Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kaspars Borgs: “Jāstrādā godīgi un ar pareizo attieksmi!”

VALIJA BELUZA

2019. gada 28. februāris 07:00

273
Kaspars Borgs: “Jāstrādā godīgi  un ar pareizo attieksmi!”

Kā diena pret nakti, Kaspars Borgs salīdzina sava uzņēmuma attīstību no dibināšanas brīža līdz šodienai. Aprīlī auto rezerves daļu veikals “BK Auto” atzīmēs septīto dzimšanas dienu, bet firmai ar tādu pašu nosaukumu jau ir pilni septiņi gadi.
Sarkanbalto ķieģeļu namiņu Rožu ielā 2, pie degvielas uzpildes stacijas “Viada” Grobiņā, droši vien vispirms iepazina daži šoferi un Kaspara Borga tuvākie paziņas, jo starp veikalu un benzīntanku bija siena. Tagad tās vairs nav, auto rezerves daļu un piederumu tirgotava uzņēmusi apgriezienus un ir piepildīta ar precēm, ka uzņēmuma īpašnieks nopietni apsver iespēju pārcelties uz plašākām telpām.

Nekad nesaki “nekad”!
“Kad ienācu šeit, veikala telpa likās plaša, plauktos gulēja no kastiņām izņemtas preces – lai izskatītos vairāk. Šo gadu laikā piedāvājums izaudzis vairākkārtīgi, vietas tiešām par maz, un man reizēm ir jāpadomā, kur kas stāv. Plāns ir jau šogad pārcelties uz ēku Rožu ielā 1, kas atrodas tuvāk Tehniskās apskates stacijai. Tur veikals būs lielāks, līdz ar to potenciālajiem pircējiem būs vairāk pieejams un apskatāms piedāvātais preču klāsts.” stāsta SIA “BK Auto” vadītājs.
Jautāts par ceļu līdz uzņēmējdarbībai, K. Borgs iesmejas: “Esmu bagāts, jo man ir divi tēti, abus mīlu un cienu. Katru pa savam. Katrs ieguldījis manī savu artavu. Bērnībā man ļoti nepatika tehnika, mašīnām tēvs nekādi nevarēja dabūt klāt. Bet, gadiem ejot, ikdienas darbs lauku saimniecībā mainīja domas, un tētis Jānis iemācīja izprast un iemīlēt tehniku. Manā dzīvē bija arī autosporta laiki, kas veicināja vēl lielāku mīlestību pret tehniku. Braucu rallijsprintā. Ar savu ilggadējo stūrmani Andri bijām divkārtēji Latvijas rallijsprinta vicečempioni standarta autoklasē. Savukārt mīlestība pret mākslu nāk no tēta Gunāra. Radošs esmu bijis visu savu apzinīgo dzīvi – korī dziedājis no bērnudārza līdz augstskolai, Dziesmu un deju svētkos piedalījies, vidējās paaudzes deju kolektīvā “Sudmaliņas” aptuveni sešpadsmit gadu nodejojis. Tās ir brīnišķīgas atmiņas. Tagad viss laiks tiek veltīts biznesam un ģimenei.”
Savulaik Kaspars kopā ar domubiedru jau bija atvēris mazu auto rezerves daļu veikalu Durbē, tomēr lielie uzņēmumi nospieduši un nācies veikalu slēgt. “Jau tobrīd sapratu – ja gribi būt veiksmīgs uzņēmējs, ir jāstrādā vienam. Pret sevi esmu ļoti prasīgs, pat pedantisks, un grūti mūsu laikos sameklēt cilvēku, kuram var pilnībā uzticēties.”
Uzsākt savu uzņēmējdarbību, Kasparaprāt, ir ļoti ilgstošs un grūts darbs. “Visu sāku no nulles. Kredīti netika ņemti, viss – tikai ar saviem spēkiem. Plaukti pildījās lēnām un preču klāstu pielāgoju pircēju vēlmēm. Lielu ieguldījumu un atbalstu guvu no ģimenes. Tāpēc lielu paldies saku savai sieviņai Inesei un bērniem Sindijai un Danielam.”

Nolasa no acīm
Autolietu veikalu netrūkst, bet tiem lielākoties kopēja specifika. Kaspars uzskata, ka savu odziņu ir atradis. “Jau gadus četrus mērķtiecīgi eju uz to, lai būtu viens no lielākajiem auto spuldžu un auto lukturu tirgotājiem Kurzemē,” norāda uzņēmējs un piebilst, ka jau šobrīd auto gaismas ķermeņu klāsts ir ļoti liels, proti, vairāk nekā 1200 vienību. Līdz ar to autolietu veikala sortimentu un preču kvalitāti paspējuši iepazīt un novērtēt dažādas tehnikas īpašnieki, tostarp liels daudzums Kurzemes pusē strādājošo zemnieku.
Vēl būdams darba ņēmējs, Kaspars ietrenējis atmiņu, lai uzreiz zinātu, ko konkrētam klientam vajag. Tā teikt, vajadzību nolasītu no acīm. “Ienāk pastāvīgais pircējs un saka: atceries, man ir tā mašīna, vajag to gultni. Tāpat strādāju ar vairāku firmu autoparkiem. Tikko man piezvana, uzreiz pierakstu, datorā vedu kartotēku, un momentā ir skaidrs, ko un cik katrai mašīnai vajag. Starp maniem klientiem ir arī daudz tālbraucēju.” Kā apstiprinot teikto, veikaliņā ienāk smagās automašīnas šoferis. Vajagot ejošu lietu – salona papildu apgaismojumu. Nav problēmu!
Reklāmu veikalnieks izmanto minimāli. “Ja tu visu dari godīgi un ar pareizo attieksmi, cilvēki cits citam to pavēsta, un pozitīvo atsauksmju dēļ reklamēties nav nepieciešams: vislabākā reklāma – atsauksmes.”
Aplūkojot veikala plauktos, stendos un uz grīdas izvietoto sortimentu, gandrīz no velosipēda līdz lauksaimniecības tehnikas daļām, acis žilbst no košiem iesaiņojumiem, spīdīgām detaļām un aksesuāriem. Ieminos, ka droši vien nav viegli nosargāt tādu mantību. K. Borgs teic, ka ir piefiksējis pāris maznozīmīgu, sīku lietu, kam kājas pieaugušas. Viņaprāt, dažreiz to puikas izdara sporta pēc. Visu fiksē arī kameras acs, tomēr pārsvarā cilvēki esot godīgi.

Savs ceļš jābruģē
Pagaidām Kaspars Borgs savā valstībā saimnieko viens un perfekti pārzina preču izkārtojumu. “Man ir Polijas autoveikala tips – dažādi sīkumiņi, krikumiņi, šplintītes, skrūvītes – lietiņas, kuru nav citur. Mašīna nekustēsies, ja pietrūks sīkas detaļiņas. Sortiments nepārtraukti tiek papildināts un pielāgots klientu vēlmēm. Praktiski vados pēc pieprasījuma. Esmu mobils – pat ja klients piezvana svētdienā, iespēju robežās esmu gatavs palīdzēt. Vasarās liels palīgs bija mans dēls Daniels, taču puika šogad beidz Grobiņas ģimnāziju, un turpmākais ceļš viņu vedīs uz kādu no Latvijas augstskolām.
Ja kāds sūdzas, ka Latvijā grūti, te viss ir slikti, K. Borgs nepiekrīt: “Manuprāt, latvieši ir kūtri. Pats biju spiests aizbraukt un strādāt ārzemēs, taču atgriezos un nostabilizēju dzīvi.”
Kas nepieciešams, lai biznesā veiktos? K. Borgs uzskaita trīs nozīmīgākos pīlārus: ir jāatrod savs virziens, jāriskē un jāmeklē sadarbības partneri. Protams, ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. “Man daudz kas ir uz vietas; ja nav, būs nākamajā dienā. Piemēram, no Polijas rūpnīcas pa taisno – bez starpniekiem – detaļas atnāk divu dienu laikā. Protams, nav vienkārši izpildīt kritērijus, lai vidēja lieluma rūpnīca gribētu strādāt ar mazu uzņēmēju Latvijā. Pirms uzticēties, pārbauda no A līdz Z. Nu jau attiecības ar menedžeriem man ir superīgas – jebkurā brīdī varu piezvanīt, turklāt preču piegāžu laiki ir elastīgi.”
Nevienu brīdi uzņēmējam neesot ienākusi prātā doma iesākto pamest. Arī ar nodokļu maksāšanu līdz šim ticis galā. “Man galvenais – vispirms samaksāt nodokļus un piegādātājiem, tikai pēc tam algu sev. Pie šīs sistēmas cieši turos. Tas sniedz drošības izjūtu man pašam un pārliecību sadarbības partneriem, ka esmu uzticams.”
Sarunas beigās Kaspars optimistiski piebilst: “Man patīk mans darbs! Neslēpju, ka uz darbu eju kā uz svētkiem.”