Atklātās nodarbības – iespēja redzēt, kā aizrit bērna ikdiena izglītības iestādē

2019. gada 21. februāris 07:00

277

Atklātās nodarbības – iespēja redzēt, kā aizrit bērna ikdiena izglītības iestādē

Vērgales pirmsskolas izglītības iestādē “Kastanītis” 14. un 15. februārī norisinājās Atvērto durvju dienas. Tas nozīmē, ka vecākiem bija iespēja pirmo dienas pusi – nodarbību laiku – vērot, kā viņu mazuļiem veicas bērnudārza gaitās. Gan iestādes vadītāja, gan sastaptie vecāki atzina, ka tā ir lieliska iespēja paskatīties, kāda tad ir bērnu un viņu skolotāju ikdiena, un novērtēt savas atvases iesaisti mācību procesā.

Gūst priekšstatu
“Kursas Laiks” bērnudārzā “Kastanītis” viesojās ceturtdienas, 14. februāra, rītā. Visās grupās norisinājās nodarbības atbilstoši mācību plānam. Kādā – aplicēšana, citā – lasīšana, savukārt vecākie bērni, izmantojot interaktīvo tāfeli, risināja dažādus uzdevumus. Pēc iestādes vadītājas Lienas Ernstsones teiktā, tas bijis viens no viņas galvenajiem uzstādījumiem – šajā dienā parādīt ikdienišķo, ierasto vidi, nevis veidot kādas īpašas, speciāli šai dienai sagatavotas nodarbes. “Gribējām, lai nav teātris, lai ir kā ikdienā,” uzsver vadītāja. Viņasprāt, vecākiem ir svarīgi redzēt, kā ris ikdienas mācību darbs un cik labi bērns ar to tiek galā.
Ceturtdienas rītā vērot atklātās nodarbības bija pieteikušies vien daži vecāki. L. Ernstsone atzīst, ka lielai daļai nav iespējas šo izdevību izmantot darba dēļ, jo rīta cēlienu paņemt brīvu var vien retais, bet tieši tad bērniem ir aktīvākais laiks bērnudārzā un to mainīt nav iespējams. Abās dienās visvairāk vecāku pieteikušies vērot grupas “Pūcītes” ikdienu, kurā zinības apgūst vecākie audzēkņi – sešgadnieki. L. Ernstsone uzskata, ka tas ir tikai pašsaprotami, jo vecāki vēlas redzēt un uzzināt, cik daudz bērns apguvis un pie kā vēl nepieciešams piestrādāt pirms skolas gaitu uzsākšanas.

Vērtē pozitīvi
“Pūcīšu” grupiņā “Kursas Laiks” sastapa grupas audzēkņa Daniela vecmāmiņu Zaigu Kazbuķi. Viņa nolēmusi izmantot iespēju vērot nodarbības, lai gūtu priekšstatu par mazdēla ikdienas gaitām. “Viņš stāsta, ka seko līdzi, visu dara, un es gribēju pārliecināties, vai tā tiešām ir – cik viņš ir aktīvs, cik daudz pats piedalās,” pamato Z. Kazbuķe. Viņa teic, ka Daniels ir nedaudz vecāks par pārējiem grupas biedriem, līdz ar to, iespējams, arī aktīvāks. Vecmāmiņa pieļauj, ka Danielam brīžiem kļūst garlaicīgi, tāpēc grūtāk noturēt uzmanību. Bērnudārza iniciatīvu būt klāt un vērot nodarbību norisi omīte vērtē kā ļoti labu. “Viss ir atklāti, visu var pajautāt, visur var piedalīties. Man patīk tādas lietas. Audzinātājas ir foršas! Bērniem tik pašiem jābūt aktīvākiem.” Vecāku un vecvecāku klātbūtne gan novēršot bērnu uzmanību, jo skaidrs, ka radinieku klātbūtne nav bērnudārza ikdiena.
Vērot savas meitas Martas ikdienas gaitas bija ieradusies Vēsma Grindule. “Tā kā bērns šogad jau sāks iet skolā, interesē, kas ir vēl jāpamācās, pie kā jāpiestrādā. Tā, lai skolā nebūtu situācijas, ka kaut ko nezina. Kad bērnam prasa, kā iet, vienmēr ir atbilde: “Viss ir labi!”” V. Grindule teic, ka ne vienmēr pēcpusdienās, atnākot pakaļ bērnam, ir laika un iespējas aci pret aci izrunāties ar audzinātājām un pajautāt, kā pagājusi diena, tādēļ iespēja vecākiem pašiem būt klāt nodarbībās ir lieliska. Mamma novērojusi, ka nodarbībās Marta darbojas labi, ir gudra, taču reizēm viņai traucējot pašas emocionalitāte. Ja kaut kas tiek aizrādīts, Martai piemītot niķis padoties, sakņupt un atteikties turpināt iesākto. Mamma gan cer, ka skolas gaitām meita būs gatava, un slavē audzinātājas, kuras daudz iegulda bērnu izglītošanā.
“Būtu labāk, ja vairāk vecāku atbalstītu to visu, painteresētos. Iespējams, ir daļa, kuri vienkārši nenāk, negrib vai kurus tas vienkārši neinteresē. Protams, daļai varbūt ir darbs. Atprasīties no darba mūsdienās nav tik viegli,” par vecāku iesaistīšanos prāto V. Grindule.

