Nīcas mūzikas skolu ik gadu izvēlas arvien vairāk audzēkņu

Nīcas mūzikas skola, kura nākamgad svinēs jau 30. jubileju, šo gadu laikā spējusi iegūt gan bērnu, gan vecāku cieņu. Aizvien tiek novērtēts skolas pedagogu darbs, un sabiedrībā kopumā nostiprinās izpratne par muzikālās izglītības nozīmību indivīda attīstībā. Arī mūzikas skolas direktore Dina Sleže apstiprina, ka skolā primāri tiek audzināti kultūras jomā izglītoti cilvēki.
Muzikālā skološanās nav viegla
“Pats galvenais šogad droši vien ir tas, ka skola gatavojas akreditācijas procesam visās profesionālās ievirzes izglītības programmās,” atklāj Nīcas mūzikas skolas direktore. Lai gan arī liela daļa ikdienas darba tiek veltīta dažādu dokumentu sagatavošanai un sistematizācijai, šajā laikā tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Tāpat pirms akreditācijas biežāk notiek stundu vērošana, lai no malas redzētu un novērtētu pedagogu un skolēnu ikdienu. D. Sleže pastāsta, ka skolā tiek veiktas gan skolēnu, gan pedagogu, kā arī vecāku aptaujas, lai saprastu, kā skolas darbu vērtē visas iesaistītās puses. Tā ir arī lieliska iespēja saņemt ieteikumus turpmākās sadarbības uzlabošanai. “Rezultātus apkopojot, ir ļoti pozitīvi vērtējumi. Tiešām prieks,” gandarījumu pauž direktore.
Prieks esot arī par statistiku, kas liecina, ka ar katru gadu mūzikas skolas audzēkņu skaitam ir tendence pieaugt. Kā galveno iemeslu tam D. Sleže min vecāku izpratni par papildu izglītošanās nozīmīgumu: “Nākamgad skolai būs trīsdesmit gadi. Manuprāt, pirmā paaudze, kuri jau paši šeit mācījušies un kuriem nu šeit mācās bērni, saprot, cik svarīga bērnam ir papildu izglītība.”
2018./2019. mācību gadā skološanos Nīcas mūzikas skolā uzsākuši 93 bērni. Direktore neslēpj, ka daži skolēni mācību gada laikā skolas gaitas pametuši. “Tas ir grūti,” par mācību procesu mūzikas skolā saka D. Sleže. Viņa novērojusi, ka mūsdienu bērniem problēmas sagādā grūtību pārvarēšana. Tiklīdz jādara kaut kas vairāk par ierasto – liela daļa met mieru. “Šādos gadījumos ir svarīga sadarbība – jāsadarbojas vecākiem, skolas pedagogiem, citreiz iesaistot arī vispārizglītojošās skolas pedagogus un klašu audzinātājus. Arī viņiem ir svarīgi, lai bērni pēc iespējas vairāk iesaistītos mācību procesā.” Ja bērnam izdodas grūtības pārvarēt un mācības turpināt, gandarījums ir visiem, it īpaši vecākiem, novērojusi direktore. “Vecāki koncertus apmeklē ļoti aktīvi. Viņiem patīk, ka bērns prot kādu instrumentu spēlēt.”
Domā par pēctecību
Jau kādu laiku Nīcas mūzikas skolai izveidojusies laba sadarbība ar Nīcas bērnudārzu “Spārīte”. Tos pirmskolēnus, kuri izrādījuši interesi par mūzikas skolas apmeklēšanu, skolas pedagogi nogādā uz skolu un pēcāk atpakaļ uz bērnudārzu. “Protams, mēs domājam par savu nākotni, piesaistot šos bērnus. Saprotam, ka vecāki konkrētajā laikā bērnus atvest nevar, tādēļ to darām paši. Ir labi, ka mums tik tuvu ir bērnudārzs un mēs varam viņiem aiziet pakaļ.”
Mūzikas skolas audzēkņi nereti dodoties atbildes vizītēs uz bērnudārzu, lai sniegtu koncertus. Arī tā ir iespēja stāstīt par muzikālu izglītošanos un ieinteresēt jau pirmsskolas vecumā. “Parasti koncertos uzstājas mazākie bērni, lai bērnudārza bērni redzētu, ka gandrīz viņu vecuma bērni var jau kaut ko vairāk izdarīt.”
