“Liberta” par savām tiesībām ir gatava cīnīties arī tiesā

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Liberta” savā “Facebook” lapā 12. februārī publicēja sašutuma pilnu vēsti, kurā atklāja, ka jau ilgstoši notiek biedrības un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) cīņa. Sarunā ar “Kursas Laiku” februāra izskaņā dzīvnieku aizsardzības biedrības “Liberta” vadītāja Ildze Leimante atzina, ka cīņa vēl nebūt nav galā. Biedrība gatavo visu nepieciešamo dokumentāciju, lai PVD iesūdzētu tiesā.
Vēlas izskaust
“Mēs esam tikai vieni no. Šobrīd noris tāda kā cīņa – patversmes, PVD un biedrības. Patversmēm un PVD nepatīk biedrības. Kāds tam ir pamats – nezinu,” konkrētās situācijas aizkulises ieskicē I. Leimante. Viņa atklāj, ka dzīvnieku patversmes un PVD uzstāj, lai visas biedrības, kuras līdz šim darbojušās kā brīvprātīgas organizācijas, tiktu reģistrētas par patversmēm. “Tas nav reāli. Jautājums – cik biedrībām Latvijā ir savas telpas? Ir liela daļa cilvēku, kuri šos dzīvniekus ņem pie sevis mājās un sniedz pagaidu mājas. Nav reāli jebkuram pagaidu māju devējam piespiest mājās veidot patversmi.”
I. Leimante pastāsta, ka tam, lai izveidotu patversmi, primāri nepieciešamas telpas. Ar to biedrībai šobrīd ir sarežģījumi, jo līdzšinējās telpas E. Tisē ielā 54a, pamatojoties uz īres līguma termiņa beigām, nāksies pamest. Tādēļ šobrīd biedrība, aktīvi sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām, meklē jaunas telpas, kur turpmāk varēs uzturēties dzīvnieki, kuri nonākuši “Libertā”. Skaidrs, ka ideālajā variantā būtu telpas rast ārpus pilsētas – vietā, kur dzīvnieku uzturēšanās netraucētu apkārtējiem iedzīvotājiem un otrādi.
Lai tiktu pie patversmes statusa, telpas svarīgi atbilstoši aprīkot, tajās jābūt arī veterinārajam kabinetam. “Tas nav neiespējami, bet prasa finansējumu, kuru mēs šobrīd nevaram dabūt. Ja viņi (PVD – red.) mums palīdz šo finansējumu atrast – lūdzu, kaut vai šodien! Tiešām – man nav iebildumu,” teic I. Leimante.
“Kurš ir ieguvējs?”
I. Leimante stāsta, ka biedrību kā brīvprātīgo organizāciju mērķis ir palīdzēt nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, sniedzot viņiem pagaidu mājas un nepieciešamo aprūpi. Tā kā biedrība ir reģistrēta, tā ir tiesīga to arī darīt. Skaidrs, ka biedrību darbs tiek novērtēts, jo sniedz neatsveramu atbalstu gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām. “Libertas” vadītāja atzīst, ka arī PVD nereti lūdz biedrības palīdzību, kad nepieciešams no nelabvēlīgiem apstākļiem izņemt dzīvniekus, kuri nedodas kura katra rokās. Taču šobrīd iestāde nostājusies pret biedrību un cenšas meklēt jebkuru ieganstu, lai panāktu savu. “Principā zūd būtība, kādēļ ir šīs biedrības. Lielākā daļa patversmju ir pašvaldību veidotas. Kā to nosaka likums, pašvaldībai ir jābūt līgumam ar patversmēm, fiziskām vai juridiskām personām, kas risina problēmu ar dzīvnieku.”
Arī “Libertai” izveidojusies sadarbība ar vairākām vietējām pašvaldībām, kas izmanto biedrības sniegtos pakalpojumus. Lai gan nekādu pārkāpumu šajā situācijā nav, arī ar to PVD nav mierā. “Pamatojumu veidot dzīvnieku patversmi Rucavā vai Vaiņodē es nesaskatu. Nav tur tik daudz to dzīvnieku.” Viņa atklāj, ka “Libertai” un vēl divām Latvijas dzīvnieku aizsardzības biedrībām uzlikts par tiesisku pienākumu biedrības pārveidot par patversmēm. Izpildes termiņš – divi mēneši. “Vai nu to liek darīt piespiedu kārtā, vai nu ir jāmaksā sods līdz desmit tūkstošiem eiro, vai, protams, beidz savu darbību. Jautājums – kurš beigās ir ieguvējs?” retoriski vaicā I. Leimante. “Libertai” par patversmi būtu jātop līdz šā gada 14. martam, bet biedrības vadītāja atzīst, ka tas nenotiks. Tā vietā “Liberta” pret PVD iesniegs prasību tiesā.
Principa jautājums
PVD “Libertā” viesojušies ne reizi vien, un līdz šim sadarbība bijusi ļoti veiksmīga, bet pērn novembrī pirmo reizi šī tikšanās noslēgusies uz negatīvas nots un bijis aizsākums biedrības un PVD savstarpējam strīdam. “Sākumā tas bija suns, kura dēļ viņi (PVD – red.) biedrībā ieradās. Mēs bijām izņēmuši divus suņus no mājām Pērkonē, kur saimnieks bija nomiris. Viens no sunīšiem bija ar lauztu mugurkaulu. Mēs ielikām publikāciju “Facebook”, jo bija nepieciešama medicīniskā aprūpe, uzturēšana. Rīgā atradās vetārste, kura domāja, ka suņi ir jāiemidzina. Tad arī viss sākās. Panākt to, ka suņus iemidzina, viņai neizdevās – nokaitinājām,” teic I. Leimante.
