Atrast sevi jaunā ēdienkartē

2019. gada 21. februāris 07:00

147

Liepājnieks Kirils Jonovs jau atrodas Vācijā, kur kā pavārs pilnveidos interesi un prasmes ājurvēdiskas viesnīcas veģetārajā un vegānajā virtuvē. Kirils ir viens no retajiem Latvijas pavāriem, kurš pašmācības ceļā izglītojies veģetārajā un vegāniskajā ēdienkartē un nonācis pie secinājuma, ka liela daļa sabiedrības laika gaitā atzīs – jādomā par uzturu savas un pasaules veselības labā.

Dzīve spiež ekonomēt
Kad Kirils mācījies Liepājas 2. vidusskolā, līdz pat 12. klasei nav zinājis, ko darīs nākotnē. “Ar draugiem smējāmies – vai nu būsim programmētāji, vai pavāri. Tolaik bija stilīgi doties mācīties uz Rīgu līdzīgi kā tagad atgriezties mazpilsētās. Uzzinājām, ka pusotra gada laikā kursos var apgūt pavāra profesiju. Aizdevos visiem līdzi.” Rīga viņu “iesūkusi” uz vairākiem gadiem, un tur, pieredzes rūdīts, sapratis, ko īsti vēlas no dzīves.
Rīgā tūlīt dabūjis darbu lielā restorānā, kur pasūtījis un pieņēmis preces. Alga nekāda lielā nav bijusi, un tieši šis faktors savā ziņā veicinājis interesi par pārtikas ekonomiju, veģetārismu un vegānismu. “Varbūt dīvaini izklausīsies, bet tieši tad, kad ir maz līdzekļu, tu vairāk sāc improvizēt un eksperimentēt,” norāda Kirils. “Kad nebija jāstrādā, gāju uz mācībām. Rīgā klājās pagrūti ar darbiem, mētājos pa dzīvi, ekonomēju, kā vien varēju, un tad sāka rasties interese par eksperimentēšanu. Gaļa bija dārga, ēdu pārsvarā graudaugus un dārzeņus. Ar domu par ekonomiju sāku eksperimentēt un laika gaitā pārgāju jau citā līmenī – tas man dabiskā veidā kļuva par dzīvesveidu,” atminas vīrietis. “Pavisam nesen atteicos vispār no gaļas un zivīm, neēdu piena produktus, bet olas gan – iegādājos tās no saimniecībām.”

Izglītojas pašmācībā
Mācoties Kirils apguvis visu, kas jāapgūst pavāriem, arī dzīvnieku valsts produktu pārstrādi un gatavošanu. Taču, ņemot vērā pastāvošās tendences, viņš spriež, ka mācību programmās būtu vajadzīgas korekcijas. “Cilvēki dzīvo uz mītiem un stereotipiem. Trūkst informācijas par uztura ietekmi uz veselību. Tas ir primārais, kas cilvēkam būtu jādara – par to jāinteresējas. Tas būtu jāpasniedz skolās un augstskolās. Cilvēkam ir jāparūpējas par savu veselību, tikai tad viņš var strādāt, mācīties un dzīvot laimīgi,” uzsver puisis. Viņš pats ļoti daudz lasa par uztura ietekmi uz vidi, ekoloģiju, dzīvesveidu, skatās konferenču materiālus, video. Daudz informācijas par uzturu, veģetārismu, vegānismu pieejama sieviešu žurnālos, jo citur par to nerakstot. “Pēdējos gados ir daudz zinātnisku atklājumu par pārtiku un uzturu. Līdz mums informācija atnāk vēlāk un ne tādā apjomā, kā gribētos.”
Informācija viņa izpratnē ir svarīga, jo kaitējumu un slimību, kas rodas ēdiena un uztura dēļ, ir ļoti daudz. “Dzīvnieku valsts produkti ir dārgs prieks, bet ekonomija ir tikai viena puse no šā dzīvesveida. Lasot iedziļinos, kāpēc tas vispār jādara. Vai ir pareizi kādu nogalināt? Kas ietekmē cilvēku izvēli kļūt par vegāniem? Vienai daļai tā ir tieši estētiskā puse: mājās ir kaķis, bet citus dzīvniekus nogalina. Vēl viens apsvērums par labu citādam uzturam ir ekoloģija. Ja cilvēki skatās ziņas, viņiem būtu jāsaprot, kas notiek pasaulē. Izskatās, ka cilvēki par to neinteresējas, viņiem ir vienalga. Tas tā ir iegājies – ir izdevīgi ēst un dzīvot kā iepriekš. Tikai rodas jautājums – kas vēl domās par nākotni, ja ne mēs tagad?” prāto Kirils, citāda uztura jomai pieejot no filozofiskās puses. “Bija stereotips, ka vajag ēst un daudz! Taču pavisam drīz populāri būs domāt pretēji, līdz cilvēks pats nonāks pie tāda secinājuma. Otrs temats – cik apēdam un metam ārā.”

