Vai būt riekstu dārziem Latvijā?

2019. gada 21. februāris 07:00

Domāju, ka Latvijā ir maz dārzkopju, kuri kaut reizi nebūtu aizdomājušies par riekstu audzēšanu. Par to noteikti domā patērētāji, redzot, ka rieksti veikalos nav lēts prieks.
Rieksti noteikti ir to vēlamo augu sarakstā, ko katrs vēlētos ielikt savā pārtikas groziņā. Es pats neesmu izņēmums, man ļoti garšo rieksti. Atceros vienu no jaunības gadiem, kad salasīju vairākus spaiņus ar lazdu riekstiem. Vēl tagad ir atmiņā to saldā garša, un ar tiem varēja mieloties vairākus gadus.
Rieksti ietilpst to pārtikas produktu grupā, ko ļoti bieži iesaka kā profilaktisku līdzekli ne tikai organisma stiprināšanai, bet arī cilvēka organismam atkopjoties pēc smagām slimībām un operācijām. Rieksti to kaloritātes dēļ ir iecienīti veģetāriešu vidū. No riekstiem iegūtās eļļas ir īpaši vērtīgas, un nepiesātinātās taukskābes ir veselīgas cilvēka organismam.
Augu sugu, kuras veido riekstus un sēklas, kas ietvertas riekstam līdzīgā čaulā, un kuras Latvijā var audzēt, ir krietni daudz. Visi zina, ka Latvijā var izaudzēt lazdu riekstus, taču daudz mazāk zinās, ka var audzēt arī ciedru riekstus un valriekstus, arī ēdamās kastaņas, kāriju dzimtas kokus, to skaitā pekanriekstus. Kopā ir apzinātas vairāk nekā 40 sugas.

Lazdas
Viena no populārākajām riekstaugu grupām Latvijā ir lazdas. Populārākās ir parastā lazda (Corylus avellana), lielaugļu lazda (Corylus maxima) un šo divu sugu starpsugu hibrīdi. Pēdējiem ir atklāts jautājums par to ziedu ziemcietību mūsu apstākļos. Parastā lazda Latvijā ir izplatīts krūms, kas ļoti bieži iesējas izcirtumos. To lielākoties paveic putni.
Sekmīgas lazdu audzēšanas pamatā ir trīs faktoru mijiedarbība – šķirņu ziemcietība, ziedēšanas īpatnības un šķirņu sortiments. Ziedēšanas laikā lazdu ziedi ir ļoti sala jutīgi. Vīrišķie ziedi (spurdzes) spēj izturēt tikai -3 līdz -5 oC, bet sievišķie -8 oC. Mūsu klimatiskajos apstākļos ar siltām un atkušņainām ziemām to ziedēšana var sākties jau februāra otrajā pusē, kam ļoti bieži seko sala periodi, un tādēļ nereti ziedi tiek bojāti vai pilnībā nosalst. Izturīgākās spurdzes ir savvaļas lazdām, tādēļ tās var izmantot par apputeksnētājām. Ziemcietīgākās šķirnes ir ‘Webb’s Garibaldi’, ‘Gustavs Zellernuss’, ‘Jeeves Seedling’. Lielisko riekstu kvalitātes dēļ ir vērts stādīt arī šķirni ‘Cosford’.
Otra problēma ir atšķirīgais ziedēšanas laiks vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem. Iepriekš minētajām šķirnēm, izņemot ‘Cosford’, tas, tāpat kā savvaļas lazdām, ir četras dienas. Šīs šķirnes tiek atzītas ar augstāku spēju ražai veidoties pašapputes rezultātā.
Lai samazinātu risku, lazdām ir jāstāda pēc iespējas vairāk šķirņu, tā uzlabojot apputeksnēšanos. Jāizvairās tās stādīt vietās, kur ziemā var uzkrāties aukstais gaiss, nevajadzētu stādīt jutīgās šķirnes, piemēram, ‘Halles’, ‘Barselona’. Šķirņu daudzveidība un veiksme, kā arī piemērotas vietas izvēle būs stūrakmeņi sekmīgam lazdu dārzam.

