Budžets ar plusa zīmi

2019. gada 28. februāris 07:00

262

Svarīgākais lēmums Pāvilostas novada domes sēdē bijis budžeta saplānošana, lai pašvaldība var sākt līdzekļu sadali, balstoties uz izteiktākajām nepieciešamībām.
“Skaidrs, ka visvairāk līdzekļu aiziet izglītībai, nenoliedzami. Manuprāt, tā tas ir visās pašvaldībās. Nākamā pozīcija, kur visvairāk investīciju atvēlēts, raugoties uz nākotni, ir projekti un arī kultūra,” trīs lielākās budžeta pozīcijas nosauc Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Kompensē dārdzību
Kopējais pašvaldības budžets 2019. gadā ir 4 490 176 eiro. Šī summa ietver visus pašvaldības izdevumus, tajā skaitā pedagogu algas. Šajā gadā pašvaldības budžets ir ar plusa zīmi – tam ir 5% pieaugums, salīdzinot ar pērno gadu.
Izmaiņas pašvaldības štatos un darba likmēs nav veiktas, nelieli uzlabojumi vien atalgojumos – sēdē lemts par 5% paaugstināt darba algas pašvaldības darbiniekiem. “Mums algas nav augstas, tādēļ lēmām par piecu procentu pieaugumu, lai cilvēkiem kompensējas dzīves dārdzība.” U. Kristapsons teic, pašvaldība saviem darbiniekiem cenšas nākt pretim vēl kādā nozīmīgā aspektā – viņiem ir iespēja izvēlēties apdrošināšanu 50% apmērā. Proti, 50% apdrošināšanas izmaksas sedz pašvaldība, otru pusi – pats darbinieks, ja vēlas to izmantot. “Daļa izvēlas vispār neapdrošināties, daļa to dara.”

Atsaucas vajadzībām
Domes priekšsēdētājs stāsta, ka šajā gadā pašvaldība iegādāsies autobusu skolas vajadzībām. “Tā kā pie mums brauc Jūrkalnes bērni, mēs nevaram salāgot vešanu. Autobuss nebūs jauns, bet labs.”
Pie svarīgajiem un obligāti veicamajiem darbiem – daudzdzīvokļu mājas remonts Plocē. Tai jānomaina jumts, pa kuru mitrā laikā sūcas ūdens un apgrūtina iedzīvotāju ikdienu. Jumta nomaiņai atvēlēti 52 tūkstoši eiro.
“No projektiem lielākais, kam divreiz jau sludinājām konkursu, ir promenāde. Arī Ziemupē Jūras mājas būvniecība jāpabeidz.” Pašvaldība piešķīrusi arī 32 tūkstošus lielu dotāciju ostai, lai pabeigtu molu pagarināšanu. “Mēneša laikā tur visam vajadzētu būt gatavam,” saka U. Kristapsons.
Līdzīgi kā citās pašvaldībās, arī Pāvilostā ir ceļš, kurš ilgstoši sagādā raizes. Tā ir Pāvilostas galvenā – Dzintaru – iela. “Tas nav pašvaldības, bet gan valsts ceļš. Uzrakstījām Satiksmes ministrijai vēstuli, ka esam gatavi šo ceļu pārņemt ar norunu, ja viņi salabo ceļa virskārtu.” Domes priekšsēdētāja rīcībā esošā informācija liecina, ka konkrētais ceļš valsts budžetā ir iestrādāts, tiesa – vēl vecās valdības laikā. “Kamēr nav pieņemts valsts budžets, tikmēr teikt “Hop!” nevaram.” U. Kristapsons apstiprina, ka tikai gadījumā, ja tiks salabota ceļa virskārta, pašvaldība ir gatava pārņemt Dzintaru ielu, jo “tā brūk kopā vārda tiešā nozīmē”. Pašvaldības interesēs nav ceļu pārņemt tādā stāvoklī, kādā tas ir tagad, tas nozīmētu papildu slogu vietējam budžetam.
“Šogad jāpabeidz Celtnieku iela, kas ved uz zivju veikalu. Darbus pagājušajā gadā uzsāka “CTB”, bet nepabeidza.” Pašvaldības vadītājs atzīst, ka ir sašutis par ceļa remontdarbiem posmā Pāvilosta–Ventspils. Jaunais asfalts vietām jau ir bedrains un nemaz neliecina par veiktajiem uzlabojumiem. Pašvaldība plāno ziņot par ceļa neapmierinošo stāvokli, lai pievērstu tam uzmanību.

Prieki mijas ar bažām
Maijā tiks svinēta Pāvilostas 140. jubileja. Tik zīmīgam notikumam atvēlēti papildu līdzekļi, lai sarīkotu skaistus svētkus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan iebraucējiem, kuri tos vēlēsies svinēt kopā ar pāvilostniekiem. Ar koncertprogrammu svētku laikā uzstāsies latviešu muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”. Domes finansējums atvēlēts arī mūziķa Ulda Marhilēviča nu jau par tradīciju kļuvušā pasākuma “Zaļais stars” rīkošanai. “Pasākums veicina novada atpazīstamību, nes savu labumu vietējiem uzņēmējiem, piemēram, viesu mājām,” lēmumu skaidro U. Kristapsons. Pašvaldība pasākuma rīkotājiem atvēlējusi 6,5 tūkstošus eiro.
Domes priekšsēdētājs teic, ka jaunu uzņēmumu ienākšana novadā ir apgrūtināta. “Tā ir runga ar diviem galiem – jauni uzņēmēji nenāk, jo trūkst darba roku. Piemēram, zivju apstrādes cehā regulāri tiek meklēti darbinieki.”
U. Kristapsons nenoliedz, ka darba iespējas novadā lielākoties saistītas ar sezonalitāti – gan zvejniecībā, gan mežniecībā, gan tūrisma jomā mēdz būt izteikti klusuma brīži, kas daļai cilvēku nav pieņemama darba specifika.
Ar dzīvojamā fonda nodrošinājumu novadā cīnās jau ilgstoši, bet bez redzamiem rezultātiem. U. Kristapsons nenoliedz, ka arī šobrīd tā ir akūta problēma, it īpaši Vērgalē. Risinājumu rast neesot viegls uzdevums. “Pāvilostā mēs iespējas neredzam, jo zeme un mājas ir dārgas un tās pārsvarā nopērk vasarnieki – rīdzinieki. Vērgalē mums ir projekts daudzdzīvokļu mājai, ko padomju laikos uzsāka celt, bet nepabeidza. Izstrādājam projektu, meklēju finansējumu. Tur kaut kas varētu notikt.”

Atbaida reforma
“Kursas Laiks” jau rakstījis, ka Pāvilostas pašvaldība ilgstoši meklē kandidātus divos amatos – Jauniešu centra vadītājs un novada izglītības metodiķis. Par to, kādēļ līdz šim tā arī nav izdevies saņemt pieteikumus no kandidātiem, domes priekšsēdētājs spriež: “Visticamāk, ka novadu reforma nevis draud, bet patiesi būs. Domājams, ka, piemēram, izglītības metodiķis būs viens lielākā reģionā. Cilvēki nav gatavi mainīt vidi un darbu, nezinot, kas būs pēc diviem gadiem. Tas ir arguments no cilvēkiem, kuri gribējuši startēt. Domāju, ka līdzīgi ir ar jauniešu speciālistu. Esam nezināmā priekšā – gan pašvaldības, gan cilvēki.” U. Kristapsons ir pārliecināts, ka novadu reformas īstenošanas gadījumā tiks samazināts darbinieku skaits, likvidētas darba vietas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Budžets ar plusa zīmi

Kategorijas