Apspriež Attīstības programmas pirmo redakciju

2019. gada 31. janvāris 07:00

Otrdien Grobiņas pilsētas bibliotēkā notika pirmā no četrām novadā ieplānotajām publiskajām jaunās novada Attīstības programmas pirmās redakcijas apspriešanām. Uz pasākumu bija ieradies gana
kupls iedzīvotāju pulks, bet liela daļa no tiem bija domes un pašvaldības iestāžu darbinieki.

Laikietilpīgs darbs
Grobiņas novada Attīstības programmu 2019.–2025. gadam uzticēts izstrādāt SIA “Projekts 3i”. Uz tikšanos un sarunu ar novada iedzīvotājiem bija ieradies uzņēmuma speciālists Andris Eglītis. Viņš atklāja, ka darbs pie programmas izstrādes sācies jau 2018. gada maijā, kad tika veikta iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījās 230 respondentu jeb 2,5% Grobiņas novada iedzīvotāju. Cilvēki aptaujā pauduši daudz viedokļu, pārdomu un ieteikumu, darbs pie to apkopošanas prasījis aptuveni pusotru mēnesi. Paralēli noritējušas apspriedes un domu apmaiņa darba grupās, kurās darbojās 79 cilvēki. Ticis uzklausīts arī domes struktūrvienību darbinieku viedoklis, lai saprastu, kas ir aktuālākās nepieciešamības un paveicamie darbi katrā nozarē.
“Attīstības programma ir galvenais pašvaldības ekonomiskās attīstības plānošanas dokuments,” uzsvēra A. Eglītis. Tas nozīmē – ja pašvaldība vēlēsies startēt kādā no ministriju izsludinātajiem projektu konkursiem, tas jau laikus jāizplāno un jāiekļauj šajā programmā. Tieši tādēļ jau septembrī ticis izstrādāts investīciju plāns, pie kā nonākts, astoņu tikšanās reižu laikā detalizēti izrunājot katru projektu, lai Attīstības programmā “nav nekas lieks un nav nekas aizmirsts”.

Nosaka prioritātes
Tikšanās laikā A. Eglītis ieskicēja tendences arī Latvijas Nacionālajā attīstības programmā, kas tiks īstenota no 2021. līdz 2027. gadam. Svarīgi arī šeit izvirzīt prioritātes, lai jau no 2021. gada varētu sākt likt lietā Eiropas fondu līdzekļus. SIA “Projekts 3i” speciālists atklāja, ka valstiskā līmenī Attīstības programmā iekļautas sešas prioritāras jomas: dzimstība un dzīvildze jeb dzīves ilguma rādītāju uzlabošana; zināšanas un prasmes; materiālās labklājības veicināšana; dzīves vides uzlabošana. Piektā prioritāte valstī ir trīs jomu attīstība – kultūras, atpūtas un sporta. Savukārt kā sestā noteikta valstiskuma apziņas celšana iedzīvotāju vidū.
Grobiņas novadā lemts par trīs prioritāšu izvirzīšanu. Kā pirmā noteikta izglītota, radoša un aktīva sabiedrība. A. Eglītis atklāja, ka izglītība jebkurā pašvaldībā ir prioritāte numur viens, taču svarīgi sabiedrībā nostiprināt izpratni par fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida nozīmību, kā arī par nepieciešamību būt aktīviem kultūras dzīves dalībniekiem. Lai attīstītu kultūras dzīvi tieši Grobiņas centrā, tiek domāts par kultūras centra būvniecību, kur uz dažādiem pasākumiem varētu pulcēties vietējie iedzīvotāji. Par jaunas kultūrtelpas nepieciešamību iestājās arī Grobiņas ģimnāzijas direktore Laila Urbāne. Fakts, ka skolas zāle atrodas ēkas ceturtajā stāvā, apgrūtinot pasākumu apmeklēšanu skolā, piemēram, vecākās paaudzes iedzīvotājiem.
Otrā prioritāte, pēc A. Eglīša teiktā, vairāk attiecināma uz infrastruktūru. Tā paredz pievilcīgas un kvalitatīvas dzīves telpas nostiprināšanu.
Savukārt trešā prioritāte skar ekonomisko aspektu. “Pašvaldībai jādomā par saviem uzņēmējiem. Nav garantijas, ka nodokļu sistēma, kā pašvaldība saņem finansējumu, visu laiku būs tāda pati. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pašlaik ir zelta atslēdziņa, kas nosaka – kura pašvaldība ir bagātāka, bet kura nabadzīgāka.” Tādēļ šī prioritāte paredz novada ekonomisko attīstību un daudzveidīgas saimnieciskās darbības veicināšanu.
Šīm trim Attīstības programmā iekļautajām prioritātēm noteikti 12 rīcības virzieni, kas nosaka, cik un kādi projekti tiks realizēti ieceru īstenošanai. Kopumā Grobiņas novada Attīstības programmā iekļauti aptuveni 186 investīciju projekti. Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzina, ka līdz šim jau veiksmīgi īstenoti dažādi projekti un iniciatīvas novada attīstības veicināšanā, tādēļ svarīgākais ir noturēties gaidāmajā novadu reformā un tad: “Visi kopā uz priekšu!”

