Novērtē mazas skolas priekšrocības

2019. gada 31. janvāris 07:00

258

Pagājušā gada vasarā Vesku ģimene pieņēma lēmumu pārcelties ārpus pilsētas divu iemeslu dēļ – lielāka mājvieta un mazāka skola bērniem. Tas veiksmīgi piepildījās Rudē. Mamma Ilze Veske uzsver, ka mazie ciemati un tajā esošās skolas ir piemērota vide, lai bērni augtu patstāvīgi, kā arī viņiem mācībās būtu pieejama individuāla pieeja. “Gribētos, lai bērnu šādā skolā būtu vairāk,” norāda I. Veske, kura cenšas izzināt skolas attīstības virzienu un labprāt iesaka arī citiem vecākiem apsvērt domu par bērniem draudzīgas skolas meklēšanu.

Par bērniem nesatraucas
Nīcas novada Rudes sākumskolā, kas īsteno izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei, šogad mācās 25 skolēni, bet pirmskolas grupu apmeklē 11 bērni vecumā no trim līdz septiņiem gadiem, vēstīts Rudes skolas mājaslapā.
Pagājušā gada vasarā Vesku ģimene no liepājniekiem kļuva par Nīcas novada iedzīvotājiem, Rudes centrā iegādājoties ģimenes mājokli. “Negribējām pārcelties ārpus pilsētas, ja tas sarežģītu bērnu skološanu. Gribēju mazāku, foršāku skolu, kā arī mājvietu tuvāk dabai. Liepājā atrast mājokli lielai ģimenei ar trīs bērniem nav vienkārši, taču ārpus pilsētas bija labs piedāvājums.”
Ilze ir dūla un zīdīšanas konsultante, darbs pārsvarā ir “pēc izsaukuma” (mājas vizītes jebkurā klientes dzīvesvietā), un braukāšana jau ir pierasta. Vīrs pēc pārcelšanās brauc uz darbu Liepājā. Ikdienu izdodoties izplānot pat vieglāk nekā Liepājā, jo atpūta un bērnu skološana rit Rudē, savukārt darbs – pusstundas brauciena attālumā. “Izdodas ļoti forši to visu savienot. Dzīvojot ciematā, nav jāuztraucas, vai un kā bērni paspēs uz nodarbībām, kā viņi nokļūs uz skolu vai no pulciņiem mājās. Skolas ēka, sporta nams, mājas – viss ir tuvu. Tā ir droša vide bērnam. Pat grūti tagad iedomāties, kā būtu, ja tas viss būtu jāorganizē Liepājā. Pilsētā ir grūtāk, jo jāseko visam līdzi attālumu dēļ, tā ir izvadāšana un izbraukāšana. Man kā vecākam bija ļoti svarīgi, ka mājas ir netālu no skolas un nodarbību norises vietas – tas māca bērniem patstāvību, bet man paļaušanos, ka viņiem pašiem jāuzņemas atbildība.”

Lielās klases ne visiem der
I. Veskes vecākie dēli mācās 2. un 3. klasē, jaunākais apmeklē pirmskolas grupu. Sanācis mainīt vidi, kad Liepājā jau bija uzsāktas skolas gaitas. “Mums nebija īpaši pozitīvas pieredzes izglītības iestādē ar lielu audzēkņu skaitu, tāpēc bijām priecīgi par pārmaiņām. Bērni nevarēja iejusties skolā, bet te notiek gluži pretējais, ņemot vērā vēl stresu, kas bija jāpiedzīvo, pārceļoties uz citu dzīvesvietu.”
I. Veske uzsver, ka mazo skolu lielā priekšrocība ir nelielais skolēnu skaits klasē. Lai arī Rudes sākumskolas klasēs mācās vien daži bērni, tas atstājot pozitīvu ietekmi. “Skolotājiem ir iespēja saprast, vai bērns tiek līdzi, pie kā vajag strādāt, vairāk laika var veltīt individuālajam darbam. Reizēm brīnos, kā skolotāji spēj strādāt lielajās klasēs.”
Motivāciju pārmaiņām devusi citāda audzināšanas prakse. “Mēs bērnus audzinām atšķirīgāk jau no pašas dzimšanas. Uztveram viņus kā personības, pret viņiem jāizturas ar cieņu, un viņi drīkst izteikties. Protams, ar noteikumiem un visam ir robežas. Taču bērns drīkst izteikt savu viedokli un diskutēt par visiem jautājumiem. Lielajās skolās lielākoties nav iespēja attīstīt savus talantus un bērna uzsākta diskusija tiek uztverta kā nepaklausība vai necieņa, taču tas ir tik dabīgi jautāt “kāpēc?” vecumā, kad apgūsti visu, arī attiecības. Un attiecības, kas veidojas starp bērniem lielajos baros... Jautājums – kurā brīdī viņi kļūst agresīvi? Tam bieži vien nespēj izsekot arī skolotājs. Turklāt agresija starp bērniem mūsdienās var notikt pat sociālajos tīklos – kurš ko briesmīgāku pateiks, parādīs, nofotografēs. Tas vecākiem ir kas nepazīstams un bērnam var būt daudz par smagu, nepieņemami,” norāda māmiņa.
Daudzbērnu ģimene novērtē, ka ciematā un skolā ar ļoti nelielu skolēnu skaitu nodrošina mierīgāku vidi. “Protams, ir bērni, kuri spēj izturēt un tikt līdzi lielo skolu ritmam, taču emocionālākiem tā ir liela nasta. Vide, mikroklimats var traucēt mācībām, pašsajūtai, veselībai. Pēc pieredzes varam teikt, ka ir jūtama atšķirība, bet rezultāti nāk pamazām.”
Mazākais puika apmeklē pirmskolas grupu, kurā darbojas dažāda vecuma bērni, bet skaita ziņā ir puse no pilsētas bērnudārza grupas. “Tā ir liela priekšrocība – mazie skatās, ko dara lielie, un apgūst lietas vieglāk. Atmosfēra, kas valda grupiņā, ir pavisam citāda. Papildu bonuss ir jauna āra terase un ir pieejams Montesori kabinets.”

