Strādā ikkatram cilvēkam

2019. gada 7. februāris 07:00

326

Iedzīvotāju skaita sarukums ienes korekcijas arī pašvaldību darbinieku pienākumos. Pavasarī apritēs gads, kopš Andris Petrovics ir pārvaldnieks diviem platības ziņā lielākajiem Aizputes novada pagastiem – Aizputes un Lažas.
Savukārt Ieva Valdmane, kura trīs gadus ir atbildīga par Aizputes novada Apriķu tautas namā notiekošajiem pasākumiem, pusotru gadu organizē kultūras pasākumus arī Aizputē un lielāko daļu darbdienu vada novada centrā. Kultūras darbiniece ir pārliecināta: lai arī pārmaiņas ietekmē iedzīvotājus un dzīvību ciemos, ir vērts strādāt ikkatra cilvēka dēļ.

Ienācēja lomā
A. Petrovics pašvaldības darbā strādā no 1993. gada. Likvidējušies kolhozi, radusies iespēja strādāt pašvaldības komunālajā sektorā. Pēc teritoriālās reformas kļuvis par Aizputes pagasta pārvaldnieku.
2018. gada pavasarī viņam piedāvāts apvienoti strādāt arī par Lažas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāju. Toreizējais pagasta pārvaldnieks no darba aizgājis, mazā skolēnu skaita dēļ tuvojusies Apriķu pamatskolas slēgšana. Pieņemot piedāvājumu, Lažas pagastā A. Petrovics bijis ienācēja lomā. Viņš neslēpj, ka baiļojies, kā tiks uzņemts. “Domāju, ka uz mani varētu ne visai pozitīvi skatīties, bet tā nav. Cilvēki ir atsaucīgi, izturas ar sapratni, nāca ar padomiem, priekšlikumiem.”
Lažas pagasts ar aptuveni 500 iedzīvotājiem platības ziņā ir lielākais Aizputes novadā, bet apdzīvotības ziņā izkliedētāks nekā Aizputes pagasts ar apmēram 900 iedzīvotājiem. Kamēr Aizputes pagastā pārvaldniekam mājas zināmas pēc nosaukuma vai iedzīvotāju uzvārda, Lažas pagastā viņš to visu vēl apgūstot. “Esmu izbraukājis visu Lažas pagastu, iepazinis. Ja kaut ko nezinu – pieskrienu pie pagasta kartes kabinetā.”

Svarīgākā problēma – ceļi
Galvenā atšķirība starp abiem pagastiem ir fakts, ka vienā ir skola, bet otrā – nav.
Kā izdodas savienot darbu divos pagastos, kuru centrus šķir diezgan ievērojams kilometru skaits? “Tagad tāds laikmets, ka darbus var organizēt pa telefonu un e-pastu, bet, tiklīdz ir vajadzība, dodos ceļā. Garlaicīgi nav, darāmā tiešām ir daudz.”
“Pašvaldība, pagasta pārvalde ir domāta cilvēkiem, iedzīvotājiem. Cik daudz varam, tik ir jālīdz. Piemēram, šodien ārā intensīvi snieg, ar bažām, braucu un skatos, kādi izskatās ceļi – vai ir izbraucami. Tāpat pavasaros un rudeņos pirmā problēma, kas skar iedzīvotājus, ir ceļu stāvoklis,” norāda A. Petrovics.
“Mans izvirzītais mērķis ir katru gadu rīkot iedzīvotāju sapulces. Ja cilvēkus spiež kādas vajadzības, viņi zvana un sazinās. Priecē, ka pagastos dzīvo cilvēki, ģimenes, kurās veidojas pēctecība, un viņiem ir skaidrs, ka turpinās iesākto. Tie, kuri strādā un grib to darīt, vienmēr atradīs, ar ko nodarboties,” uzsver pārvaldnieks.

