Atgriezusies Latvijā, īsteno bērnības sapni

2019. gada 28. februāris 07:00

1497

Atgriezusies Latvijā, īsteno bērnības sapni

“Vai pie mums izaug sliktākas tulpes kā Nīderlandē? Nemaz!” uzsver audzētāja Iveta Vilne. Viņa šogad pirmo gadu piedāvāja Nīcas novada Otaņķu pagasta centrā Rudē audzētās piecu šķirņu tulpes, pierādot, ka arī Latvijā ļoti agri var izplaukt Nīderlandē un Turcijā tik ļoti populārie ziedi.
Lai arī iesāktā lauksaimniecības biznesa pamats būs dārzeņu un zemeņu audzēšana, puķes ir nopietns solis biznesa, vienlaikus Ivetas topošās pamatnodarbošanās, zelšanai un plaukšanai. “Bizness jāuzsāk skaisti,” smaidot saka rudeniece.

Jāsaskaņo ar kalendāru
“Nezinu, kāpēc izvēlējos audzēšanai un izplaucēšanai tulpes. Tā bija fiksā ideja pagājušajā rudenī. Paskatījos kontā, ka naudas pietiek, un pasūtīju no kataloga 2500 puķu sīpolu, kopā – piecas šķirnes. Likās – būs daudz, bet, kad atveda, tā nemaz vairs nelikās,” stāsta Iveta. Tagad esot pasūtījusi nedaudz podu puķes. Iepriekšējos gadus zinātāji varēja novērtēt mārtiņrozes un krizantēmas.
Lai arī skaistos pavasara ziedus bijis paredzēts apritē laist ap 8. Martu, līdz tam visticamāk Nīcas novada Otaņķu pagasta centrā Rudē audzētās puķes vairs nebūs pieejamas. Tās izķer vietējie, kuri uzzina, ka Iveta uzsākusi darboties savās siltumnīcās un tai apkārt esošajā zemes īpašumā, kam dots zīmīgs nosaukums – “Saulesziedi”. “Tādu nosaukumu bija iedevis iepriekšējais īpašnieks, no kā zemi atpirku,” norāda Iveta.
Tas, ar ko sieviete tagad nopietnāk sākusi nodarboties, patiesībā esot viņas bērnības sapnis. “Atminos, ka kādreiz, kad te uzcēla siltumnīcas, es nācu pēc puķēm. Man prātā vienmēr bija šejienes smarža – kā man patika!”
Iveta pamanījusi, ka puķes īpaši pieprasītas bijušas tajās dienās, kad ir kāds populārs kalendārā ierakstīts vārds. Secinājusi, ka kalendāru turpmāk izmantos kā palīgu darbos. “Domāju, ka tulpes uzziedēs marta sākumā, bet izdomāja izaugt un uzplaukt ātrāk. Šis man bija pirmais tulpju gads. Nesaprotu, ko viņas no manis grib, bet atkal zinu, ko es no viņām gribu. Ārprāts! Tik daudz kļūdu jau piefiksēju,” uzsver puķkope.
Tulpes uzziedējušas Ivetas
mājās – istabā, kurā turēta vienmērīga temperatūra, lai ziedus varētu saglabāt pēc iespējas ilgāk.
“Esmu beigusi Bulduru dārzkopības skolu, jūtu, ka zināšanas kaut kur pagaisušas, daudz kas darbojoties būs jāatkārto un jāiemācās no jauna.”

Dzīve ievieš korekcijas
Iepriekšējos septiņus gadus Iveta dzīvoja un strādāja Dānijā – vadāja pastu, darbs bija pa naktīm, un sieviete pieļauj, ka tas viņu izdedzinājis. Sākumā plānojusi aizbraukt uz īsu laiciņu, rezultātā netālajā kaimiņzemē aizvadījusi vairākus gadus. “Tā kā sākotnējais mērķis bija būt prom īsāku laiku, tas laikam uzlika barjeru, un Dānijā tā arī nevarēju iedzīvoties. Pēdējos pāris gadus vispār dzīvoju ar vienu kāju Dānijā, ar otru Latvijā. Pirms pāris gadiem sāku domāt – es tikai strādāju un strādāju, bet kas paliks aiz manis?” sākotnējo ieceri atrast nodarbošanos savā dzimtajā vietā raksturo Iveta. Nācis piedāvājums atpirkt siltumnīcas un zemi. “Kad uzzināju, ka varu šo vietu iegādāties sev, tikai tad sāku krāt līdzekļus.”
Iveta stāsta, ka iepriekšējos gadus, kad bijusi prombūtnē, pa telefonu devusi instrukcijas mammai, kas jādara siltumnīcā un dārzā. “Tas nav tas. Un tad izlēmu – pietiek dzīvot projām.”
Jau tagad Iveta secinājusi, ka no nulles biznesu uzsākt ir ļoti grūti. “Viss maksā tik, cik maksā, un līdzekļu ir tik, cik ir. Plāni jau var būt kā Napoleonam. Kad saskaita, tad no kaut kā ir jāatsakās. Man kredīts nav, un arī neņemšu – kā būs, tā būs – pati būšu vainīga, ja kaut kas neiznāks.”
Pārpirkt esošu siltumnīcu un dārzniecības ēkas ir bijis izdevīgāk nekā celt no jauna. Viena siltumnīca nesen apvilkta jeb iestiklota no jauna – tas izmaksājis padsmit tūkstošus. Tagad tas pats priekšā otrajai siltumnīcas ēkai.
“Bijām plānojuši, ka februārī siltumnīcas būs sakārtotas, zeme savesta, viss būs sasēts un arī temperatūra te būs vienmērīga, jo te būs krāsns, ar ko apkurināsim. Taču dzīve un plāni ievieš korekcijas, un viss būs sasēts un sastādīts marta sākumā.”

Iztiks pašu spēkiem
“Tirgus ir piesātināts ar tradicionālo lauksaimniecības produkciju. Man ļoti gribas saikni ar cilvēkiem, gribas uz Liepājas tirgu, kur neesmu bijusi pāris gadus. Izaudzēt jau var visu ko, bet, kur to visu likt – tas vienmēr ir jādomā. Ir kundes, kas brauc pie mums uz vietas paņemt pasūtījumus, īpaši zemenes un kartupeļus,” gandarīta ir dārzniece.
Pamats darbībai lauksaimniecības sfērā “Saulesziedos” būs agrie dārzeņi un zaļumi: kartupeļi, redīsi, loki, dilles un citi. No ogām – zemenes. Esot liela vēlme piedāvāt kaut ko oriģinālu – kā mikrozaļumus, kas ir īpaši aktuāli un populāri zaļā dzīvesveida cienītāju vidū.
Lielākie saimniekotāji būs pašas ģimene – mamma Aija, brālis Indulis, pati. Brīvdienās un vasarās palīdzēšot meita. “Kad apjoms būs tik liels, ka sapratīsim – varam noalgot vēl kādu, samaksāt algu un vēl visus nodokļus, tad ņemsim papildspēkus. Es gribu, lai viss ir kārtībā ar papīriem. Ja viss ir kārtībā, tad no neviena nav jābaidās,” norāda Iveta un uzsver: “Šī būs mana pamatnodarbošanās. Esmu mājās, Latvijā, un tādēļ ļoti ceru, ka viss sanāks.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atgriezusies Latvijā, īsteno bērnības sapni

Kategorijas