Uz diskusijām – kūtri
Kad bija laiks diskusijām, iedzīvotāji neizrādīja īpašu iniciatīvu tālākai sarunai. Pirmā savas bažas pauda tūrisma jomas pārstāve Ilze Kārkliņa. Viņa atzina, ka šajā reizē pārstāv Grobiņas arheoloģiskā ansambļa intereses. I. Kārkliņa jau rakstiski bija paudusi vēlēšanos par šā ansambļa iekļaušanu Attīstības programmā. Viņa atzina, ka Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, kurā ietilpst arī Skābaržkalns jeb Grobiņas pilskalns, ir ne tikai tūrisma objekts, bet arī “milzīgs pētniecības un zinātnes resurss”. Pētnieki jau vairākkārt viesojušies Grobiņā un arheoloģisko izrakumu laikā atraduši daudz interesanta, tādēļ būtu nepieciešams šo sadarbību ar esošajiem un topošajiem pētniekiem un zinātniekiem turpināt. A. Eglītis un A. Priedols mierināja, ka par to noteikti tiks domāts, jo šī ir vien programmas pirmā redakcija, tādējādi papildinājumi un uzlabojumi vēl ir iespējami.
Jautājumu uzdeva arī domes deputāts Jānis Neimanis, kurš atzina, ka Attīstības programmā neredz, kā tiek atspoguļota plānotā Grobiņas ģimnāzijas reformēšana par vidusskolu. Viņam pieejamā informācija liecinot, ka reforma izglītības jomā Grobiņas novadā varētu būt arī plašāka. Skaidrs, ka tas prasīs gan pamatīgu plānošanu, gan finansiālu segumu. A. Eglītis atgādināja, ka pašvaldības ir tiesīgas lemt par tālāko rīcību izglītības jomā, tādēļ deputātiem jāizšķiras, kādā virzienā vēlas iet un kas novadam būs izdevīgākais scenārijs. “Tā ir politiskā izšķiršanās,” uzsvēra A. Eglītis.
Diskusijā par izglītības nozari pensionētā pedagoģe Ārija Jozefa pauda neizpratni par, viņasprāt, pārlieku lielo finansējumu vairāku skolu infrastruktūras uzlabošanai. Viņu satrauc fakts, ka skolās, kur bērnu skaits ir minimāls un kurām draud apvienošana vai pat slēgšana, tiek ieguldīti tik lieli finansiāli līdzekļi. “Vai tā ir ieguldīšana vai arī ir ieplānots Gaviezes skolā jau kaut ko citu darīt kā Gramzdā, piemēram?” Domes priekšsēdētājs atzina, ka līdzekļi tiks ieguldīti pirmskolas iestāžu attīstībā. “Mazo bērniņu skaitam ir tendence pieaugt,” papildināja domes priekšsēdētāja vietnieks Genadijs Jefimovs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Apspriež Attīstības programmas pirmo redakciju

Kategorijas