Ģimenes ārsti noveco, atrast citus vietā – grūti

2019. gada 28. februāris 07:00

Lielajās pilsētās un novadu centros iedzīvotāji par ģimenes ārstu pieejamību nesūdzas, savukārt atsevišķi pagasti saskārušies ar problēmu, ka grūti atrast mediķus, kuri lauku ļaudīm varētu sniegt pirmo palīdzību.

Ne visi var visu
2018. gadā Aizputes novada Kazdangas pagasta pārvaldē kļuva skaidrs, ka ģimenes ārste Anita Feldmane, kura šeit pacientus pieņēma 18 gadus, dosies pensijā. Jau trīs mēnešus kazdandznieki iztiek bez ģimenes ārsta. Pagasta pārvaldnieks Juris Moisejs apstiprina, ka pacienti, kuri bija pierakstīti pie A. Feldmanes, tagad ir prakses pārņēmējas ģimenes ārstes Ievas Pūpolas aprūpē. Taču ārstes prakse atrodas Aizputē, un iedzīvotājiem pie viņas jādodas uz novada centru. Pagastā dzīvo 1200 cilvēku, viņiem ir pieejams sabiedriskais un pašvaldības transports.
Iecerēts uz vietas Kazdangas poliklīnikā uz 0,75 slodzi pieņemt ārsta palīgu jeb feldšeri, jo pagastā ir arī skola un bērnudārzs, kur medicīnas darbinieks ir nepieciešamība. Otrkārt, iedzīvotājiem var būt vajadzība pēc injekcijām, pārsiešanām, ko rekomendē ģimenes ārsts, un to nodrošinātu feldšeris. “Taču atrast kādu – tas ir īsts izaicinājums. Kad uzzināju par dakteres došanos pensijā, vēl vecajā gadā apzināju un uzrunāju kandidātus apkārtnē – līdz šim sešus. Saskāros ar situāciju, ka pastāv lielas atšķirības kompetencēs, ko var darīt reģistrēts un sertificēts ārsta palīgs,” pieredzētajā dalās J. Moisejs. Ir ārsta palīgi, kuri var sniegt tikai pirmo medicīnisko palīdzību, bet ir vajadzīgs tāds, kurš drīkstētu darīt vairāk.
Patlaban, lai Kazdangas pamatskolā un bērnudārzā veiktu ikdienišķās pārbaudes, pārvalde piesaista ārpakalpojuma mediķi. “Situācijās, kad bērnam izglītības iestādē sākas pēkšņas sāpes, viņš saslimst, mums nav, ko pasaukt palīgā. Tad zvanām vecākiem,” norāda pārvaldnieks.
“Līdz šim nav izdevies nevienu uz vietas piesaistīt. Uzzināju, ka daļa mediķu strādā pat pusotras slodzes, jo vienā vietā nevar nodrošināt atbilstošu darba samaksu. Par slodzi tie ir 650 eiro, bet, ja slodze ir nepilna, var parēķināt, cik viņš saņem. Vēl jāpierēķina, cik aiziet par transportu.” J. Moisejs cer, ka situācija mainīsies, kad būs lielāka skaidrība par mediķu algām. Patlaban Kazdangas poliklīnikā vienīgais pakalpojums, ko var saņemt četras reizes mēnesī, ir izbraukuma zobārstniecība.