Meklē attīstības virzienus
Tāpat mamma novērtē priekšrocību, ka gan skolotāji, gan skolas vadība ir daudz pieejamāki, lai varētu veiksmīgāk risināt sasāpējušus jautājumus, kā arī iet ar savām iniciatīvām. I. Veskei ir žēl, ka daudzi aizgājuši un aiziet no Rudes uz lielākām skolām, bet tajā pašā laikā tas esot saprotami – ja ģimenē ir lielāki brāļi un māsas, kuri mācās citur, mazākā bērna skološana, pieskatīšana un izvadāšana notiek, salāgojot ikdienu.
Atnākot dzīvot un bērnus skolot Rudē, I. Veske iesaistījusies skolas dzīvē – darbojas izglītības iestādes padomē, kā sastāvā ir vecāki un pārstāvji no skolas personāla. “Esmu personīgi ieinteresēta, lai skola pastāvētu. Taču apzinos, ka tā nevar pastāvēt, ja skolēnu kļūst mazāk. Sāka rasties idejas, ka par Rudes skolu ir jāstāsta ārpus ciema, novada, lai par to uzzinātu vairāk vecāku. Nu Rudes skolai ir izveidota lapa sociālajos tīklos, kur stāstīt par aktivitātēm, jo vecākiem un sabiedrībai kopumā bieži nav ne jausmas, kas skolā notiek. Informācijas apmaiņai ir jānotiek aktīvi un par labajām lietām ir jālielās skaļi,” viņa uzsver. Izrādās, ka ir bērni, kurus uz Rudi vadā no Liepājas. “Daudzi nemaz nezina, ka ir tāda iespēja. Liepājā ir dažas skolas ar mazu skolēnu skaitu klasēs, taču tās ir privātās izglītības iestādes, kur vecāki iesaistās ar līdzfinansējumu.”
Vesku ģimenei ir pieredze arī Rīgas dzīvē, kur no viena punkta uz otru var nokļūt labi ja 40 minūtēs, savukārt uz Rudi no Liepājas centra nesteidzīgi var atkļūt pusstundā.
I. Veske ar domubiedriem pērn rudenī uzsāka anketēšanu, kas būs daļa no pētījuma, ko izmantot Rudes skolas attīstības virziena meklējumos. “Šobrīd vēl strādājam pie rezultātiem. Veicām anketēšanu, lai noskaidrotu, vai vecākus vispār interesē mazās skolas, ko viņi vērtē visaugstāk, kāds būtu ieguvums, izglītojoties mazā skolā. Ko attīstīt šeit, lai bērni ietu uz izglītības iestādi ar lielāko prieku.” Pagaidām gan neesot zināms, kad varētu prezentēt pētījuma rezultātus, jo jāsavelk kopā svarīgākie secinājumi un argumenti.

Vecāki iesaistās
I. Veske ir gandarīta, ka ar skolas direktori Ingūnu Lībeku izveidojies ļoti labs kontakts. Viņa šeit saredz plašas iespējas bērnu izglītošanai un pilnvērtīgai atpūtai, kā arī plašas sportošanas iespējas, turklāt ciematā dzīvo daudz bērnu, kuri labprāt uzturas ārā, jo vide to veicina. Pati I. Veske iesaistījusies bērnu brīvā laika dažādošanā un skolā māca pērļošanas prasmes. Skolā bez dejām un dziedāšanas ir kulinārijas pulciņš, ģitārspēles pulciņš, vēl ir doma par makšķerēšanas domubiedru grupu. “Te ir tik daudz iespēju, tikai tās jāizmanto. Rudē var lieliski izmantot dabas tuvumu, lauku vidi kā unikālu iespēju, lai piedāvātu kaut ko citādāku nekā pilsētā.”
I. Veske ļoti vēlētos, lai vecāki vairāk iesaistītos un izteiktu savas vēlmes un redzējumu. “Mūsdienu vecāki biežāk iesaistās skolas dzīvē, jo mainās vērtības sabiedrībā. Vairs nešķiet normāli tas, kas kādreiz šķita pieņemami Piemēram, kādreiz, kad mūsu paaudze gāja skolā, uzskatīja, ka bērna vajadzības un teiktais ir mazsvarīgs un iniciatīva ir apspiežama. Visiem bija jābūt vienādiem un, vēlams, klusiem. Pārmaiņas vecāku domāšanā sākas, kad viņi atzīst, ka skolā piedzīvotais nebija godīgi,” secinājusi rudeniece.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Novērtē mazas skolas priekšrocības

Kategorijas