Saglabās vērtības
Lažas pagasta pārvalde agrāk atradās “Tebreniekos” – tālāk no Apriķu centra, un šo ēku Aizputes novada pašvaldība tagad cenšas pārdot izsolē. Darbinieku mazā skaita dēļ tik liela pārvaldes ēka neesot nepieciešama, tie pārcelti uz “Upmaļiem” Apriķu centrā.
Lielākais atspēriena punkts, uz kā bāzes attīstīties, Lažas pagastā esot muzejs. “Bez skolas dzīvība Apriķos nav apstājusies – muzejs ir gana pieprasīts, ir liels pieplūdums. Darbinieces ir tik ļoti iekšā tajā visā, ka viss attīstīsies. Mums te ir izveidojies savs centriņš.” Pārvaldnieks atzinīgi vērtē arī kultūras darbinieku ieguldījumu iedzīvotāju dzīves dažādošanai.
“Darbiniekiem ir plāni, kā saglabāt unikālās vērtības – muižu, tās apkārtni. Piemēram, piesaistīt ainavu arhitektu un sakārtot muižas ēku priekšpusi, pārnest stadionu uz citu vietu. Skolas telpas pamazām vien tiek apgūtas ar jauniem piedāvājumiem,” saka pārvaldnieks. “No skolas telpām ir palicis ēdināšanas bloks – to mēs no rokām ārā nelaidīsim. Tāpat kā zēnu mājturības kabineta aprīkojumu – jebkurai rīcībai jābūt ar apdomu.”
Taču nekādu konkrētu ideju par ēdināšanas nodrošināšanu nav. “Ar ēdināšanu vien interesents šeit nevarētu pelnīt, viņam tā varētu būt kā papildu piedāvājums.”

Balles pie kamīna
“Kad sāku strādāt Apriķos kā tautas nama vadītāja, man nebija lielas pieredzes vadošā amatā, mācījos, apguvu. Lielāka pieredze man bija kultūras darbā, pasākumu organizēšanā privātos uzņēmumos. Esmu absolvējusi Latvijas Kultūras koledžu, studēju deju jomā, taču studiju programmā māca visas ar kultūru saistītās lietas,” stāsta Ieva Valdmane.
“Apriķos esmu tad, kad notiek nodarbības un balles. Ikdiena man paiet Aizputes kultūras namā, tādēļ Apriķos sanāk būt salīdzinoši maz. Apriķos pasākumus Lažas pagasta iedzīvotājiem rīkoju regulāri. Pašreizējā auditorija ir seniori. Kādreiz, kad te bija skola, tad vairāk pasākumu bija arī bērniem un jauniešiem.”
Lielākā daļa pasākumu Apriķu tautas namā notiek pēcpusdienās un vakaros, īpaši, ja paredzētas kādas radošās darbnīcas. Visvairāk tiekot apmeklēti tradicionālie kultūras pasākumi – pagasta svētki, Valsts svētki, balles. “Uz pasākumiem nāk gan vietējie, gan brauc no Aizputes. Īpaši ballēs te var sastapt Aizputes jauniešus, viņiem Apriķi ir kaut kas neierastāks.”
Īpaši Ieva novērtē tautas nama zāles akustiku. “Koncertēt Valsts svētkos bija uzaicināts “Rumbas kvartets”. Domājām, ka instrumentus vajadzēs slēgt klāt pastiprinātājiem, lai ir jaudīgāks skanējums, bet nevajadzēja.” Zālei ir arī kāda romantiska iezīme – to apsilda ar malkas kamīnu. “Ballēs cilvēki, kas pie galdiņiem sēž blakus tam, bieži saka – ir karsti!”
Tautas namā notiek pulciņi – pilates, veselības vingrošana, amatierteātris kopā ar aizputniekiem. “Mana mamma Landra Valdmane ir uzrakstījusi jaunu scenāriju, tādu īstu smejamo gabalu, kas balstās uz kādas filmas saturu. Skatīsimies, kā fiziski spēsim noorganizēt, taču ceram, ka izrādīsim to Sieviešu dienā,” atklāj Ieva, kura pati piedalās teātra iestudējumos.