Ved uz novada centru
Bez medicīnas darbinieka ir palikusi arī Lažas pagasta pārvalde. Atšķirībā no Kazdangas, tur vairs nav skolas, līdz ar to piedāvātā slodze bijusi pavisam niecīga – 0,2 likmes. Pārvaldnieks Andris Petrovics norāda, ka kandidātu nav varējuši atrast. “Ir nosacījums, ka ar medmāsas izglītību vien nepietiek. Otrkārt, mazā slodze.” Turklāt Lažas pagasta apdzīvotība ir izkliedēta un centrs ir samērā tālu no Aizputes. Novada domes sēdē pieņemts lēmums štata vietu likvidēt. “Tā vietā nepieciešamības gadījumā iedzīvotājiem pie ārsta tiks nodrošināts transports uz Aizputi. To var nokārtot ar manu vai Sociālā dienesta starpniecību,” uzsver pārvaldnieks.
Aizputes novada pagastiem pieredze ar mediķu piesaisti ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Cīravas pagastā vairākus gadus strādā gados jauna ģimenes ārste Violeta Capļina, kura katru darbdienu brauc no Liepājas. Savulaik intervijā “Kursas Laikam” viņa stāstīja, ka darbu piedāvājis prakses vadītājs. Iepriekšējais ģimenes ārsts gatavojās doties pensijā un meklēja pārņēmēju. “Ja es Liepājā vērtu vaļā praksi, man būtu tikai telpa un labākajā gadījumā galds, bet te man palīdzēja ar aparatūras un biroja tehnikas sagādāšanu,” pirms diviem gadiem stāstīja jaunā speciāliste.
Citviet bijušā Liepājas rajona teritorijā problēmu ar ģimenes ārstiem vai ārsta palīgu nodrošinājumu nav. Ģimenes ārsti vai ārstu palīgi ir sastopami uz vietas poliklīnikās un veselības aprūpes centros, tiek nodrošinātas arī mājas vizītes. Kā minējuši vairāku novadu iedzīvotāji un amatpersonas, ir ārstu palīgi, kuri strādā vairākās darbavietās. Piemēram, Kalvenes pagastā pieņem ārsta palīdze, kura vienlaikus ir arī Nīcas novada Otaņķu feldšerpunkta vadītāja. Citi ārstu palīgi salāgojuši darba grafikus pagastos ar pienākumiem slimnīcā vai neatliekamās palīdzības brigādē.

Vecākajiem – vairāk pacientu
“Šobrīd Liepājā darbojas 52 ģimenes ārsta prakses, to skaitā četras prakses – gan Liepājā, gan apkārtējos novados. 2018. gadā Liepājā darbu pārtraukušas četras ģimenes ārsta prakses un tikai vienu no tām ir pārņēmis jauns ģimenes ārsts,” stāsta Liepājas domes Vides un veselības daļas vadītāja Elīna Tolmačova.
Vidējais Liepājas ģimenes ārsta vecums ir 59 gadi. 44% ģimenes ārstu ir pirmspensijas un pensijas vecumā, savukārt 33% ir vecumā no 54 līdz 60 gadiem. “Secināms, ka tuvāko gadu laikā pensijā var iet gandrīz puse no ģimenes ārstiem, bet paaudžu nomaiņu, protams, tik ātri nevar nodrošināt. Praksēs ar ģimenes ārstu vecumu virs 50 gadiem dominē arī lielāks pacientu skaits nekā gados jaunāku ārstu praksēs,” norāda speciāliste.
2019. gada janvārī ir atvērta jauna ģimenes ārsta prakse, kas pārņēma pensijā aizejoša ārsta praksi. Vecliepājas primārās veselības aprūpes centrā rezidentūru šobrīd iziet divi topošie ģimenes ārsti, kuri praktizēt sāks 2019. un 2020. gadā. Viens no iemesliem, kāpēc ārsts turpina strādāt arī pensijas vecumā, noteikti ir tas, ka nav, kam praksi nodot, pauž E. Tolmačova.
“Kursas Laika” uzrunātie trīs Liepājas ģimenes ārsti, kuri ir pensijas vecumā, savus vārdus atklāt gan nevēlējās, taču vairākus iemeslus nosauca. Pirmkārt, viņi ieguvuši savu pacientu uzticību un aiziet no darba, kam veltīts viss mūžs, kurā ieguldīts darbs un līdzekļi, nemaz nav tik viegli. Otrkārt, vietā grūti atrast kādu, kurš būtu gatavs uzņemties atbildību par vairākiem simtiem un tūkstošiem dažāda vecuma un vajadzību pacientu. Treškārt, veselība un vecums ļauj vēl strādāt profesijā ar misiju. Ceturtkārt, daļa ģimenes ārstu vienlaikus ir plaša spektra speciālisti, piemēram, arodslimību ārsti, pediatri. Jaunajam speciālistam tik liels piedāvājums uzreiz var nebūt, savukārt pacientam tas sagādātu neērtības – ar “pliku” ģimenes ārstu vien var nepietikt.
Motivē ar dažādību
Viena no augstskolām, kur Latvijā var mācīties par mediķi un sestajā studiju gadā izvēlēties specializāciju “Ģimenes ārsts”, ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Augstskolas pārstāve Ieva Nora Gediņa norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā rezidentu skaits ģimenes ārsta specialitātē ir pieaudzis. “Pirmkārt, pateicoties Veselības ministrijas rezidentūras vietu skaita sadalījumam – ministrija piešķir daudz vairāk rezidentūras vietu nekā iepriekš,” viņa skaidro. “Savukārt RSU no savas puses ir mainījusi šīs specialitātes programmu, to modernizējot, ieviešot vairāk praktisko rotāciju dažādās klīniskajās bāzēs un ciklos, tostarp arī reģionos. Lielāku fokusu apmācībās liekam tieši uz simulācijām un manipulācijām, kas ļauj uzlabot jauno ārstu prasmes un iemaņas. Mācības norit realitātei pietuvinātos apstākļos.”
Lielākā daļa ģimenes ārstu slēdz līgumus par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Dienests arī atbild par ģimenes ārstu pieejamību, informē Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā. Asociācijas pārstāvji ir iesaistījušies Latvijas Universitātes 6. kursa Ārstniecības programmas studentu apmācībā, nodrošinot lekcijas ģimenes medicīnā un praksi ģimenes ārstu praksēs, lai studentiem būtu labāks priekšstats par ģimenes medicīnu, un pēc šā kursa daļa no studentiem nolemj par labu ģimenes medicīnai.

Reģionos piemaksā
Lai uzturētu optimālu ģimenes ārsta prakses nodrošinājumu, līgumattiecību pārtraukšanas gadījumā NVD vērtē reģistrēto pacientu skaitu praksē un izskata iespēju tās apvienošanai ar tuvākajā teritorijā esošo ģimenes ārsta praksi, skaidro NVD. Tas ir viens no variantiem, kā saglabāt ģimenes ārsta pieejamību iedzīvotājam pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Ja ģimenes ārsts dodas pensijā vai savu praksi pārtrauc citu iemeslu dēļ, pacienti tiek pārdalīti citam ģimenes ārstam, kurš ir ar mieru vai kuram ir iespēja apvienot darbu klientu skaita dēļ. Protams, iedzīvotājam pašam ir iespēja izvēlēties, pie kura ģimenes ārsta viņš grib reģistrēties. Taču dakteris var atteikties, ja pacients nedzīvo viņa apkalpojamajā teritorijā.
“Lai sekmētu ģimenes ārstu došanos ārpus pilsētām, reģionos strādājošiem ģimenes ārstiem NVD maksā ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā, kas ir atkarīga no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita. Šādu piemaksu var saņemt tikai reģionā strādājošs ģimenes ārsts,” norāda NVD sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga. Savukārt Veselības ministrija, lai piesaistītu ģimenes ārstus darbam reģionos un veicinātu pensijas vecumu sasniegušo ģimenes ārstu nomaiņu reģionos, īsteno Eiropas struktūrfondu finansētu projektu, paredzot atbalsta pasākumus ģimenes ārstiem, kuri pārņem praksi reģionos, un ģimenes ārstiem, kuri nodod praksi pensijas vecuma dēļ. Arī pašvaldības reģionos piesaista jaunus ģimenes ārstus, piedāvājot tiem gan finansiālu atbalstu, piemēram, atvieglojot mājokļa iegādi vai labiekārtošanu u.c., gan ģimenes ārsta ģimenes locekļiem, kā bērnus vai laulāto nodrošinot ar darba vietu vai apmācības iespējām. Katrā pašvaldībā šīs iespējas var atšķirties, un to ietekmē noteiktās pašvaldības prioritātes un pieejamie finanšu līdzekļi.
NVD mājaslapā uzskaitītas 17 brīvas ģimenes ārstu prakses vietas Vidzemē un Kurzemē. Pašvaldības piedāvā speciālistiem nodrošinājumu ar dzīvojamo platību, izglītības iespējas bērniem, brīvā laika pavadīšanas priekšrocības, tiek uzsvērta transporta infrastruktūra. Piemēram, pie Liepājas vakanču sludinājuma izmantota iespēja reklamēt nacionālās aviokompānijas iekšējo lidojumu nodrošinājumu no Rīgas uz Liepāju un uz 60 galamērķiem Eiropā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ģimenes ārsti noveco, atrast citus vietā – grūti

Kategorijas