Lielo jubileju svin krāšņā labirintā

2019. gada 17. janvāris 07:00

660

Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studija “Kursa” savu 60 gadu jubileju svin ar krāšņu izstādi Liepājas muzejā.

Izstādē piedalās 34 meistari, parādot gan pēdējos gados tapušos, gan pavisam jaunus darbus. Izstādes vizuālo iekārtojumu veica mākslinieki Iveta un Reinis Kuncīši, sagādājot pārsteigumus darbu izkārtošanā. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja pabūt krāšņā labirintā.

Dod ierosmi darboties
Izstādē skatāmi gan etnogrāfiski, gan mūsdienu tehnikās un materiālos veidoti darinājumi. Ir aplūkojami arī speciāli pagājušā gada Dziesmu un deju svētku izstādei darināti darbi, kas Liepājā vēl nav redzēti.
Tā kā studija regulāri piedalās republikas pašdarināto tērpu skatē “Radošais nemiers”, tad arī šajā izstādē ir grupa darbu ar tērpiem. Vēl skatītāji var novērtēt dažādas segas, lakatus, cimdus, dzintara rotas, pinumus, keramiku. “Kursas” dalībnieces ar šo izstādi vēlas apmeklētājiem radīt prieku un ierosmi darboties pašiem.
“Cilvēks savā brīvajā laikā spēj darināt tādas meistarīgas lietas, ko kurš katrs mūsdienās vairs nemaz nemāk. Es gribu katram pateikt lielu paldies par izstādi un apsveikt studijas lielajā jubilejā. Vēlu nezaudēt šo garu un turpināt darboties studijā, jo tā ir ļoti liela vērtība. Iekārtojums pārsteigs visus,” izstādes atklāšanā atzina Liepājas muzeja vadītāja Dace Kārkla.

Savs veiksmes stāsts
“Visām “Kursas” dalībniecēm sveiciens šajā nozīmīgajā atskaites punktā. Šajā izstādē ir latvisks pamatīgums, var teikt, arī gruntīgums. Par izrādi kritiķi teic, ka otrajā daļā kaut kā pietrūka vai skaņdarbā kāda vijole ne tā nospēlēja. Ar šo “Kursas” veikumu ir vienkārši. Vai nu ir meistars, vai nav. Sega ir noausta ar vienādu darba mīlestību no sākuma līdz galam. Nav diskusijas, vai beigās kaut kā ir pietrūcis,” uzskata Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens. Viņaprāt, “Kursai” veiksmes stāsts ir līderi, ap kuriem visos laikos ir pulcējušies pārējie dalībnieki. “Ja ir līderis, tas jau ir spēks pašā studijā,” piebilst J. Jirgens.
Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubene uz izstādes atklāšanu bija ieradusies ar daudziem Atzinības rakstiem, kurus pasniedza ilggadējām studijas dalībniecēm. Viņa atzīst, ka “Kursa” ir pārsteigumiem pilna studija. “Galvenais, ka šai izstādei ir stāsts. Mani kā eksperti priecē, ka studijai netrūkst dalībnieku,” norāda L. Rubene.

Kopj tradīcijas
“Kursai” pamatus 1958. gadā lika tekstilmāksliniece Erna Ošele, izveidojot audēju un rokdarbnieču pulciņu. 1965. gadā pulciņa vadību pārņēma un 28 gadus vadīja ilggadējā studijas dalībniece, Tautas daiļamata meistare Erna Pumpure. No 1993. gada studiju vada Tautas daiļamata meistare Ilma Rubene, mākslinieciskā konsultante ir Milda Dīriņa. “Kursas” dalībnieki ierosmi joprojām rod tautas mākslā, īpaši pievēršoties un izceļot Lejaskurzemes novada tradīcijas. Pašlaik studijā vairākās sekcijās darbojas vairāk nekā 50 dalībnieku – audējas, adītājas, pinēji, dzintara apstrādātāji, keramiķi, kokapstrādātāji un rokdarbnieces.
Studijas “Kursa” meistari savus darbus rādījuši ne tikai Baltijas valstīs, bet arī tālu pasaulē: Gruzijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Ungārijā, Holandē, Skandināvijas valstīs, kā arī citu kontinentu zemēs – Kanādā, Šrilankā, Bolīvijā un Japānā.
No studijas dibināšanas dienas līdz šodienai čaklo rokdarbnieču pulkā vēl joprojām darbojas divas dalībnieces – Alma Pirkule un Vilma Otrupe.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lielo jubileju svin krāšņā labirintā

Kategorijas