Slavē skolotājas
Grupā “Saulītes”, kur zinības apgūst četrus un piecus gadus veci audzēkņi, nodarbību vēroja Raita mamma Lība Gēgersone. “Likās interesanti uzzināt, ko mans bērns zina un kā notiek viss dienas process.” Arī L. Gēgersone novērtē iespēju būt klāt bērnu mācību procesā, jo tā var uzzināt daudz ko jaunu, saprast, ko bērnam mājās vēl papildus pamācīt, kā arī redzēt, kas dienas laikā apgūts. Savas atvases veikumu mamma vērtē pozitīvi – konkrētajā dienā bērni nodarbojās ar griešanu un līmēšanu, Raitis aktīvi iesaistījās. Runājot par audzinātāju darbu, L. Gēgersone atzina, ka pedagoģes strādā ļoti labi: “Katram bērnam tiek pieiets, parādīts. Ir individuāla pieeja. Ja redz, ka kāds netiek līdzi, pieiet, palīdz.” L. Gēgersonei šī pieredze bijusi pozitīva, tāpēc viņa ir pārliecināta – ja atklātās nodarbības tiks rīkotas arī turpmāk, viņa centīsies būt klāt.
Bērni vecumā no 1,5 līdz trīs gadiem ikdienu vada grupā “Lācēni”. Vērot viņu darbošanos nebija ieradies neviens no vecākiem. To saprotoši uztvēra gan iestādes vadītāja, gan grupas audzinātājas. Ceturtdienas rītā mazuļi nodarbojās ar aplicēšanu un, līmējot papīra gabaliņus uz papīra šķīvjiem, veidoja sunīšus. Ar mazuļiem grupā “Lācēni” Atvērto durvju dienā darbojās auklīte Laura Priede, kura nesen atgriezusies savā dzimtajā pusē pēc prombūtnes Īrijā. Slimības laikā viņa aizvieto grupas audzinātāju, un L. Ernstsone teic, ka novadnieces atgriešanās dzimtajā pusē un vēlme strādāt ar mazuļiem ir īsts veiksmes stāsts. L. Priede nolēmusi iegūt nepieciešamo izglītību, lai arī turpmāk varētu strādāt ne tikai kā auklīte, bet arī pedagoģe. Pieredze šajā darbā jaunajai sievietei iegūta, strādājot diasporas bērnudārzā Īrijā.
L. Priede par darbu ar jaunākajiem audzēkņiem stāsta: “Viņi ir aktīvi. Mans uzskats – jo agrāk sāk, jo labāk. Ne tikai bērnu pieskatīt, bet arī mācīt strādāt dažādās tehnikās, darboties. Tas ir tas, ar ko maziem bērniem jāsāk – darboties ar rociņām, ar pirkstiņiem, veicinot sensoro attīstību. To mēs cenšamies darīt.”
Par to, ka vecāki neizmanto iespēju apmeklēt atklātās nodarbības, L. Priede neskumst, jo atzīst, ka ikdienas sasaiste ar vecākiem jaunākajā grupā ir ļoti liela. Tie interesējas par bērnu attīstību, par viņu dienas gaitām, sasniegumiem. Viņa piekrīt arī tam, ka vecāku klātbūtne bērniem būtu tikai lieks stress – mazie ir ļoti jūtīgi, tādēļ svarīgi, ka viņu dienas ritms krasi neatšķiras no ierastā. “Es noteikti izmantotu, ja man būtu šāda iespēja atnākt un paskatīties – kaut vai aiz stūra,” smejot teic L. Priede.