Pēc šā gadījuma biedrībai nācies PVD rakstīt paskaidrojumus citu pēc cita. Komunikācija līdz šim “Libertai” bijusi ar PVD Dienvidkurzemes pārvaldi, taču tad, kad biedrība vēlējusies saņemt paskaidrojumus no PVD, kontaktēšanos pārņēmusi PVD vadība Rīgā.
Par konkrēto gadījumu, kad I. Leimante suņus no Pērkones nogādājusi “Libertā”, viņa saņēmusi administratīvo sodu – šajā reizē gan lemts izteikt vien brīdinājumu. Taču arī šādu lēmumu biedrības vadītāja uzskata par nepamatotu. I. Leimante pirms kāda laika lēmusi iegūt ķērāja apliecību, kas laikam arī bijis par pamatu PVD neapmierinātībai. “Ja es būtu zinājusi, ka tas nozīmē, ka esmu ķērājs jebkurā dienas laikā un jebkurā ikdienas situācijā, es šo apliecību nebūtu ieguvusi. Sanāk, ka es kā ķērājs neesmu ievērojusi ķērāja noteikumus un nogādājusi suni patversmē.” I. Leimante absurdo situāciju salīdzina ar piemēru no dzīves – ja cilvēks ieguvis autovadītāja apliecību un ar auto aizved draugu uz mājām, tas nenozīmē, ka šoferis automātiski kļūst par taksistu.
“Mēs cīnīsimies un šobrīd gatavojamies tiesai ar Pārtikas un veterināro dienestu, jo likums neparedz par pienākumu reģistrēt patversmi tikai tāpēc, ka tādi ir viņu (PVD – red.) ieskati un viņi tā grib. Šodien PVD ir vieni ieskati, rīt tie var būt pavisam citi. Likums ir tas, kurš nosaka – ko tu drīksti vai nedrīksti darīt.” I. Leimante atklāj, ka biedrība iepriekš pati ir meklējusi iespējas, kā izveidot patversmi, bet šobrīd galvenais ir principa jautājums. Kļūšana par patversmi tiek uzspiesta kā obligāta prasība un turklāt vēl jāizdara rekordātrumā. “Libertai” ir savi juristi, kuri rūpīgi gatavojas, lai aizstāvētu tās intereses tiesā. Ja tiesa lems par labu PVD, I. Leimante nedomā apstāties: “Mēs atkal pārsūdzēsim. Mēs cīnīsimies.”
Problēma jārisina citādi
I. Leimante neslēpj, ka valstiskā līmenī līdz galam nav atrisināts jautājums par dzīvnieku labturību, tādējādi patversmes un biedrības ir tās, kas cīnās jau ar sekām, ne problēmas sakni. “Jautājumu jāsāk risināt no citas puses. Nav jācīnās ar cilvēkiem, kuri palīdz cīnīties ar sekām.” I. Leimante atklāj, ka ar atbildīgajiem dienestiem jau bijušas sarunas par to, ka nenotiek cīņa ar problēmas cēloni – cilvēkiem, kuri dzīvniekus pavairo, kuri cietsirdīgi pret tiem izturas. Atbilde parasti skanējusi šādi: “Tur neko nevar izdarīt, resursu nav, sludinājumiem nevar izsekot līdzi.” Taču dienestiem nekādas problēmas nesagādā izteikt pārmetumus biedrībām par aktivitāti sociālajos tīklos, ar kuru starpniecību biedrības pārstāvji cenšas dzīvniekiem atrast piemērotas mājas. “Tas ir līdz absurdam,” sašutumu neslēpj I. Leimante. Viņa pastāsta, ka šobrīd tiek diskutēts par Dzīvnieku aizsardzības likumu un tā izstrādē iesaistījušās arī vairākas organizācijas, vetārsti, kā arī patversmes, kas gatavas iesniegt likumu grozījumus. “Kas un vai beigās būs – nav ne jausmas. Sistēma, kā viss šobrīd notiek, manuprāt, ir gaužām nepareiza. Vispareizāk būtu, ja kopā sanāktu praktiķi, kas ikdienā ar to strādā – tās ir biedrības, patversmes, vetārsti, arī juristi. Kurš gan cits var ieteikt, kā labāk likumus grozīt, ja ne juristi? Jāiesaistās arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, Zemkopības ministrijai, un tad kopā var kaut risināt, nevis cīnīties cits pret citu – kurš labākus grozījumus iesniegs,” atklāj “Libertas” vadītāja.
I. Leimante spriež, ka ar mērķi izskaust biedrību darbu, valstiskā līmenī cer panākt klaiņojošo un bez mājām palikušo dzīvnieku skaita samazinājumu. “Šķiet, ka grib panākt, lai pastāv tikai patversmes, kur diemžēl piekopj eitanāziju.” Biedrības vadītāja gan neslēpj – ir gadījumi, kad eitanāzija ir vienīgais variants, jo dzīvnieks ir tik bezpalīdzīgā stāvoklī, ka palīdzēt vairs nav iespējams, bet tā noteikti nav ikdienā piekopjama norma. I. Leimante atklāj statistikas datus: patversmēs gadā tiek iemidzināti 600–700 dzīvnieki. Tas ir ļoti liels skaits, tādēļ šķiet, ka eitanāzija tiek piekopta kā viens no veidiem, lai patversmēs būtu arvien mazāk dzīvnieku. “Izdzīvo stiprākais, perspektīvākais – tas, kuru cilvēki gatavi izpirkt no patversmēm. Protams, arī vetārstiem tas ir peļņas jautājums, jo eitanāziju veic tikai vetārsts. Šķiet, ka tagad ir doma – noslaucīsim biedrības, ķersimies klāt patversmēm un beigās... Es ceru, ka kļūdos.”
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām