Kas apdraud spēka simbolu – ozolu?

2019. gada 4. janvāris 07:00

Bīstama slimība – ozolu akūtā kalšana – pirmo reizi Latvijā tika konstatēta 2017. gadā Talsu apkaimē, bet 2018. gada pavasarī ņemtie paraugi to izraisošās baktērijas uzrāda arī Kazdangā un Cīravā.

“Tie ir pirmie koki, kur šī slimība konstatēta, bet ir aizdomas, ka ar to saslimuši ozoli vēl kādās padsmit vietās,” stāsta Valsts meža dienesta (VMD) inženieris vides aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns. Tālāko situācijas attīstību prognozēt nevarot. Turklāt kalšanas iemesli varot būt arī citi, ne tikai šī slimība.

Gaida piemērotu brīdi
Iepriekš slimība laboratoriski bija apstiprināta tikai Lielbritānijā un Šveicē, bet tās simptomi novēroti vēl vairākās Eiropas valstīs. O. Zaļkalns spriež, ka arī pie mums ozolu slimības ierosinātāji bijuši jau sen, tikai tiem nav bijuši attīstībai piemēroti apstākļi un klimats. Viņš to salīdzina ar gripas uzliesmojumiem cilvēku sabiedrībā.
Slimība skar galvenokārt nobriedušus ozolus, kas ir vairāk nekā 50 gadus veci un kuru diametrs pārsniedz 30 centimetrus, informē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Slimība ozolus apdraud ne tikai mežos, bet arī parkos, viensētās un apstādījumos. Tā bīstama ne tikai Latvijā visbiežāk sastopamajam parastajam ozolam, bet arī citām ozolu sugām, kuras izplatītas apstādījumos. Pagaidām slimība vēl ir pārāk maz izpētīta, lai VAAD varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās ierobežošanai.
Novērojumi liecinot, ka reizēm inficētie ozoli daļēji paši atkopjas no slimības, tomēr daudzos gadījumos tie samērā ātri aizejot bojā – trīs līdz piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās. O. Zaļkalns pēc citu valstu informācijas spriež, ka atveseļojas ap 50% ozolu. “Apdraudējums ir, bet daba visu neiznīcinās,” ir pārliecināts speciālists.

Izdalās tumšs šķidrums
Pēc britu zinātnieku domām, ozolu akūtā kalšana ir kompleksa saslimšana, kas attīstās vairāku atšķirīgu faktoru (ne tikai baktēriju) ietekmē. Iespējams, ka sava nozīme slimības attīstībā ir koku sakņu veselības stāvoklim, dažādu sēņu klātbūtnei, šaurspārnu krāšņvabolei, nelabvēlīgiem abiotiskajiem faktoriem, piemēram, sausumam u.c.
Slimībai raksturīgi trīs galvenie simptomi. Svarīgākā pazīme – no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs eksudāts, kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Sākumā eksudāta izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam tā var būt novērojama arī koka lapotnē. Tumšā šķidruma izdalīšanās parasti novērojama pavasarī (martā–jūnijā) un rudenī (oktobrī–novembrī). Spēcīgs lietus tumšo šķidrumu var nomazgāt, tāpēc bojātie ozoli pēc lietus var nebūt tik labi pamanāmi. Kad inficētā koka ārējā miza tiek noplēsta, zem tās saskatāmi tumši, slapji, neregulāras formas ievainojumi, kas mēdz izplatīties dziļāk aplievas koksnē, tomēr neskar kodolkoksni.
Inficētajos kokos gandrīz vienmēr konstatējama šaurspārnu krāšņvabole. Zem ārējās mizas novērojamas vaboles kāpurejas, savukārt stumbra sulošanās vietu tiešā tuvumā redzami pieaugušo vaboļu radītie D formas izskrejas caurumi.

Apsekos un testēs
Lai novērtētu ozolu kopējo veselības stāvokli un diagnosticētu kokus ar akūtās kalšanas slimības pazīmēm, VMD darbinieki gada laikā veikuši kopumā 652 ozolu audžu apsekojumus, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, kur pagaidām pastāv augstākais baktērijas izplatības risks.
Apsekojumi bija sadalīti divos posmos – pavasara un rudens, kad slimības pazīmes vizuāli ir pamanāmas. Tā kā Latvijā līdz šim šāda slimība nebija konstatēta, pavasarī no kokiem ar slimības pazīmēm noņemtie paraugi testēšanai tika nogādāti Lielbritānijā. Testēšanas rezultātā trijos paraugos (no Talsiem, Kazdangas un Cīravas) tika atklāta baktērija, kas izraisa ozolu akūto kalšanu.
Vienlaikus VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijas eksperti mācību vizītē apmeklēja Lielbritānijas laboratoriju, kur apguva praktisko testēšanas metodiku, lai turpmāk paraugu analīzes varētu veikt Latvijā.
2018. gada decembrī Zemkopības ministrijā notika meža nozares starpinstitucionālā sanāksme, kurā pārrunāja gada laikā padarīto ozolu akūtās kalšanas slimības izplatības apzināšanā. Tika parakstīts daudzpusējas sadarbības līgums par turpmākajiem darbiem un slimības zinātniskiem pētījumiem trīs gadu periodā. Sanāksmes dalībnieki vienojās par starptautiskas zinātniskas diskusijas nepieciešamību ar kaimiņvalstīm.
Projekta ietvaros jau ierīkoti monitoringa parauglaukumi vietās, kur ir augoši ozoli, kam konstatēta akūtā kalšana. Šajās vietās tiks pētīta slimības simptomu progresija un krāšņvaboles izplatība, kas tiek uzskatīta par vienu no slimības iespējamajiem pārnēsātājiem. Tiek arī strādāts pie mežaudžu apsekošanas, paraugu ņemšanas, testēšanas un kartēšanas.
Šā gada pavasarī turpināsies ozolu apsekojumi visā Latvijas teritorijā. Arī meža īpašniekiem apsekot savas ozolu audzes inženieris iesaka pavasarī. Par aizdomām, ka koks saslimis, vajagot ziņot, taču aktīvi pasākumi netikšot veikti. “Zem koka mizas iedarboties nevaram”, tāpēc tālāk viss risināsies nogaidīšanas režīmā. Katram kokam analīzes par valsts līdzekļiem arī netiks veiktas, tas būtu pārāk dārgi.
“Steigties ar saslimušo ozolu izciršanu gan nevajag, tas nav primārais,” uzsver O. Zaļkalns. Nocirst varot vien atsevišķus, jau pilnīgi nokaltušus kokus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kas apdraud spēka simbolu – ozolu?

Kategorijas