Kurš drīkst medīt?

2019. gada 21. februāris 07:00

Eksāmenā ir jautājumi gan par normatīvajiem aktiem, gan dzīvnieku uzvedību, gan šaujamieroču uzbūvi un medību trofejām

Saeimas deputāti, izskatot grozījumus Ieroču aprites likumā, otrajā lasījumā nolēmuši atbalstīt priekšlikumu personai no 16 gadu vecuma atļaut medībās izmantot šaujamieroci. Šādu priekšlikumu – mainīt vecumu, no kura var šaut medībās – virza mednieku pārstāvji. Taču Tiesībsargs, Veselības ministrija un daudzas nevalstiskās organizācijas ir pret to.
Valsts Meža dienesta dati liecina, ka 2018. gadā mednieka apliecību ieguva 30 jaunieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Pārsvarā šie jaunieši nāk no mednieku ģimenēm.
Lai arī kāds izskatīsies likums, tas nenozīmēs, ka sešpadsmitgadīgs jaunietis varēs brīvi iegādāties bisi un doties pastaigā pa mežu.

Jaunsardzē – vēl jaunāki
Sākotnēji bija iecere tiesības medībās izmantot šaujamieroci noteikt jau no 14 gadu vecuma, taču parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vēlāk vecuma limitu palielināja līdz 16 gadiem. Tiesībsarga birojs uzskata, ka 14 gadu vecumā bērns vēl nav emocionāli nobriedis, lai šautu uz dzīvniekiem, un šāda rīcība var ietekmēt psihi. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paudis, ka 14 gadu vecuma noteikšanu nevarot atbalstīt, jo saskata drošības riskus. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji norāda, ka 14 gadu ir pāragrs vecums, lai darbotos ar ieročiem un šautu pa dzīviem mērķiem. Īpaši pretrunīgi tas esot laikā, kad Latvijā notiek diskusijas par bērnu emocionālu neiespaidošanu. 14 gadu vecuma noteikšanu gan nevarot sasaistīt ar valsts aizsardzību, jo bērniem nav aizliegts apmeklēt šautuves un nodarboties ar šaušanas sportu.
Pēc mednieku domām, neiekļaujot likumā normu par 14 gadu slieksni, Latvijā vajadzētu aizliegt arī zivju nogalināšanu un pārskatīt makšķerēšanas likumdošanu.
Par 14 gadiem iestājas arī bijušais aizsardzības ministrs un Zaļās partijas valdes loceklis Raimonds Bergmanis – Latvija virzās uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, turklāt Jaunsardzē šaušanā trenē vēl mazāka vecuma bērnus.

Prasa diskusiju
Nevalstiskās organizācijas – nodibinājums “Centrs Dardedze”, organizācija “Skalbes”, Latvijas Cilvēktiesību centrs, biedrība “Centrs Marta” un biedrība “Latvijas ainavas” – Saeimas atbildīgajai komisijai, kā arī visu partiju frakcijām nosūtījušas vēstuli ar prasību nepieļaut pazemināt vecuma cenzu no 18 uz 16.
“Mainīt vecuma cenzu šaujamieroču izmantošanā medībās pavisam noteikti ir visas sabiedrības jautājums, jo tas skar sabiedrības drošību. Līdz ar to šādam priekšlikumam nepieciešama plaša sabiedriskā diskusija, kas pašlaik nav notikusi. Diskusijā būtu jāiesaista gan bērnu tiesību, gan jauniešu organizācijas, lai iegūtu pašu jauniešu informētu viedokli,” teikts vēstulē.
Vēstules autori par svarīgu aspektu uzskata arī to, ka Latvijā nav ieviests obligātais regulārais šaušanas eksāmens esošajiem medniekiem.

