“Ragavas” dārza mēslošanai top ziemā

2019. gada 17. janvāris 07:00

Jebkuru koksni vai augu materiālu sadedzinot, iegūstam pelnus, kurus ir vērts uzkrāt un izmantot dārzkopībā, atgādina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Jāņem gan vērā, ka būtiski atšķirsies iegūtais pelnu apjoms un tā lietderība. Piemēram, sadedzinot griķu salmus, kilograms pelnu saturēs 36% kālija. Taču pat vasarā lielā daudzumā iegūt augu pelnus ir neiespējami. Tādēļ dārzkopībā parasti izmanto vērtīgo lapu koku pelnus, kuri satur vidēji 2–7,3% fosfora un 6,9–13,3% kālija.
Arī dažādu kokšņu pelnu vērtīgums atšķiras. Īpaši vērtīgi ir bērzu koksnes pelni, jo satur līdz 7% fosfora, 20% kālija un 37% kalcija. Pelni, kas iegūti no skuju kokiem, sadegušo sveķu dēļ nav tik labs mēslojums. Arī satrupējušas koksnes pelni būs mazvērtīgāki.
Pelnos esošais fosfors un kālijs augiem ir viegli izmantojams. Tie nesatur nevēlamo hloru, toties satur augiem tik nepieciešamo sēru, molibdēnu, mangānu, cinku, magniju, dzelzi un boru. Boru prasīgām kultūrām smilšainās, velēnu podzolētās un kūdras augsnēs pietiks ar 70 gramiem pelnu uz kvadrātmetra, lai nodrošinātu augu vajadzību pēc šā elementa.

Katram sava deva
Ziemā iegūtos pelnus lietderīgi saglabāt līdz pavasarim. Atdzisušus pelnus uzglabā plastmasas maisos sausā un vēsā vietā un liek lietā, uzsākot sējas darbus.
Labākam sēklu dīgšanas sparam nekodinātas sēklas uz 12–24 stundām var izmērcēt plus 25 grādu siltā pelnu ūdenī (divas ēdamkarotes uz vienu litru ūdens). Dēstu audzēšanas substrātam piejauc 8–10 gramus pelnu uz vienu kvadrātmetru.
Ja dārzā augsnes pH līmenis ir noregulēts atbilstoši augu prasībām, pelni jālieto uzmanīgi. Smagās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, bet smilts un kūdras – pavasarī. Vasarā pelnus var lietot pārmaiņus ar organisko mēslojumu. Ātrākai uzņemšanai vienu divas glāzes pelnu iejauc 10 litros ūdens un izlaista.
Tādiem ogulājiem kā zemenes, avenes, jāņogas pavasarī apdobē iestrādā 100–150 gramus uz kvadrātmetru pelnu.
Stādot vagā kartupeļus, uz vienu augu izkaisa sauju pelnu, bet, kopjot kartupeļu vagas, pirms pirmās vagošanas uz vienu kartupeļu ceru izkliedē 6–12 gramus pelnu. Savukārt līdz ar pēdējo vagošanu pirms kartupeļu ziedēšanas iestrādā vēl 50 gramus pelnu uz kvadrātmetru.
Kvadrātmetram dārza pupiņu pietiek ar iestrādātiem pieciem līdz astoņiem gramiem, bet tādiem dārzeņiem kā sarkanās bietes, rāceņi atkarībā no augsnes skābuma pH iestrādā 100–200 gramus.
Siltumnīcās gurķiem, paprikai pēc ziedēšanas sākšanās, veidojoties augļiem, ik pēc 10 dienām uz kvadrātmetru iestrādā glāzi pelnu. Pelnu pēcietekme augsnē var saglabāties divus trīs gadus.

Atbaida kaitēkļus
Pelnus var pievienot arī kompostam, bet tas jādara uzmanīgi. Uz kvadrātmetru komposta virsmas liek vienu sauju pelnu uz katru kārtu. Vairāk nav vēlams, lai netiktu traucēta mikroorganismu darbība.
Pelnus izmanto arī kaitēkļu atbaidīšanai. Ar tiem attiecīgos augus ieteicams apkaisīt burkānu, kāpostu un sīpolu mušu lidošanas laikā. Pēc lietus šī darbība ir jāatkārto. Tāpat rīkojas zemeņu stādījumos pret ziedu smecernieku. Krūmiem mazāk metīsies laputis, ja pelnus izkliedēs zem tiem apdobes zonā.
Lai mazinātu miltrasas izplatību, upeņu un ērkšķogu krūmiem pavasarī uzsijā 10–15 gramus pelnu uz krūma. Pret miltrasu veģetācijas periodā augus dārzā divas reizes mēnesī var apstrādāt ar pelnu šķīdumu – 300 gramus pelnu samaisa ar litru karsta ūdens un ļauj 48 stundas ievilkties. Šķīdumu izkāš un ar to apsmidzina augus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Ragavas” dārza mēslošanai top ziemā

Kategorijas