Līdz lieliem pasākumiem vēl jāizaug

2019. gada 10. janvāris 07:00

134

Durbenieks Kristaps Strungs kopā ar tēti Ojāru Strungu ne tikai aktīvi piedalās dažādos novada kultūras pasākumos kā mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieki, bet vienlaikus to sniegtos koncertus un citus novadā notiekošos sarīkojumus arī apskaņo. Veiksmīgā sadarbība vairāku gadu garumā noslēgta savienībā ar nosaukumu “OK Sound” – tās galvenais mērķis ir mazu un vidēju pasākumu apskaņošana. Kristaps šoziem piedalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Liepājas nodaļas rīkotajās (LLKC)apmācībās “Laukiem būt!” aktivitātē “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai”.

Komandā ar tēti
“Vasara un ziema ir saspringtākais laiks – tad notiek daudz pasākumu,” saka Kristaps, kurš jau vairākus gadus apskaņo Durbes novadā notiekošos pasākumus. Tie nav iedomājami ne bez Kristapa, ne bez viņa tēta Ojāra. “Viņš pie pogām, es daru tehniskos darbus. Ja piedalāmies pašdarbības kolektīvu koncertos, kamēr viens ir uz skatuves un uzstājas, tikmēr otrs ir pie pults. Tādēļ ir ļoti labi, ka esam divatā. Vienatnē mēs nevarētu to darīt,” skaidro jaunietis. Savukārt uzņēmēja gēns viņam esot no vectēva, kurš nāk no Latgales. “Man ar tēti ir ļoti laba sadarbība un tandēms. Tētim daudz nozīmē, ka var strādāt kopā ar mani – dēlu.” Arī Kristaps novērtē to, ka var strādāt komandā ar uzticamu cilvēku.
Ar pasākumu apskaņošanu Kristaps darbojas kopš padsmitnieka vecuma. “Labs laiciņš pagājis, diezgan ilgi jau ar to nodarbojos,” viņš vērtē. Pasākumu rīkošanas tehnisko pusi sācis iepazīt īsi pirms vidusskolas absolvēšanas. “Braucu līdzi tētim, palīdzēju slēgt klāt tehniku. Iepatikās. Ja nepatiktu, nedarītu. Sāku, neko nezinādams, strādāju pēc norādēm – kas, kur un ar ko ir jāsaslēdz,” atminas Kristaps.

