Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Kam darba tirgū priekšroka – jaunībai vai pieredzei?

ZANE GVOZDE
Laikraksta arhīvs

2019. gada 7. februāris 07:00

151
Kam darba tirgū priekšroka – jaunībai vai pieredzei?

Laikā, kad valstī kopumā bezdarba līmenis joprojām ir augsts, ikviens iedzīvotājs cenšas pierādīt savu varēšanu un iekarot vietu darba tirgū. Bet ko darīt, ja iegūt sen kārotu vietu traucē darba pieredzes trūkums vai – tieši otrādi – darba tirgū aizvadītie gadi? Nereti dzirdēts, ka jaunākajai paaudzei grūtības atrast darbu sagādā pieredzes trūkums, savukārt vecākās paaudzes pārstāvjiem nākas saņemt atteikumu viņu gadu dēļ. Vai tā ir norma un vai tiešām potenciālā darba ņēmēja vecums ir noteicošais kandidāta izvēlē?

Kontrolēt nevar
Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Megija Ekkerte atklāj, ka VDI nenosaka un nekontrolē konkrētas darbības jomas, kurās darbiniekiem jāatbilst konkrētam vecumam. Latvijā gan īpaša uzmanība tiek pievērsta pusaudžu nodarbināšanai. Ministru Kabineta noteikumi Nr. 206 nosaka darbus, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus. Tie lielākoties saistīti ar fizisku slodzi un apdraudējumu veselībai. Izņēmums ir gadījumi, kad nodarbināšana ir saistīta ar pusaudža profesionālo apmācību. “Runājot par jauno paaudzi, kas vēl tikai vēlas sevi pieteikt darba tirgum, ir skaidrs, ka viegli tas nav. Lielā daļā gadījumu vakantajās amata vietās tiek gaidīts kāds ar divu līdz pat piecu gadu pieredzi līdzīgā amatā, kas ir reti kuram jaunajam speciālistam.”
M. Ekkerte teic, ka VDI šajā jautājumā sūdzības no darba ņēmējiem līdz šim nav saņēmusi. Viņa iesaka skolēniem un studentiem meklēt prakses iespējas, kas ļauj gūt praktisku pieredzi un var lieliski papildināt ierakstu CV.
Runājot par darba ņēmēju vecuma nozīmību, M. Ekkerte teic: VDI nevar zināt un paredzēt, kāds ir darba devēja skatījums uz šo kritēriju. “Darba intervijas mēs nevaram kontrolēt.”
Darba devēji gan nedrīkst norādīt vai pieprasīt konkrētus vecuma ierobežojumus darba sludinājumos. “Ja cilvēks uzskata, ka viņš tiek aizskarts, netiek pieņemts darbā vecuma dēļ, viņš var vērsties VDI ar iesniegumu,” atgādina inspekcijas pārstāve. VDI izvērtēs, vai šie iesniegumi ir pamatoti un vai nepieciešams iesaistīties konkrētajā situācijā.
M. Ekkerte atklāj, ka pagājušajā gadā nav saņemts neviens šāds iesniegums, bet 2017. gadā bijis viens. Skaidrojot situāciju, inspekcija atklājusi, ka darba ņēmējs pirms darba intervijas sazinājies ar darba devēju, lai ko vairāk uzzinātu par pieejamo vakanci, izrādījis iniciatīvu un sagatavojies intervijai. Taču, kad pēc intervijas nav ticis pieņemts darbā, uzskatījis, ka iemesls tam bijis viņa vecums. VDI gan šajā gadījumā pārkāpumu nav saskatījusi. M. Ekkerte uzsver, ka katrs gadījums un konkrētā darba intervija ir individuāli vērtējama. Jāsaprot, ka daudz kas atkarīgs no paša darba ņēmēja un viņa priekšrocībām attiecībā pret citiem pretendentiem. “Katrs topošais darbinieks ir atbildīgs par savu pieredzi – pašam ir jāizvērtē, vai viņš un viņa zināšanas atbilst konkrētajam amatam.”

