Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nav mīļākas vietas par Priekuli

ULDIS DOBELIS

2019. gada 14. februāris 07:00

756
Nav mīļākas vietas par Priekuli

Svinīgais pasākums Priekules kultūras namā notika ar devīzi “Mana sirds ir manas mājas”.
“Priekule ir mūsu mājas. Šeit aug, izglītojas, sporto, zīmē, muzicē mūsu jaunatne. Pievienoto vērtību rada uzņēmēji, bet savas vecumdienas rimti vada omītes un opīši. Mēs lepojamies arī šodien ar saviem ļaudīm. Dzimšanas dienā leposimies, daudzināsim Priekules vārdu jebkurā pasaules malā, būsim lepni priekulnieki! Es novēlu, lai mums visiem zālē, lai tiem, kas mājās, lai tiem, kas plašajā pasaulē, vienmēr sirdī būtu mājas, mūsu gadījumā tā būtu Priekule,” pilsētas jubilejā novēlēja Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska.

Priecāties par labi padarīto
Svinīgā sarīkojuma galvenais notikums bija apbalvojumu pasniegšana. Par Goda priekulniecēm šogad atzītas biedrības “Zilais lakatiņš” aktīva dalībniece Rita Kuļikova un Priekules vidusskolas skolotāja Ruta Bružika.
“Paldies mīļie priekulnieki! Esmu lauku meitene, dzimu Ulmaņlaikā Kalētos. Priekule ir manas mājas. Te es augu, mācījos, dzīvoju un, kad izaugu, mācīju citus. Esiet laimīgi, cīnieties, no rītiem celieties moži un vakaros priecājieties par labi padarītu darbu!” saņemot daudzos apsveikumus un ziedus, teica R. Kuļikova.
“Es ļoti lepojos ar to, ka dzīvoju Priekulē. Katru gadu redzu skaistās pārmaiņas, kas notiek pilsētā, tās ir acīmredzamas. Gribu teikt paldies par to, ka ceļš mani atveda atpakaļ uz Priekuli. Sāku strādāt Priekules vidusskolā. Lepojos ar to, ka turpinu latviešu tradīcijas, kora tradīciju mācīšanu. Paldies līdzcilvēkiem skolā, uz ielas, sabiedriskajās vietās! Paldies manu audzēkņu vecākiem, kas man uztic savus bērnus, jo tā arī ir liela atbildība, protams, savām meitām un viņu ģimenēm!” saņemot apbalvojumu “Goda priekulniece”, teica R. Bružika.

Apbrīno darbspējas
Savukārt par Gada cilvēku Priekulē kļuva sporta organizators Mārtiņš Mikāls. “Mārtiņš mums ir ļoti fantastisks cilvēks, kuram ir lielas darbspējas. Mēs, viņa kolēģi, domājam, pa kuru laiku viņš to visu paspēj izdarīt. Piemēram, slidotava. Lai to sagatavotu, cik naktis viņš tur nav pavadījis! Tur nevar gaidīt, tur māte daba sauc. Mārtiņam pēc tam ir gandarījums, ka slidotava ir pilna ar bērniem un pieaugušajiem,” M. Mikāla paveikto izstāstīt uzņēmās Kalētu pagasta sporta metodiķis Ģirts Ločmelis. Viņš atminas, ka Mārtiņš vienu vakaru zvana: “Ir doma paskriet. Tā sākās vienu ceturtdienu, izvērtās visas vasaras garumā un sanāca kolosāls “Vakara riksis”. Ar to nepietika, būs jāskrien. Kādi 150 kilometri. Sanāca kolosāls simtgades skrējiens apkārt novadam.”
“Mārtiņš tik tiešām un viņa ģimene ir paraugģimene, kur darbīgums piemīt visiem ģimenē,” papildināja V. Jablonska. Savukārt pats M. Mikāls pateicās visiem par iesaistīšanos viņa trakajās idejās, jo viens nav cīnītājs.
Ar Goda rakstiem apbalvoja Kristīni Cukuru, Agritu Hanzovsku un Olgu Niedolu. Atzinības rakstu saņēma Vija Žališauska.
Pārsteigums – vadītāji
Svinīgajā ceremonijā tika sarūpēts arī pārsteigums – negaidīti pasākuma vadītāji. Viens no tiem bija Ēriks Hūns. Viņš pirms 40 gadiem aizsāka Priekules vidusskolas diskotēku, kas pārtapa par kultūras nama diskotēku, un drīz vien Rīgā triumfēja Republikas diskotēku skatē. “Šo zāli atceros no diskotēku skatpunkta. Atkal ir prieks šeit atgriezties. Atcerēties 80. gadus un trauksmainos 90. gadus. Toreiz diskotēkas bija iespēja atnākt, satikties, iepazīties, dibināt attiecības. Es arī savu sievu atradu diskotēkā, un esam kopā jau 35 gadus. Visus sveicu jubilejā! Lai Priekulē viss vairojas!” novēlēja Ē. Hūns.
Viņam pievienojās Daiga Kivleniece, kura uz sarīkojumu speciāli ieradās no Zviedrijas. “Ja ierodas tik skaistā dzimšanas dienā, tad ir jābūt vēlējumam kabatā. Mans vēlējums svētku brīdī visu paaudžu priekulniekiem – izmantojiet savas iespējas! Vien mājas ar mūsu mīļajiem, kur atjaunoties un uzlādēties, ir mierpilnā spēka vieta. Mums tā ir Priekule,” uzsvēra D. Kivleniece.
Pasākumu vēl vadīja pirms septiņiem gadiem par priekulnieci kļuvusī Agnese Pinkovska un Jānis Džeriņš, kurš atgriezies dzimtajā pusē saimniekot.