Vai varam uzreiz ticēt?

2019. gada 7. februāris 07:00

Ar mēru lietots alkohols pagarina mūžu un pasargā no aknu cirozes, īpaši sirds un asinsvadu saslimšanām. Tas ir viens no gastroenterologa profesora Anatolija Danilāna apgalvojumiem, kas pagājušajā nedēļā aplidoja vairākus ziņu portālus. Arī iepriekš ārsts dalījies ar līdzīgiem sensacionāliem paziņojumiem, kas apgāž iepriekš plaši izplatītus mītus. Ir cilvēki, kuri tos uzskata par panaceju turpmākai dzīvei, tomēr – cik tie ir ticami?

Apgalvojums: daži vitamīni samazina dzīvildzi
Gastroenterologs A. Danilāns vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanu uzskata par lieku naudas patēriņu. Cilvēkam, kurš ir vesels un lieto pilnvērtīgu uzturu, tie nav nepieciešami. “Ir pat pētījumi, kuri parāda, ka cilvēki ātrāk nomirst, ja pavasaros vitamīnu kursus ņem, antioksidantu kursus. Izrādās, antioksidanti vitamīns A un C, kas aptiekās ir, mūžu saīsina,” viņš paudis. Tajā pašā laikā citā sarunā dakteris izteicies: “Pēdējā laikā pierādīts, ka D vitamīns ne tikai stiprina kaulus, bet arī dziedē aknas, sirdi un asinsvadus. Ļoti sargājot sevi no saules un iespējamā ādas vēža, var tikt pie citām ar D vitamīna trūkumu saistītām vainām.”
Profesora A. Danilāna viedokli par vitamīnu kursiem nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, saka fizioterapeits un kineziologs Kaspars Čaunāns. Viņš ir viens no tiem mediķiem, kurš daudzu vainu ārstēšanā iesaka tieši dažādus uztura bagātinātājus. “Visa pamatā tomēr ir veselīgs dzīvesveids – kustības, normāla ēšana, normāls dzīvesritms, atpūta. Ja sākam grēkot, iespējams, ir nepieciešams kaut ko uzņemt papildus.”
Izteikumam par A vitamīna lietošanu viņš piekrīt, jo taukos šķīstošos vitamīnus iespējams pārdozēt. Tādi ir četri, un visus viegli atcerēties pēc apavu nosaukuma – K, E, D, A. “Ja mums šo vitamīnu līmenis asinīs ir normas robežās un tomēr lietojat papildus, tiešām var pārdozēt,” brīdina K. Čaunāns, piebilstot, ka D vitamīnu mūsu platuma grādos ziemā var uzņemt bez bažām, bet vasarā noteikti vajadzētu veikt analīzes. “Viens vācu zinātnieks pierādīja, ka sauļošanās krēmus īsti nevajadzētu lietot, lai neaizkavētu D vitamīna uzņemšanu. Viņam par šo pētījumu atņēma profesora grādu. Sauļošanās krēmus ir lietderīgi uzklāt uz sejas, kur tiešām var būt apdegums. Vajag uzturēties saules gaismā normāli, nevis cepties!” Savukārt pētījuma par vitamīna C bīstamību objektivitātei K. Čaunāns apliecinājumu neredz.
Apgalvojums: kafija dziedē asinsvadus
“Kafija pēdējā laikā ir zinātnieku reabilitēta un atzīta veselīgāka par tēju. Nav nekādas vainas arī šķīstošajai kafijai,” apgalvo A. Danilāns. Viņš neslēpj, ka arī pats dzer daudz stipras kafijas – trīs, četras tasītes dienā. Šis dzēriens pasargājot no aknu un resnās zarnas vēža, kā arī dziedē asinsvadus, mazina asinsspiedienu. “Ja četras reizes dienā kleksē kafiju iekšā, sešdesmit pieciem procentiem ir labāks aknu stāvoklis nekā kafijas nedzērējiem,” izteicies ārsts. Tomēr cilvēkiem vajadzētu vērtēt savas sajūtas. Ja tās ir nepatīkamas, lietot nevajadzētu.
Šo izteikumu personīgi pārbaudījis kardiologs Valters Stirna, atrodot attiecīgo pētījumu. “Tiešām tā ir, ka tie cilvēki, kas lieto četras krūzītes kafijas dienā, dzīvo ilgāk. Bet tas, vai paplašina asinsvadus, ir ļoti nosacīti. Tas nav vienkāršs jautājums. Kafijā ir dažādas vielas: tajā ir teobromīns, kas darbojas pretēji kofeīnam. Dažus asinsvadus tā paplašina, dažus sašaurina. Īstermiņā kafija paaugstina, bet ilgtermiņā samazina asinsspiedienu. Tā mēs varētu turpināt runāt visu dienu! Kopumā – nekas no profesora teiktā nav nepatiesība, taču ne arī visa patiesība. Tas izrauts no konteksta. Tas pats attiecas uz izteikumiem par alkohola lietošanu. Nevar teikt, ka tā nav taisnība, bet, vai to vajag reklamēt publiski, neesmu pārliecināts. Cilvēki to mēdz pārprast. Katrs tomēr uztveram informāciju tā, kā gribam, sevišķi, ja tas pateikts neviennozīmīgi.”
Dakteris aicina mediju pausto vērtēt kritiski. Lai piesaistītu lasītāju, tie mēdz publicēt to, kas ir sensacionālāks, pārsteidzošāks. Der atcerēties, ka satura veidošanā iesaistās ne tikai ārsts, bet arī žurnālists, kas izteikumus, iespējams, interpretē citādi, izrauj no konteksta.
Ar profesoru V. Stirna ticies arī personīgi, jo augstskolā pie viņa mācījies. “Viņš ir ļoti interesants kā pasniedzējs, prot ļoti interesanti stāstīt studentiem, tikai akadēmiskāk nekā žurnālistiem.”
Izvērtēt, kurš veicis pētījumus un kur
Ik pa laikam dažādu mediju dienaskārtībā nonāk arī kārtējie britu zinātnieku pētījumi, kas daudzos jau izraisa smaidu. Cik ļoti var uzticēties apgalvojumiem, kas tajos un citos pausti? Lai atklātu, vai ziņa ir viltus vai patiesa, lasītājiem bieži vien iesaka meklēt pirmavotu. Attiecībā uz medicīniskiem jautājumiem tas ir daudz sarežģītāk. Ne visi pētījumi ir pieejami ikvienam interesentam, tos jāprot izlasīt, interpretēt, secināt. “Nav perfektu pētījumu, visi ir nepilnīgi,” norāda V. Stirna. Medicīnas studentiem statistiķi māca, kur meklējamas kļūdas.
“Būtiski zināt, cik profesionāli pētījumi veikti,” uzsver K. Čaunāns. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, jābūt objektīvi atlasītai pacientu auditorijai, otrkārt, divām salīdzinošām grupām, kas mērāmas tūkstošos, lai iegūtu statistiski ticamu rezultātu. Turklāt vērā ņemams ir arī tas, kur pētījums veikts.
“Mums tomēr ir stipri izteikti pozitīvi ēšanas paradumi nekā Anglijā vai Amerikā. Ēdam daudzreiz veselīgāk nekā tajās zemēs, līdz ar to pētījuma rezultāts varbūt mums īsti nemaz neatbilst,” uzsver K. Čaunāns. Atšķirības esot saskatāmas pat ar to valstu, kas atrodas kaimiņos, piemēram, Dānijas, iedzīvotāju uztura paradumiem.
V. Stirna piebilst, ka ar kritisku skatu vajadzētu vērtēt arī žurnāla “Ko Ārsti Tev Nestāsta” saturu. Tehniski tam piesieties nevarot, informācija nav pilnīgi nepatiesa. “Bet uzrakstīts ir tā, ka lielākā daļa cilvēku to interpretēs nepareizi. Tas ir tāpat kā gadījumā, ja aiz stūra redzi cilvēka ēnu. Lielākā daļa uzreiz pieņems, ka tur stāv cilvēks. Bet varbūt tas ir tikai makets?!” salīdzina dakteris. Tāpēc eksperti pacientiem iesaka pēc izlasīta pētījuma vai apgalvojuma nevis uzreiz sākt pamācības pielietot savā ikdienas dzīvē, bet konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai varam uzreiz ticēt?

Kategorijas