Neļauties stereotipiem
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtajos datos redzams, ka bezdarbnieku skaitam ir tendence pieaugt tieši to iedzīvotāju vidū, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Uz Latvijas fona salīdzinoši labi izskatās dati par reģistrētajiem bezdarbniekiem NVA Liepājas filiālē. Proti, vecumā līdz 24 gadiem bezdarbnieku ir 240, bet vecāki par 50 gadiem – 1509.
NVA pārstāvji atzīst, ka viņu apkopotajā sūdzību reģistrā 2017. un 2018. gadā nav nonākušas darba meklētāju sūdzības par darba devēja noraidošu attieksmi vai darba atteikumu personas vecuma dēļ.
NVA pārstāvji uzsver: “Šobrīd darba tirgū ir liels pieprasījums pēc darbaspēka, tāpēc atrast darbu gan patstāvīgi, gan ar NVA atbalstu konkurētspējīgs darba meklētājs var.”
2018. gadā NVA rīkoja konferenci un seminārus, kas bija veltīti darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem nodarbinātībai. Tajos izskanējis viedoklis, ka nereti problēma ar cilvēku nodarbinātību virs 50 gadiem nav tik liela, kā tas sākumā izskatās – lielākoties grūtības slēpjas stereotipos. Un tie vērojami ne vien no darba devēju, bet arī ņēmēju puses. Nereti cilvēki vienkārši baidoties pieteikties uz vakancēm, jo pastāvot stereotipisks uzskats, ka viņi nevienam nav vajadzīgi. “Ir pierādījies, ka darbinieki šajā vecuma grupā parasti ir ar lielu pieredzi, zināšanu bagāžu un, kas nav mazsvarīgi, lielākoties arī ar augstu atbildības līmeni,” viedokli pauž Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns.

Izaicinājums – tehnoloģijas
Viņš uzsver, ka pieredzes bagātajiem cilvēkiem ir pavisam cita attieksme pret darbu – viņi daudz labāk strādā komandā un komandas mērķu labad, arī viņu motivācija ir pats darbs un tas, ka viņi tiek novērtēti. Taču reizē atzīst, ka, risinot šīs vecuma grupas nodarbinātības un darba mūža paildzināšanas jautājumus, ir vairāki nozīmīgi riski un izaicinājumi. “Piemēram, mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība un iemaņas, īpaši darbā ar jaunajām tehnoloģijām, noteikti ir viens no izaicinājumiem, bet veselības problemātika un darbspēju saglabāšana – viens no riskiem,” norāda (LDDK) eksperts.
Par iemesliem, kas sagādā lielākos šķēršļus atrast darbu jauniešiem, NVA pārstāvji nosauc profesionālās kvalifikācijas, kā arī darba pieredzes trūkumu, darba tirgus prasībām neatbilstošu profesionālo kompetenču līmeni. Tāpat NVA speciālisti novērojuši, ka daļa jauniešU kvalitatīvi nepārzina darba tiesisko attiecību aspektus, kas veido augstāku risku nedeklarētajai nodarbinātībai. Lielai daļai jauniešu ir arī darba tirgus prasībām neatbilstošs valsts valodas, kā arī svešvalodu zināšanas līmenis un pamatā ir grūtības profesijas un karjeras izvēlē, kas var novest pie nepārdomātas profesijas izvēles.

Iestājas par vienlīdzību
Pērn Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtie dati par Latvijas lielākajiem darba devējiem apliecina, ka līderpozīciju šajā sarakstā ieņem uzņēmums “Maxima Latvija” – mazumtirdzniecības tīkls, kam Latvijā 46 apdzīvotās vietās ir 160 veikali. Uzņēmuma Personāla vadības departamenta direktors Raitis Apinis apliecina, ka “Maxima Latvija” ir lielākais privātais darba devējs valstī, kas nodarbina ap 7500 cilvēku. Uzņēmumā tiekot pārstāvētas ap 240 dažādas profesijas, 160 no tām – biroja darbā. “Lielākais darbinieku skaits strādā tirdzniecībā, pēc tam procentuāli līdzīgā apjomā ir loģistikas un pārtikas ražotnes darbinieki, kam seko administrācijas darbinieki,” vēsta uzņēmuma pārstāvis.
Tā kā veikalu tīklam ir ļoti daudz tirdzniecības vietu visā Latvijā, nepieciešamība pēc arvien jauniem papildspēkiem darbinieku rindās ir bieža parādība. R. Apinis atklāj, ka pašreiz uzņēmumā pieejamas ap 350 vakances dažādos amatos veikalā, noliktavā, pārtikas ražošanas cehā, kā arī administrācijā.
Taujājot par uzņēmuma politiku un skatījumu uz darbinieku vecuma nozīmību, R. Apinis atbild, ka “Maxima Latvija” iestājas par vienlīdzību. Proti, kā lielākajam privātajam darba devējam Latvijā uzņēmumam ir svarīgi, lai visiem cilvēkiem būtu vienlīdzīgas darba iespējas atbilstoši savām darba spējām. Tādēļ uzņēmumā tiekot nodarbināti ne tikai dažāda vecuma cilvēki, bet arī cilvēki ar invaliditāti. SIA “Maxima Latvija” regulāri piedaloties dažādās iniciatīvās, kas dod iespēju cilvēkiem uzzināt par darba iespējām uzņēmumā.