Valrieksti
Zem vārda “valrieksti” slēpjas vesela grupa riekstu, kuriem ir atšķirīgs saimnieciskais nozīmīgums. Komerciāli visvairāk tiek audzēts Grieķijas valrieksts (Juglans regia) un melnais valrieksts (Juglans nigra). Taču riekstus iegūt var arī no visām pārējām sugām. Sevišķi interesants ir sirdsveida valrieksts (Juglans ailathifolia var. Cordiformis).
Latvijā popularitātes ziņā noteikti pirmajā vietā liekams grieķu valrieksts, ražojoši koki ir daudzviet Kurzemē un Zemgalē. Zināmu selekcijas darbu veica Gunvaldis Vēsmiņš (Cīravas pagastā – red.), taču, aizejot no mums, darbs varētu būt apstājies. Tādēļ, ja kāds ir paspējis nopirkt no viņa stādus, dodiet ziņu!
Grieķijas valrieksts ražot sāk vēlu, 8.–15. gadā pēc izstādīšanas, taču atsevišķas šķirnes var sākt ražot sestajā gadā. Šķirne ‘Ideal’ ir ātraudzīga. Ja pavasara salnās pirmie ziedi apsalst, tā spēj atkārtoti dot jaunus ziedus, tā nodrošinot ražu gandrīz vai katru gadu. Ražot spēj ap 40 gadu. Ir ziņas, ka ar līdzīgām īpašībām ir bijuši sēklaudži arī G. Vēsmiņa kolekcijā.
Melnais valrieksts aug lēnāk, vismaz sākumā, bet augumā būs liels koks. Ziemcietība ir zemāka nekā Grieķijas valriekstam.

Ciedru priedes
Īstie ciedri pie mums īsti neaug un arī riekstus neveido, bet ciedru riekstu veidotājas ir vesela virkne ciedru priežu. Piemēram, Eiropas ciedru priede (Pinus cembra), Sibīrijas ciedru priede (Pinus sibirica) un Korejas ciedru priede (Pinus coreana). Šo sugu plašāka audzēšana Latvijā ir iespējama, jo tās ir gana ziemcietīgas, dod labas čiekuru ražas, kas, atšķirībā no lazdām, nav tik ļoti pakļautas katra gada meteoapstākļu atšķirībām.
Noteikti ieteiktu padomāt tiem mežu īpašniekiem, kuri izcērt savus mežus un kuriem kaut kas ir jāstāda vietā. Klasiskā izvēle ir priede, egle, bērzs, bet varbūt ir vērts stādīt ciedru priedes. Lai arī tās nav tik ātraudzīgas, tām ir papildu bonuss – vērtīgie rieksti un vērtīgāka koksne. Pārējām – klājeniskai un Japānas ciedru priedei – čiekuri ir maziņi un sēklas pārāk sīkas, lai tās varētu būt interesantas audzēšanai lielākās platībās.
Sibīrijas un Eiropas ciedru priedes ir salīdzinoši ātrāk augoši koki, kas var sākt ražot jau 15.–20. gadā pēc izstādīšanas. Ražos gan ne katru gadu. Korejas ciedru priede ir ilgdzīvotāja, līdz čiekuru augšanas sākumam būs jāgaida pat 30 gadu, toties čiekuri svarā līdz kilogramam, sēklas uz pusi rupjākas nekā iepriekšējiem. Lielāku augšanas ātrumu var panākt, ja izdodas iegūt augsni, kaut dažas saujas, no apgabaliem, kur Korejas ciedri aug, jo tiem ļoti svarīga ir mikoriza – sēne, kas veicina šīs ciedru priedes augšanu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vai būt riekstu dārziem Latvijā?

Kategorijas