Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pulcē radošo iedzīvotāju kodolu

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2019. gada 24. janvāris 07:00

787
Pulcē radošo iedzīvotāju kodolu

Aizputes novada Apriķu tautas namā regulāri tiek organizētas radošās darbnīcas, piedāvājot dažāda vecuma vietējiem iedzīvotājiem apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Nodarbības vada skrundeniece Anda Vītola, un tās apmeklē pārsvarā vieni un tie paši interesenti jeb kodols – gan vietējie Lažas pagasta iedzīvotāji, gan aizputnieki, kuri vēlas izrauties no ikdienas.

Netiek aizmirsti
Apriķu tautas nama pasākumu organizatore Ieva Valdmane pastāsta, ka nodarbību apmeklējums ir ļoti atkarīgs no laikapstākļiem, jo sevišķi ziemā. “Cilvēki ir pieteikušies, kas būs uz nodarbību, taču ārā šodien puteņo un grūti pateikt, vai cilvēki tādēļ neizmainīs savus nodomus, vai spēs atkļūt. Paši redzējāt, kāds ir ceļš un cik grūti braukt,” norāda rīkotāja. Vienlaikus viņa secinājusi, ka apmeklētāji grib mācīties un apgūt ko interesantu, novērtē, ka šeit iedzīvotāji netiek aizmirsti un viņiem tiek nodrošināts piedāvājums. “Apriķu skola ir slēgta, daļa aktīvo iedzīvotāju arī ir aizgājuši dzīvot un strādāt citur. Tie, kas nāk un var apmeklēt pasākumus, darbojas un ir apmierināti,” uzsver I. Valdmane.
Te darbojas arī sportiskie pulciņi – vingrošanas, tautas teātris. Pieprasījums ir pēc dažādām darbnīcām, tādēļ ar A. Vītolu izveidojusies sadarbība satikties un iemācīties visādus rokdarbus. “Anda piedāvā sezonām raksturīgus rokdarbus plašā apjomā – viņa ir speciāliste radošajā sfērā,” nodarbību vadītāju raksturo I. Valdmane.
Viņa atminas, ka reiz Apriķos saldumu gatavošanas darbnīcu apmeklējušas vairākas Aizputes mammas ar bērniem. Nākamajās dienās skolā bijis tirdziņš un visiem, kuri piedalījās, bijuši vienādi saldumi.

Plašs pielietojums
A. Vītola ar nodarbību apmeklētājiem ir jau pazīstama, tāpēc pasākums noris personiskā gaisotnē. Šajā reizē īpaši bieži izskan humoristiski teicieni par ziepju vārīšanu. “Ziepes vārīt piedienētos, kad nedarbi prātā,” saka nodarbību vadītāja. Viņa paskaidro darbības procesu, norādot, ka ziepes taisīt ir tas pats, kas liet sveces. “Zinu, ka Apriķos sveces lej dūšīgi.” Ūdens peldē materiāls jāizkausē viendabīgā masā un karsts jāielej formā, ļaujot kārtīgi sacietēt. “Kā katrā nodarbībā – mājās iesim ar gatavu, feinu un praktiski pielietojamu lietu un labu garastāvokli,” galveno izceļ vadītāja.
Materiālu nodarbībai A. Vītola ieguvusi no ziepju atgriezumiem kādā fabrikā. “Iesākumā atgriezumi ir jāsašķiro – ir caurspīdīgās un pienainās masas. Un tad jāšķiro pa toņiem,” viņa dod norādījumus. To ir svarīgi darīt, jo atšķiras kušanas temperatūra, smarža.
Tad materiālu, kas ir vienādā tonī un svarā, liek bļodā, ko peldina karstā ūdenī. Kad masa izkususi, jāvelk rokās cimds un karstā masa ātri jāielej silikona formās. Var izmantot arī konditorejas izstrādājumu formiņas, ko izmanto cepšanai elektriskajās cepeškrāsnīs. Tad jāgaida, līdz sacietēs. Nodarbību vadītāja uzsver, ka ziemā kā masas cietināšanas procesa paātrinātāju var izmantot laikapstākļus – salu un sniegu.
Turklāt ziepes var izmantot ne tikai kā roku mazgāšanas līdzekli, bet smaržīgākie eksemplāri, tajos iestrādājot dabiska materiāla striķīti, var kalpot kā gaisa vai skapja aromatizētājs. Ziepēs var iestrādāt dabiskus abrazīvus materiālus un izmantot vienlaikus kā skrubi.

Prāta brīvdienas
“Pēc profesijas esmu mājturības skolotāja, bet nestrādāju profesijā pāris gadu. Taču mans aicinājums ir iedzīvotāju radošie klubi un nometnes. Esmu spiesta sekot līdzi un izdomāt aktivitātes, ko var ātri izdarīt, kas patiktu un kam ātri būtu redzams rezultāts,” skaidro A. Vītola un piebilst: “Es neturu sveci zem pūta un dalos savās zināšanās. Skolu programmās bieži turas pie nosacījumiem, kas jāapgūst, bet tagad jaunie skolotāji iekļauj arī modernus rokdarbus un tehnikas.”
Ieva Gertnere kopā ar dēlu Oto Eduardu ir regulāri radošo darbnīcu apmeklētāji. “Braucam no Aizputes. Tālu nav – 16 kilometri. Cik varam, tik atbraucam, jo mums patīk kompānija un atmosfēra, kas te valda. Tā mums ir izraušanās no mājas. Darba specifika un bērns ļauj to darīt – viņš arī mācās nodarbībās, lai arī varbūt tik ļoti nepievēršas stāsta klausīšanās procesam. Šīs mēs saucam par prāta brīvdienām,” saka sieviete.