Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Eņģeļu projekts” ļauj pacientiem doties mājās

Kristīne Harmsena

2019. gada 4. janvāris 07:00

86
“Eņģeļu projekts” ļauj pacientiem doties mājās

Nigērijā pacients no slimnīcas netiek ārā, kamēr nav apmaksāts rēķins. 40 gadus vecais finanšu konsultants Zīls Akaraivajs (Zeal Akaraiwai) jau kādu laiku iejuties eņģeļa lomā, sedzot citu cilvēku ārstēšanās izdevumus.

Lūdz Dievu, lai rastos nauda
BBC viņu sastop pie vienas no valsts slimnīcām – viņu silti sagaida sociālie darbinieki, un Zīls uzreiz ķeras pie lietas, prasot “sarakstu”. Uz A4 lapas ir to pacientu vārdi, kuri jūtas pietiekami labi, lai dotos mājās, taču viņi nekur netaisās – naudas rēķina apmaksai nav.
Zīls ir ticies ar cilvēkiem, kuri spiestā kārtā palikuši slimnīcā par sešām vai pat astoņām nedēļām ilgāk, nekā tas būtu nepieciešams, viena iemesla dēļ – jo nespēj samaksāt par slimnīcu. Dažas ārstniecības iestādes sastāda maksājumu grafiku, taču, lai tiktu ārā, pirmais maksājums ir jāveic, un ir daudzi, kuriem nav arī tādas naudas.
Nigērija ir dziļi ticīga valsts, un par to liecina arī kāda sašauta jauna friziera atbilde uz Zīla jautājumu, kur viņš ņems naudu slimnīcai: “Es lūdzu Dievu.” Zīls kādu brīdi sarunājas ar vīrieti, taču viņš neprasa, kas Zīls ir. Zīls arī nepasaka. Jaunā friziera slimnīcas rēķins – 250 dolāru. Jau tās dienas vakarā vīrietis devās mājās.

Identitāti neatklāj
Neviens no pacientiem, kuru rēķinus Zīls apmaksājis, nezina, kurš to izdarījis. Zīls arī nekad neinteresējas, kā viņiem klājas, jo nevēlas, lai kāds būtu viņam pateicīgs. Viss, ko viņš vēlas – lai cilvēki pasaulē nes tālāk šo stāstu par vīru, kurš palīdzējis viņiem grūtā brīdī, stāstu, kā viņi bijuši slimnīcā, tad atnācis eņģelis, samaksājis viņu rēķinu un pazudis. “Tāpēc es šo saucu par “Eņģeļa projektu”,” stāsta Zīls, vēršot uzmanību – ja vari, pats esi eņģelis, kuru tu būtu priecīgs īstajā brīdī satikt!
Zīlam šķiet, ka šādi viņš izpilda savu kristieša misiju, ticību. Viņaprāt, ikviens no mums var kaut kādā veidā palīdzēt otram.
Viņš patur visus čekus, un pie katra no tiem ir stāsts par konkrēto slimnīcas pacientu. Šajā projektā finansiāli iesaistās arī Zīla draugi un radi.

Novirzās no plāna
Reizē, kad slimnīcā Zīlu satiek raidsabiedrības BBC žurnālists, sociālie darbinieki aizved viņu pie kādas sievietes ap gadiem 60, kura pēc sirdstriekas nav pie samaņas un jau kādu laiku pie dzīvības viņu uztur elpināšanas aparāts. Ja Zīls apmaksātu kundzes rēķinu, viņu varētu pārvest uz intensīvās aprūpes palātu – kamēr rēķins nav apmaksāts, tas nav iespējams. Koridorā Zīls satiek sievietes meitu, viņš iztaujā viņu par mātes veselības stāvokli. Izskatās – pat ja rēķins tiktu samaksāts, tas būtu tikai pirmais solis ļoti garā atveseļošanās ceļā. Ar nosacījumu, ja sieviete vispār izdzīvo.
Zīlam žēl tās – to viņš pasaka arī meitai, taču šāda pacienta rēķina apmaksa ir pretrunā viņa paša noteiktajiem likumiem. Proti, viņš neapmaksā rēķinus cilvēkiem ar nopietnām saslimšanām, ar tādām, kuras vēl jāārstē. “Eņģeļu projekts” maksā par tiem, kuri tūdaļ var doties mājās. “Protams, dažreiz es novirzos no plāna,” atzīstas Zīls. Viņš atceras kādu sievieti, vārdā Monserata, kura visu laiku asiņoja. Lai to apturētu, bija nepieciešama operācija. Monseratai naudas nebija. Zīls samaksāja 400 dolāru. “Eņģeļu projekts” samaksājis arī par kādu vīrieti, kuram nepieciešama operācija kājai, un desmitgadīgu meiteni, kura gaida zarnu trakta operāciju – par meiteni “Eņģeļu projekts” maksās tik ilgi, līdz viņa varēs doties mājās. Sociālie darbinieki pastāsta, ka bērns jūtas ļoti labi un gaidāmā operācija būs pēdējā. Meiteni Zīls jau ir saticis iepriekš, vairāk negrib. “Viņai ir acis kā manam dēlam,” viņš atceras.

Sāk zust pacietība
Zīls, samaksājot astoņu cilvēku rēķinus, atzīstas, ka it kā dara labu darbu, taču ikreiz tas viņu sadusmo – valdības rīcībnespējas dēļ. Viņš uzskata, ka valstī ir daudz gudru cilvēku, kuri varētu izdomāt normālu apdrošināšanas sistēmu. Nigērijā tikai pieciem procentiem cilvēku ir veselības apdrošināšana. Līdz šim neviens nav spējis ieviest sistēmu, kas darbotos sabiedrībā ar tik plašu sociālo spektru – no ļoti, ļoti bagātajiem līdz miljoniem cilvēku, kuri ir ārkārtīgi nabagi un kuru veselības aprūpes pakalpojumi būtu jāsedz valstij.
Taču Zīlam sāk zust pacietība. “Katru nedēļu es redzu, kāda ir ietekme tam, ka valstī nav ieviesta obligātā apdrošināšanas sistēma. Cilvēki mirst. Kāda ir cilvēka dzīvības cena un kurā vietā tā atrodas prioritāšu sarakstā?”