kategorijas