No bērnudārza pamatus muzikālajā izglītībā nākt likt piecus un sešus gadus veci mazuļi. Taču pilnvērtīgu darbu mācību programmās Nīcas mūzikas skolā apgūst bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem. D. Sleže pastāsta, ka vispieprasītākā ir flautas spēles apgūšana. Tā tas ir jau vairāku mācību gadu garumā. Mūzikas skolas direktore atzīst, ka tas noteikti atkarīgs no pedagoga, tāpēc uzslavē flautas spēles skolotāju Sigitu Briljonoku: “Skolotāja ir stingra, prasīga, bet tajā pašā laikā bērni pie viņas tiecas.”
Kaldina panākumus
D. Sleže priecājas, ka bērniem ir iespēja piedalīties dažāda mēroga konkursos. Tajos var parādīt līdz šim apgūto, kā arī pilnveidot uzstāšanās prasmes. Tas, līdzīgi kā vispārizglītojošo skolu pārbaudes darbi un dalība olimpiādēs, ļauj novērtēt skolēna zināšanas un spējas konkrētajā mācību programmā.
Šajā gadā nīcenieki savu varēšanu parādīja arī valsts konkursos. “Noteiktās izglītības programmās katru gadi ir konkursi. Šogad konkurss bija pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēlē. Mūsu 1. un 2. klases audzēkņiem bija obligāti jāpiedalās šajos valsts konkursos.” D. Sleže pastāsta, ka pirmā atlases kārta valsts konkursam notikusi skolas līmenī. Tajā startējuši visi konkrēto mācību programmu audzēkņi. Tie, kuri tika izvirzīti otrajai kārtai, uzstājās Liepājā – Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.
Audzēkņu sasniegumi priecē. Visi bērni, kuri piedalījās, ieguva godalgotas vietas. Trīs trešās vietas skolas audzēkņi izcīnīja gan flautas, gan saksofona spēlē, savukārt sitaminstrumentu spēlē izdevās kaldināt gan otro, gan trešo vietu. Audzēkne, kura sitaminstrumentu spēlē ieguva otro vietu, izvirzīta finālam Rīgā. Rīgā gan pie godalgas neizdevās tikt, tomēr pieredze gūta neatsverama. It īpaši tādēļ, ka sitaminstrumentu spēli skolā var apgūt tikai otro gadu, to pasniedz pedagogs Ivars Dejus. Skolas direktore teic, ka uzslavas pelnījuši visi pedagogi, kuri palīdzēja bērniem gatavoties konkursiem – flautas skolotāja S. Briljonoka un saksofona spēles skolotāja Dita Sproģe.
Vēlas plašākas telpas
Kopš 2003. gada Nīcas mūzikas vidusskola atrodas novada domes ēkas 3. stāvā. D. Sleže neslēpj, ka jau ilgstoši izjūt telpu trūkumu. “Protams, mēs sadarbojamies arī ar kultūras namu. Sitaminstrumentu klase mums ir pirmajā stāvā kultūras nama telpās, jo mēs nevaram uz galvas – te augšā – sitaminstrumentus sist,” smejot atzīst direktore.
Tāpat mūzikas skolā trūkst atsevišķas skolotāju istabas un, pieaugot skolēnu skaitam, pamazām jūtams arī klašu telpu trūkums. “Katram pedagogam ir sava klase, izņemot divus, kuri dala vienu klasi. Bet, ja vajag trenēties kaut kur pa dienu – tas nav iespējams.” D. Sleže gan cer, ka izdosies situāciju risināt. Domes deputāti jau savā starpā sprieduši par dažādiem variantiem un risinājumiem.
Mācību maksa Nīcas mūzikas skolā tāpat kā pērn ir 10 eiro mēnesī.
D. Sleže teic, ka Nīcas mūzikas skola ir pateicīga pašvaldībai, bez kuras atbalsta nenoritētu pilnvērtīgs skolas darbs. Pērn vasarā veikts remonts divās klasēs, plānots, ka arī šogad izdosies izremontēt vēl divas telpas, jo skolai piešķirti tam nepieciešamie līdzekļi. “Cenšamies iegādāties arī jaunus instrumentus. Piedalījāmies arī Kultūrkapitāla fonda projektā par materiāltehniskās bāzes uzlabošanu. Vēl gan nezinām rezultātus, bet šādā veidā esam ieguvuši jaunas klavieres. Šogad ceram iegūt flautas – basa flautas un alta flautas, lai varētu veidot citādāku sastāvu kamermūzikas ansambļos.”
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām