Kustēties tik, cik spēj

2019. gada 7. februāris 07:00

689

Kampaņa “Kustinācija” ar devīzi “Priekam. Veselībai. Labsajūtai” ilgst no pērnā rudens, veicinot sabiedrības izpratni par paša atbildību veselības veicināšanā.
Jebkuras apzinātas un atkārtotas kustības ir vingrošana. Ideāli, ja vingrot var 30 minūtes dienā vismaz piecas reizes nedēļā. “Tas ir ideālais. Un nav obligāti jāiespringst uz speciāliem vingrojumiem, var darīt jebkādas citas kustīgas aktivitātes vai vienkārši doties pastaigā,” norāda fizioterapeite Maija Nāckalne.

Izpildīt pareizi
Dunikas pagasta pārvaldē Sikšņu centrā uz “Kustinācijas” nodarbību ieradušies pagasta darbinieki, kuri vienmēr atbalsta novadā un uz vietas Sikšņos notiekošās aktivitātes, kā arī apkārtnes aktīvākie iedzīvotāji. “Daļa no tiem, kas atnākuši, aktīvi iesaistās sportiskās aktivitātēs. Piemēram, mēs te tagad esam četras dāmas, kas apmeklē fitnesu divas reizes nedēļā. Esmu visu dienu bibliotēkā, darbs diezgan sēdošs. Apmeklēju nodarbības, iemācos vingrinājumus un daru tos mājās pie mūzikas,” pieredzē dalās Sikšņu bibliotekāre Rasma Juzupa.
“Ceru, ka jūs pildīsit manis parādītos vingrinājumus arī turpmāk,” noteic fizioterapeite M. Nāckalne. Viņa kā iekustinatore akcijā “Kustinācija” iedzīvotājiem parāda vingrinājumus, kādus nepieciešams izpildīt, lai ķermeņa zonas un locītavas neierūsētu. “Galvenais, vingrojumus darīt savu spēju robežās – katrs cilvēks pats zina, kā viņš jūtas, kāda viņam ir veselība un cik daudz vai stipri drīkst vingrojumus un kustības izpildīt,” norāda kustību speciāliste. Svarīgākais – vingrojumus izpildīt pareizi. “Ja ķermeņa daļa pēc noteiktu kustību skaita sāk gurt, tad vingrojums izdarīts pareizi,” uzsver M. Nāckalne. “Turklāt neviens treneris nedrīkst likt nodarbību dalībniekiem pildīt vingrojumus, kas iet pāri klienta spēju un spēka robežām.”

Izkrakšķināt locītavas
Sākot pildīt vingrinājumus, dzirdami kaulu krakšķi, kas katram vingrotājam izraisa smaidu. “Muzikālās locītavas,” smaida fizioterapeite. “Taču tas nav nekas slikts. Krakšķēšana nozīmē, ka šāda kustība ir nepieciešama, jo tas ir signāls, ka ir par maz starplocītavu šķidruma.”
Vispirms jāiekustina rokas – sākot ar plaukstām, delmiem un beidzot ar pleciem. Pēc tam seko liekšanās un stiepšanās uz priekšu, un fizioterapeite piekodina, ka tā jāizpilda uzmanīgi cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar asinsspiedienu. Nedrīkst galvu stiept pārāk atpakaļ, jo tā var nodarīt sāpes muguras skriemeļiem.
Kāju vingrojumos nepieciešams pievērst uzmanību uz pareizu svara pārnešanu no vienas uz otru. Tad jāizkustina kakls un galva, kas ir visjutīgākā un bieži vien vissaspringtākā un sāpīgākā zona. Nepieciešams pastaipīt kakla muskuli, izkustināt sprandas skriemeļus. “Noslēdzošās kustības ir vēdera izvingrināšana. Bieži vien tas paliek ikdienā nekustināts, vienalga, vai tas ir fiziska vai sēdoša darba darītājs. Un vēderam visatbilstošākais vingrinājums ir elpošanas treniņš. Lietderīgi būtu pareizu elpošanu paskatīties no maziem bērniem. Viņi elpo pareizi – ar vēderu. Sievietes parasti elpo ar krūtīm, bet vīrieši ar ribu augšdaļu. Pareiza elpošana – pie ieelpas vēders piepildās ar gaisu, bet pie izelpas to iztukšojam” norāda M. Nāckalne.

Sargāties no traumām
“Kā ir pareizi ravēt un darīt citus lauka darbus?” jautā Ligita Tiļuga, un šāds jautājums ir aktuāls ne vienam vien laukos dzīvojošam cilvēkam. Fizioterapeite atgādina, ka pareizi un ar mēru izpildīti vingrinājumi ķermenim vai to pielietošana ikdienas darbu veikšanā ļaus arī izvairīties no traumām.
“Pareizi un ērti tos būtu darīt pilnīgi četrāpus uz ceļiem, bet jāatceras par ceļgalu locītavām – nepieciešami aizsargi. Nav jāpērk dārgi aizsargi veikalā, var uztaisīt pats – no švammes un gumijas,” norāda fizioterapeite. “Locītavas jāsargā, jo pieaugušajiem nav vairs mīksta kaulu struktūra, kā tas ir bērniem. Svarīgi ir kustēties un sasniegt vingrošanas rezultātu, nenodarot sev sāpes un kaitējumu. Vingrojumi var būt pavisam vienkārši, nav jāiet speciāli vai papildus uz sporta zāli, jāpērk dārgs inventārs – to var darīt ikdienas apstākļos. Vingrošana var būt peldēšana, nūjošana, skriešana, riteņbraukšana, pastaiga, joga, dejošana un citas nodarbes, kuras tiek darītas kustoties. Veselība un pašsajūta par to teiks paldies,” uzsver M. Nāckalne. Īpaši viņa aicina izmantot katru izdevību peldēšanai, jo ūdens vienlaikus stiprina muskuļus un ļauj ķermenim relaksēties.
Vietējie vingrotāji zina teikt, ka pagastā ir aktīvi peldētāji no maija līdz septembrim. Ziemas peldētāji te vēl neesot manīti.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kustēties tik, cik spēj

Kategorijas