Priecē vecāku iesaistīšanās
L. Ernstsone atzīst, ka “Kastanītī” šīs nav pirmās Atvērto durvju dienas. Tādas izglītības iestādē notiekot katru gadu, bet pirmoreiz – L. Ernstsones darbības laikā. Viņa neslēpj, ka tas tomēr ir papildu stress gan pedagogiem, gan pašai, jo skaidrs, ka reizē tiek vērtēts arī iestādes darbs. L. Ernstsone ir pārliecināta, ka, esot klāt nodarbībās, vecāki var lieliski novērot to, kā un cik daudz bērns dara, vai ieklausās pedagogu teiktajā un kā sadarbojas ar citiem bērniem. Vērot sadarbību īpaši svarīgi varētu būt vecākiem, kuru ģimenē aug tikai viens bērniņš, tādēļ pašiem reti izdodas vērot viņa komunikāciju ar vienaudžiem. Šajās dienās vecākiem tiek dota iespēja arī individuāli pārrunāt bērna sekmes ar grupas audzinātājām. Viņiem tiek izdalītas aptaujas lapas, lai noskaidrotu, vai šāda veida piedāvājums nepieciešams arī turpmāk. “Vecāku viedoklis mums ir ļoti svarīgs,” uzsver vadītāja.
L. Ernstsone atklāj, ka vecāki labprāt iesaistās arī iestādes padomes darbā un ir lieliski palīgi ikdienā. Ziemassvētku laikā vecāki nolēmuši iepriecināt bērnus un sagādāt tiem pārsteigumu – apģērbušies kā rūķi, ieradušies bērnudārzā, staigājuši pa pagalmu un atstājuši tajā konfektes, kas bērniem pēcāk bijis jāmeklē. L. Ernstsone atminas prieku un pārsteigumu mazuļu sejās, vērojot šo rosīšanos, un slavē vecākus par iniciatīvu. “Superīgi – tas nav īstais vārds! Vecāki investē ļoti daudz!”
Ar vecāku līdzdalību izglītības iestādes pedagogiem būs iespēja doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Ventspils bērnudārzu, kurā jau tiek īstenota kompetenču izglītības programma. “Jābrauc visiem skolotājiem un dienas laikā, tādēļ iestādes padome mūs atbalstīja un ir ar mieru nākt uz bērnudārzu kopā ar auklītēm pieskatīt bērnus. Tā mums atkal būs pilnīgi jauna pieredze. Mammas, kuras ir mājās ar bērniņiem, bija atsaucīgas un labprāt piekrita šim solim,” atklāj L. Ernstsone. Viņasprāt, tā vecākiem būs brīnišķīga iespēja iejusties skolotāju ādā. “Tas nav vienkārši. Uzreiz mainās priekšstats. Atsaucība un sadarbība veidojas citā līmenī. Mēs vairs neesam vecāki un pedagogi, bet gan komanda, kas kopā par bērnu rūpējas un spēj cits citu saprast,” pozitīvos aspektus ieskicē bērnudārza vadītāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atklātās nodarbības – iespēja redzēt, kā aizrit bērna ikdiena izglītības iestādē

Kategorijas