Legalizē esošu situāciju
Neko sliktu vecuma sliekšņa maiņā, arī līdz 14 gadiem, nesaskata Mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks un kā vienu no argumentiem min savu bērnību, kad 14 gadu vecumā nomedījis pīli un ar patīkamām emocijām putnu atnesis mātei. “Patlaban praksē mums jau tā iegājies, ka dēls palīdz tēvam iznest no meža ieroci un viņu sagaida krimināllieta par ieroča nēsāšanu, bet tēvam – par tā nodošanu,” argumentē H. Barviks. Līdzīgās domās ir Zemkopības ministrija. Tās Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents Jānis Bārs raidījumam “Nekā personīga” skaidro: “Ja šobrīd tēvs grib paņemt līdzi uz medību torni pasēdēt plecu pie pleca ar dēlu un arī iedot viņam to plinti paturēt, lai tam puikam nebūtu tikai tā, ka viņš ir mocījies un karstumā gājis, līdis caur zariem, caur grāvjiem, caur niedrēm, kāvies ar odiem un par to nekāda prieciņa viņam nav. Bet tā plinte tomēr ir tas vilinājums. Tā tas diemžēl ir. Tad uz šo brīdi tas var beigties ar divām krimināllietām. Viena krimināllieta ir tēvam par ieroča nodošanu, otra – jaunietim.”
Tam piekrīt Saeimas deputāts Viktors Valainis: medību organizācijas faktiski vēlas legalizēt to, kas praksē jau notiek.

Uzreiz plinti nesaņems
“Medības nebūt nav asiņaina izklaide, bet saimniekošanas veids, bez kura mūsdienās nav iedomājama ne mežsaimniecība, ne lauksaimniecība, ne vides aizsardzība. Arī dzīve pilsētā nav iedomājama bez dzīvnieku skaita regulēšanas. Mednieks ir tas starpposms starp dabu un sabiedrības labklājību, kurš izdara to darbu, par kuru mēs ne vienmēr vēlamies runāt. Mēs taču daudz neapspriežam arī to, kā cālēns izaug par vistu un pēc tam nokļūst uz mūsu galda. Tas paliek aizkadrā, un nevajag ar to mulsināt sabiedrību,” uzskata H. Barviks.
Viņaprāt, vairāk jāstrādā ar jauniešiem. “Būtu labi, ja mēs varētu biežāk organizēt jauniešu nometnes, iepazīstināt ar dabu, tās aizsardzību, lai bērni saprastu procesus dabā un to, ka piens nerodas tetrapakās un gaļa vakuuma iepakojumā un ka dzīve nesastāv tikai no bezpersoniskas saskarsmes elektroniskajā vidē. Mani pārsteidza, ka ir pieredzējuši mednieki no pilsētām, kuri nekad nav gulējuši teltī, devušies garākos pārgājienos pie dabas. Tas liecina, ka trakajā ikdienas steigā tiek palaistas garām iespējas dzīvot saskaņā ar dabas ritmiem. Medības ir viens no veidiem, kā nepazaudēt šo dabas izjūtu.”
Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas pārstāvis
J. Bārs uzsver: tas nenozīmē, ka pusaudzis “uzreiz saņems plinti”. Medības notiekot stingri reglamentētos apstākļos, bet Latvijā mednieku resursu sākot pietrūkt. “Pārmērīgi cenšoties aizsargāt pusaudzi, mēs viņu nosēdinām pie datora un ledusskapja,” uzskata J. Bārs.