Izģērbt ēdienkarti
Liepājā Kirils atgriezās pirms diviem gadiem un līdz pagājušā gada decembrim strādāja kafejnīcās un restorānos. Salīdzinoši nesen atrada savu jomu – sāka piedāvāt liepājniekiem vegānisku un veģetāru uzturu pēc individuāla pasūtījuma. “Veģetārietis esmu pusgadu. Pirmais, no kā atteicos, bija cukurs. Tas bija pagājušā gada janvārī. Cukurs ir narkotika. Es zinu, ko nozīmē lomkas, jo organisms pieradis saņemt laiku pa laikam cukura devu. Pirmās nedēļas bija sarežģītas. Pēc tam apņēmos vispār neēst gaļu un zivis, arī pirms tam neēdu tās baigi daudz,” atminas pavārs. Puisis novērojis, ka uz pasākumiem, kur viņš piedāvā ēdienu bez dzīvnieku izcelsmes produktiem, nāk pārsvarā sievietes, jo viņas parasti eksperimentē vairāk. “Viņas ir priecīgas par jauniem ēdieniem, pasmeļas ideju, ka var gatavot un ēst citādi.”
Individuālajos pasūtījumos varēts atrast visādus brīnumus, kur izmantoti augu valsts produkti. Uzzinot, ka ēdiens tomēr ir citāds, bijusi manāma degustētāju vērtējošā uzmanība. Iespējams, Kirils ir Liepājā vienīgais pavārs un Latvijā viens no retajiem, kas praktizējas veģetāru un vegānu ēdienu gatavošanā. “Ir svarīgi visas sastāvdaļas salikt kopā tā, lai būtu garšīgi. Tas, ka vegānisks un veģetārs dzīvesveids ir dārgs, ir diezgan liels mīts. Vegāns vai veģetārs ēdiens ir citāds – vienkāršāks, prasa mazāk piepūles gatavošanā. Pirmsākums tam, lai izprastu veģetāru ēdienkarti, – vajag izģērbt savu ēdienkarti un salikt jaunu. Vai gribi veselīgi dzīvot vai citādi?”

Sevi nepopularizē
Kirils teic, ka Liepājā veģetārietim vai vegānam būt ir diezgan grūti. “Kad atgriezāmies Liepājā, staigājām pa kafejnīcām, restorāniem, radās priekšstats, ka cilvēki ir konservatīvāki, nav atvērti jaunajam. Ja esi veģetārietis, speciāli ir jāmeklē domubiedri, lai padalītos ar savām idejām. Prieks, ka tādus izdodas atrast,” pauž pavārs.
Paša ģimene arī nav veģetārieši, un tādēļ viņš zina, cik grūti ir salāgot ēdienkartes, kad ēdienreizēs tiek piedāvāta gaļa. “Mammai atgādinu, ka to neēdu, jo saprotu – pieradumam liels spēks. Bet, ja aizeju citur un piedāvā ēdienu, es nepopularizēju, ka kaut ko neēdu. Popularizēt, ka esi vegāns, veģetārietis, ir pats sliktākais, ko var izdarīt. Es atsakos no piedāvātā, bet neskaidroju, kāpēc. Pats sameklēju alternatīvu, ko tajā brīdī no visa piedāvātā apēst.”
Nesen Kirilam bijusi doma Liepājā katru nedēļas nogali piedāvāt interesentiem izbaudīt veģetāro un vegānisko virtuvi, taču iecere viņa sen meklētā un atrastā sapņu darba dēļ Vācijā tagad jāatceļ.

Prognozē pieprasījumu
Kirils stāsta, ka ikdienā patērē daudz graudaugu un dārzeņu. “Sasautēju tos vienā katlā, vienu ēdienu taisu uz divām dienām – un priecājos. Ēdu daudz salātu, jo tie ir svarīgi antioksidanti. Daudzi domā, ka ēst salātus ir tas pats, kas uzturā lietot zāli,” savu ēdienkarti īsumā raksturo pavārs. Sieva ēdot gaļu, bet parasti ārpus mājas, kur labprāt bauda Kirila gatavoto.
“Ticu, ka Liepājā, īpaši tūrisma sezonā, veģetārajai un vegāniskajai virtuvei būtu liels noiets, pieprasījums, jo tas ir trendīgi jeb stilīgi – cilvēkiem patīk ielikt sociālajos tīklos, ko viņi ēd, īpaši, ja kaut ko citādāku,” spriež vīrietis. Viņš domā, ka arī vietējie labprāt vēlētos nobaudīt un izzināt šādu virtuvi. “Esmu saņēmis labas atsauksmes arī no veģetāriešu draugiem.”
Viņaprāt, ārzemēs šajā ziņā visi ir soli priekšā. “Mums pat nav informācijas, bet viņiem jau ir lielveikali šāda veida uztura piekritējiem. Latvijā lielveikalos tas ir mazs plauktiņš. Tāpat arī no daudzu kolēģu puses esmu palicis nesaprasts. Šī virtuve ir liela zinātne, un atklājumu būs daudz, mums jābūt gataviem uz izmaiņām.”
LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atrast sevi jaunā ēdienkartē

Kategorijas