Atdzīvina ar svētkiem
Apmeklējums un atsaucība – kā uz kuru pasākumu. Neatsaucības dēļ vienu balli reiz nācies atcelt. “Tur bija apstākļu sakritība – pirms tam Aizputē bija noticis pasākums.”
Apmeklējumu nosaka arī tas, kādi mākslinieki uzstājas. Kad notiek lielāki pasākumi, tiek organizēts transports. Taču, lai nodrošinātu pasākumu ar slaveniem māksliniekiem, jārēķinās ar gana lielām izmaksām. “Līdzekļu ir tik, cik ir, turklāt honorāru apjoms ar katru gadu pieaug. Lai atrastu pazīstamus māksliniekus un iekļautos budžeta līdzekļos, ir pagrūti,” uzsver Ieva.
Pasākumu organizatorei lielu prieku sagādā Lažas pagasta svētku rīkošana. Šogad tie notiks 3. augustā. “Pagājušajā gadā bija daudz cilvēku, liepu aleja abās pusēs mašīnām pilna. Cilvēku vairāk Apriķos un Lažas pagastā nepaliek, bet tie, kuri šeit ir, tie darbojas. Ir gandarījums, kad seniori atnāk un pasaka paldies. Katra cilvēka dēļ ir vērts ko darīt. Aizputē ir daudz reižu lielāks cilvēku un pasākumu apjoms, taču te arī ir cilvēki, kuriem tas, ko darām, ir vajadzīgs. Piemēram, daudzi nevar aizbraukt uz Aizputes koncertiem. Tādēļ nedrīkst pārtraukt – ir jādarbojas esošo iedzīvotāju dēļ,” saka Ieva.

Apmierināti, bet bažīgi
Bijusī Lažas pagasta bibliotekāre Aija Budēvica 12 gadus ir pensijā. “Līdzīgi kā citviet – esam palikuši tik, cik esam. Pārvaldnieku zinu, taču man darīšanas pārvaldē ir ļoti reti. Tā mazā saujiņa iedzīvotāju, kas esam te palikuši, cīnāmies, taču nekādi nejūtamies apdalīti. Kultūras namā un muzejā notiek pasākumi – tie, kas gribam iet, ejam. Vietējie ir jāatbalsta, un mēs, aktīvākie, to arī darām. Uz bibliotēku eju izmantot internetbanku, mūsu bibliotekāre ir ļoti aktīva. Jāatbalsta arī mūsu veikals, lai tikai tas būtu,” norāda iedzīvotāja. Uz trīs kilometru attālo Apriķu centru viņa dodas kājām. “Skumji jau ir, ka centrā tagad ir baigais klusums, jo nav skolas, reizēm šis klusums pat ir ļoti sāpīgs. Īsti man nav saprotams tas, kā iespējams, ka daudziem darbiniekiem nav pilnas slodzes, ja jādara tas pats un vēl vairāki darbi?”
Arī Gunta Baltaiskalns ar dzīvi Lažas pagastā ir apmierināta, īpaši priecējot tīrā un sakoptā vide un apkārtne. “Pagastā dzīvoju ilgu laiku. Lai arī esam šeit tik maz, tomēr par mums tur rūpi,” viņa vērtē. “Taču ar bažām skatāmies, kas notiks, kad mūsu – pensionāru, kas ir lielākā daļa pagasta iedzīvotāju, – vairs nebūs. Te vairs nebūs, kas dzīvo. Jauno ir maz – tie, kuri šeit dzīvo, kaut kā cīnās. Esmu saskaitījusi, ka pagājušajā gadā mazumā gājuši vismaz desmit cilvēki: vieni – uz kapu kalniņu, citi – uz pansionātu, pārējie – vienkārši aizbraukuši.” G. Baltaiskalns vienlaikus norāda, ka Lažas pagasts ir laba vieta, kur dzīvot. “Ja var kustēt un kustēties – dzīve ir laba.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Strādā ikkatram cilvēkam

Kategorijas