Kvotas neievieš
Otrajā vietā Latvijas lielāko darba devēju topā ierindojas VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz). Uzņēmuma Korporatīvās komunikācijas daļas korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ella Pētermane atklāj, ka darbinieku rotācija, kas paredz arī jaunu darbinieku piesaisti, ir ikviena uzņēmuma ikdienas process. Taču reizē atzīst, ka dzelzceļa nozare ir starp tām, kas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē saskaras ar darbinieku piesaistes problēmu. “To 2018. gada rudenī Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē “Jauno talantu piesaiste augošas konkurences un atvērta darba tirgus apstākļos” atzina gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti,” apstiprina E. Pētermane.
Viņa uzsver, ka LDz ir svarīgs ikviens darbinieks, tāpēc dzimumu vai vecuma kvotas uzņēmumā nav ieviestas. Darbinieki visos līmeņos tiekot nodarbināti, ņemot vērā viņu profesionālās zināšanas, prasmes un pieredzi. E. Pētermane stāsta, ka uzņēmumā pastāv arī vienota darba samaksas sistēma, kas balstīta uz godīgiem un objektīviem kritērijiem. “Amati ir klasificēti pēc vienotas metodikas, bet darba algas apmēru nosaka pēc izpildāmā darba apjoma, intensitātes, sarežģītības un konkrētajam amatam noteiktā atbildības līmeņa. Atalgojuma sistēmas pamatprincips ir vienlīdzīga darba samaksa par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu gan vienā LDz koncerna uzņēmumā, gan visā koncernā kopumā.”

Svarīga – pēctecība
E. Pētermane vēsta, ka vidēji gadā LDz darba attiecības sāk ap 600 jaunu darbinieku. Visvairāk nodarbināto personu esot vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem – vidēji 30% no darbinieku kopskaita. Otra plašāk pārstāvētā vecuma grupa ir 40–49 gadi ar vidēji 28% nodarbināto. Savukārt vecuma grupā virs 60 gadiem LDz ir nodarbināti vidēji 11% cilvēku. Redzams, ka šajā nozarē liela daļa strādājošo ir tieši vecumā pēc 50 gadiem. Iespējams, to nosaka nozares specifika un iepriekš minētais jauno speciālistu trūkums. Tā kā uzņēmuma galvenā darbības sfēra ir dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, no kopumā 6321 darbinieka LDz visvairāk ir nodarbināti dažādi tehniskie speciālisti.
Līdzīgi kā daudzās inženiertehniskajās nozarēs, arī dzelzceļa nozarē ir problemātiski piesaistīt jaunus talantus. E. Pētermane teic, ka svarīga loma ir uzkrātajām zināšanām un darbinieku pēctecības nodrošināšanai. “Uzņēmums sekmē jauno speciālistu piesaisti, vienlaikus nodrošinot efektīvu pieredzes nodošanu jaunajiem kolēģiem, senioram noteiktu laika posmu apmācot jauno darbinieku,” pieredzes stāstā dalās E. Pētermane.
Skaidrs, ka to, kāpēc problēmas atrast darbu ir katras vecuma grupas pārstāvjiem, viennozīmīgi izskaidrot nav iespējams. Arī jomas eksperti atzīst, ka to ietekmē gan potenciālā darba ņēmēja izglītības līmenis, gan praktiskā pieredze, gan paša izrādītā iniciatīva. Tomēr no valsts iestāžu un uzņēmumu pārstāvju sniegtās informācijas var spriest, ka vecums ir vien vārds, kas nereti ierobežo pašu darba ņēmēju. Ir jāuzdrīkstas sevi pieteikt darba tirgū, parādīt savu varēšanu un pie pirmā saņemtā atteikuma neapstāties darba meklējumos.

Kategorijas

Kategorijas