Saistīs ar tūrismu
Pēc Liepājas 5. vidusskolas absolvēšanas Kristaps iestājies augstskolā – Liepājas Universitātē apguvis jauno mediju mākslinieka specialitāti, kur studijas ir saistītas ar skaņas mākslu. Taču nav palicis Liepājā, bet atgriezies dzimtajā mazpilsētā Durbē. “Man mājām ir liels svars un spēks dzīvē. Manai ģimenei te ir zeme, līdz ar to arī man ir savas iespējas kaut ko darīt lauku tūrisma jomā, ja vien to gribēšu. Teiksim tā: ir iespējas sevi attīstīt arī citā uzņēmējdarbības sfērā, bet vienlaikus gan apskaņošanas sfēru, gan tūrisma jomu var veiksmīgi apvienot un sasaistīt – to man no pieredzes teikuši citi uzņēmēji, kas veiksmīgi darbojas laukos.”
LLKC apmācībās ar moto “Laukiem būt!” Kristaps piedalījās ne tikai ar biznesa ideju vien, bet ar pārliecību jau stāstīja par paveikto un dalījās ar savā pieredzē gūtajām zināšanām. Kristapa un viņa tēta kopdarbībā, kam dots nosaukums “OK Sound”, kurā vārds “OK” šifrējas kā viņa un tēta vārdu pirmie burti, bet “sound” tulkojumā no angļu valodas nozīmē 'skaņa', galvenais mērķis ir kvalitatīvi apskaņot mazos un vidējos pasākumus. Pagaidām tas notiek Durbes novada teritorijā, taču ir plāns ar laiku darbību paplašināt lielākos mērogos. “Neviens uzreiz nav un nevar būt liels. Ar maziem un vidējiem pasākumiem ir jāsāk, lai varētu izaugt. Kad būs iespēja, varēs arī lielākus pasākumus paņemt,” plāno Kristaps. Ar savām prasmēm un zināšanām viņš ir klāt pasākumos gan vietējās kultūras iestādēs, gan skolās un citviet. Ja kādam nepieciešama palīdzība skaņas iekārtu izmantošanā, tad zina, ka var uzmeklēt Kristapu. “To jau cilvēki ir pamanījuši, ka esmu katrā pasākumā. Skaņošana man ir pamatdarbs. Kad pasākumu nav vai tie ir reti, tad palīdzu ģimenei saimniecībā.”
Viņam ir iecere no individuālā komersanta uzņēmējdarbības formas pāriet uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību. “Tad ir izdevīgāki nosacījumi,” izpētījis Kristaps. Brīvākajos brīžos jaunietis labprāt dodas pieredzes apmaiņas ekskursijās un papildina zināšanas.
Ar pieredzi un dzirdi
Studējot jauno mediju mākslu, Kristaps esot no programmas paņēmis to, kas bijis svarīgs. “Tur mācīja visu ko, arī grafisko dizainu un programmēšanu, bet viena no kursa sadaļām bija par skaņu. Un tad man nāca lielāka sapratne, kā strādāt. Viens no pasniedzējiem bija skaņu operators. Viņš pastāstīja, no kura gala sākt, lai varētu ar skaņu strādāt. Un tad man palika skaidrāka bilde, kam pievērst uzmanību, lai nerastos ķibeles, un, ja tādas notiek, kur skatīties un kas jādara, lai tās ātri novērstu. Tad arī tā pa īstam sapratu, ka man tas patīk un ar to gribu turpmāk nodarboties,” saka puisis.
Jaunais uzņēmējs novērojis: lai būtu veiksmīgs šajā jomā, jābūt “nobrauktajiem kilometriem” jeb uzkrātai pieredzei, turklāt labu skaņu pasākumam nodrošināt nav vienkārši, nezinātājam būtu grūti.
“Kad biju jaunāks, nebija ne jausmas, kā kas saucas, jo balstījos uz norādījumiem. Piemēram, nesapratu, kā veidojas saslēdzamās aparatūras ķēde. Tagad jau man ir pašam sava sistēma, kā un ko daru,” pieredzē dalās jaunietis.
“Nav obligāti jāpērk jauna tehnika, kad sāk nodarboties ar pasākumu apskaņošanu,” bilst uzņēmējs. Un iesākumā neesot nepieciešams gādāt modernu digitālo tehniku – pietikšot ar analogo aparatūru, ar to varot strādāt katrs skaņu tehnikas lietpratējs. “Daudzi pamazām pāriet no analogās uz digitālo tehniku, zinu, ka ar laiku arī mums uz to būs jāpāriet. Tētis ir strādājis ar skaņu iekārtām, ko mūsdienās sauc par veco tehniku, bet es ar tādu neesmu rīkojies, lai gan tā man labi zināma un redzēta. Turklāt, kad pāriesim uz digitālajām iekārtām, es būšu tas, kuram vajadzēs tēti apmācīt. Taču ar analogo aparatūru mēs varam strādāt abi,” salīdzina jaunietis.
Īpaši daudz sakāmā Kristapam ir tad, kad tiek pieminētas pasākumos vērojamās visbiežākās problēmas ar mikrofonu un skaņu. “Ja ir izteikta šņākoņa, fonēšana, trokšņi, tad jāmeklē, kur vaina – ierīcē vai skaņas frekvencē. Zinātāji, kuri uzkrājuši pieredzi un uztrenējuši ausis, ir iemācījušies atpazīt cēloni un prot problēmu novērst. Katru problēmu var risināt, ja ir pietiekama saprašana. Taču pastāv arī jautājums – ko un cik daudz katrs dzird.”

Mācās no kolēģiem
Viens no lielākajiem pasākumiem, kas sniedzis lielisku pieredzi un pašam kultūras baudījumu, bijis pirms pāris gadiem notikušie Durbes novada svētki. Ļoti paticis pirmsvēlēšanu kampaņas laikā sastrādāties ar “Liepājas sērkociņu fabrikas ansambļa” skaņu operatoru, jo Kristaps no kolēģa guvis jaunu skatījumu. “Mums bija jānodrošina tehnika, skaņu operators zināja, ko un kā vajag. Ja vien ir iespēja, mācos no pieredzējušiem profesionāļiem. Skatos, kā viņi dara, ieklausos viņu teiktajā un skaidrojumos. Turklāt skaņotāji viens otru neuztver kā sīvus konkurentus, pieredzējušākie labprāt dalās zināšanās, atklājumos. Turklāt visiem, kas strādā pasākumu skaņas nodrošinājuma jomā, darba pietiek, reizēm darbu pat ir par daudz.”
Tā kā nākotnē Kristapam ir doma savā jomā paplašināties un augt, līdz tam viņš vēlas uzkrāt pieredzi, darbojoties arī kā brīvprātīgais lielos pasākumos, kur varētu pildīt tehniskos darbus – tehnikas izvietošanā, skatuvju būvniecībā, lai saprastu, kā notiek darba organizācija. “Pašam sevi jāpilnveido. Ar saviem dažiem draugiem esmu runājis – ja kādreiz man un tētim skaņošanas jomā vajadzēs viņu palīdzību un darba rokas, aicināšu talkā viņus. Šajā jomā vajag uzticamus cilvēkus.”
Jaunietis zina teikt, ka Latvijas Kultūras akadēmijā var kļūt par skaņu režisoru un dažu gadu laikā apgūt visas jomas, kurās ir darbs ar skaņu tehniku, mūziku, skaņu radīšanu. “Ja būs nepieciešamība, tad iešu studēt, taču pagaidām to neesmu izjutis. Kā teica viens mans pieredzējušais kolēģis – neviens likums šajā jomā nav uzrakstīts. Ko iemācies, tas paliek tev, atliek tikai mācīties darbā pašam no sevis un citiem,” uzsver jaunais uzņēmējs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Līdz lieliem pasākumiem vēl jāizaug

Kategorijas