Saeimā debatē karsti
Saeimas sēdē, kur skatīja likuma grozījumus, debates bija karstas. Partijas “Attīstībai/Par!” deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska pauda viedokli, ka šis ir pēkšņs un neizdiskutēts priekšlikums.
“Brīnos, ka kādam ir izdevies ielobēt šos grozījumus līdz balsojumam Saeimā. Pasaulē pieaug vardarbīgu noziegumu skaits un šādus noziegumus izdara arī 16 gadus veci bērni, taču ne Latvijā. Vai vajag nonākt līdz citu valstu drūmajai pieredzei, lai aizdomātos par vieglprātīgiem lēmumiem?” jautāja “Saskaņas” Valērijs Agešins.
Kritiska bija arī deputāte Inguna Rībena no “VL-TB/LNNK”, paužot viedokli, ka viena specifiska lobija grupa, kas veido vienu procentu no sabiedrības, pieprasa sev īpašas tiesības.
Arī Zaļo un zemnieku savienības deputāte Dana Reizniece-Ozola iestājās pret šo priekšlikumu: “Īsts vīrs izaudzināms, kad mamma ar tēti piedalās viņa audzināšana – ierocis rokā nepalīdzēs.”
Tie deputāti, kuri vecuma sliekšņa pazemināšanā neko sliktu nesaskata, minēja tādus argumentus kā “tie ir maldi, ka mēs dosim ieroci rokās”, “var samainīt vārdu “nogalināt” uz “medīt”, un tad viss vairs neizklausoties tik ļauni”, kā arī sarežģīto pārbaudījumu medību apliecības saņemšanai.

Ar vecāku piekrišanu
Mednieku savienība uzsver: skatot visu regulējumu kopā, jaunietis būs tiesīgs izmantot medību ieroci medībās, ja īstenojas daudzi apstākļi. Jaunieša veselībai, tostarp psiholoģiskajam stāvoklim, jāatbilst normatīvo aktu prasībām ieroča glabāšanas atļaujas iegūšanai, taču – ieroča glabāšanas atļauja jaunietim tik un tā izsniegta netiks. Jaunietim ir jāpabeidz obligātie apmācības kursi un jānokārto mednieka eksāmens, arī šaušanas prasmju pārbaudījums, un bez vecāku piekrišanas šis nemaz nav iespējams. Medības notiks pieaugušas personas, medību ieroča īpašnieka, vadībā un uzraudzībā. “Tātad, ja likumprojekts tiks pieņemts, tas nedod nekādu iespēju jaunietim vienatnē rīkoties ar ieroci pēc savas patikas un bez vecāku uzraudzības,” uzsver Mednieku savienība.
Ārpus medībām medību ierocis, tāpat kā līdz šim, glabāsies seifā, kur tas nav pieejams jaunietim. “Ja likumprojekta oponentu iebildumi būtu reāli, nevis iedomāti, mēs piesauktās sekas redzētu jau šobrīd. Tas atspoguļotos noziegumos vai pārkāpumos, kas ir izdarīti ar medību ieročiem, bet tāda statistika mums netiek piedāvāta. Varbūt tāpēc, ka tādas nav vai tā ir tik nebūtiska, ka nav ņemama vērā?” jautā Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis.

Kāds ir eksāmens?
Lai kļūtu par mednieku, personai ir jāiziet apmācība un mednieku eksaminācijas komisijā jānokārto teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudījumi. Mednieka apliecību izsniedz Valsts meža dienests. Teorētisko apmācību kurss ir 40 stundas, papildus tam jāapgūst šaušana. Teorētiskais eksāmens notiek rakstiska testa veidā – jāatbild uz 60 jautājumiem 90 minūšu laikā. Eksāmena jautājumi un atbildes ir pieejamas Valsts meža dienesta mājaslapā.
Šaušanas eksāmenā jāšauj 35 metru distancē ar gludstobra ieroci desmit šāvieni, no kuriem 4 pa stāvošu un 6 pa skrejošu mežacūkas mērķi. Eksāmens ir nokārtots, ja iegūti vismaz 50 punkti. Eksāmenā var šaut arī pa lidojošiem mērķiem ar gludstobra ieroci. Šajā gadījumā jāsašauj vismaz 12 šķīvīši no 25.
Tiesību saņemt ieroča iegādes atļauju sešpadsmitgadīgiem jauniešiem nebūs, jo pat nokārtots eksāmens un saņemta mednieka apliecība tādas nedod.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kurš drīkst medīt?

Kategorijas