Baznīcas atjaunošana – Dieva žēlastība

2019. gada 7. marts 07:00

936

Aizputes Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas jumts iegūst glaunu segumu – uz jumta konstrukcijām gulstas no Dānijas vesti dakstiņi sarkanīgi oranžā krāsā. Tāds jumta segums bijis oriģinālā, kad baznīca uzbūvēta, apstiprina mācītājs Varis Bitenieks. Taču jumta seguma nomaiņa ir tikai vizuāli skaistākais un vieglākais darbs – salīdzinoši atpūta, atzīst būvdarbu vadītājs Andrejs Safonovs. Pirms tam vajadzējis mainīt lielāko daļu laika gaitā sabojājušos jumta koka konstrukciju.

Dakstiņi – saldais ēdiens
“Ko nozīmē mainīt jumta segumu, ja nesalabo konstrukcijas? Nevaram darīt svarīgāko darbu, ja nav sakārtots pamats,” saka būvdarbu vadītājs no Kuldīgas uzņēmuma “Nova Safs”. Gadsimtos sakrājušies putekļi un vairākas būvniecības kārtas slēpušas bēdīgu skatu. “Redzot, kas te bija, grūti aptvert, kā cilvēki varējuši līdz šim uzturēties vecajās ēkās. Nebija domāts, ka būs tik bēdīgi. Konstrukciju un ēkas stāvoklis atklājas tikai tad, kad sāk kaut ko kustināt. Te kaut kas ir mainīts senāk, bet darīts, visticamāk lai galīgi nesabruktu,” saka darbinieks Lauris Egle.
“Vīri liek jumtu, bet tā ir maza pūderkārtiņa, lielākie darbi ir zem jumta. Celtniekiem dakstiņu likšana ir atpūta un saldais ēdiens. Viss lielais un nozīmīgākais darbs ir apakšā zem jumta seguma,” piebilst A. Safonovs, interesentus aicinot apskatīt Aizputes baznīcu starp bēniņu grīdu un jumtu.
Arhitekts Aldis Orniņš, kuram ir pieredze Kuldīgas vecpilsētas atjaunošanā un saglabāšanā, uzsver, ka darbu gaitā svarīgākais bijis izvēlēties pareizu profesionālo darbu secību. “Problēmas, ka jāmaina lielākā daļa konstrukciju, atklājās salīdzinoši ātri. Tikai virspusēji skatoties, liekas, ka vajadzēja mainīt vien jumta segumu. Taču, kad nonāc līdz jumta konstrukcijām, saproti, ka nevar nedarīt to, kas ir jādara, ja būves konstrukcijas ir sliktā, nekoptā stāvoklī visā garumā,” norāda arhitekts.
Baznīcas jumta lielāko daļu sedza pelēks šīferis, ko tagad nomaina ar dakstiņiem. Tornim, kā sakārtošanai ķersies klāt nākamajā etapā, segums būs no skārda. “Tiek izmantoti maksimāli kvalitatīvi materiāli un augsti kvalificētu meistaru darbs,” uzsver būvdarbu vadītājs.

Pārsteidzoši atklājumi
“Baznīcas jumts ir viens no visvecākajiem, ja ne pats vecākais jumts Aizputē,” saka mācītājs Varis Bitenieks. 2016. gadā baznīcā veikta apsekošana, kas atklāja patiesās problēmas. 2017. gadā būvinženieris Dainis Šēlis uztaisījis konstrukciju glābšanas darbu projektu. “Talkā aicinājām Juri Zviedrānu, kurš uztaisīja arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Tas ir ļoti nozīmīgi jumta vecuma noteikšanai. Atklājās fakts, ka šeit ir saglabājusies senā Domkapitula pils, kas aizslēpta aiz šiem mūriem. Atrada arī gadskaitli, kad šis jumts ir celts – 1699. gadā ir līgums starp Cīravas dzirnavnieku un Aizputes baznīckungu. Jumts un konstrukcijas no tik sena laika,” stāsta V. Bitenieks, norādot, ka šie atklājumi ir nozīmīgi. “Mūri ir vecāki, bet jumts – jaunāks. Pēc izpētes secinājām, ka jumts kādreiz bijis lēzenāks, būvdarbos tas pacelts stāvāks. Tāpat zināms, ka baznīca savulaik bijusi sabrukšanas stadijā, jo jumts bijis iebrucis,” saka būvdarbu vadītājs. Mācītājs norāda, ka pētīšanā ieguldīts daudz darba un vēl tikpat daudz atklājumu būs priekšā.
“Prieks, ka ir pētīts un darbs pamatīgi darīts,” slavē arhitekts. Un A. Safonovs piebilst, ka uz Aizputes baznīcu vedis arī studentus radīt konstrukcijas un stiprināšanas metodes.

Saikne motivē atbalstīt
Baznīcas jumta seguma atjaunošanā izmantoti vairāki finansējuma avoti. Ļoti nozīmīgs bijis Aizputes novada pašvaldības atbalsts. Tā pirmajam posmam piešķīrusi 12 tūkstošus eiro, arī otrajam etapam ir tikpat liels pašvaldības līdzfinansējums. “Gandarījums, ka mācītājs un draudze ir tik izdarīgi – dara un piesaista līdzekļus, lai saglabātu sev un pilsētai nozīmīgo ēku,” slavē domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis. “Darbu vizuālais rezultāts – krāsainais jumts – piesaistīs pilsētas apmeklētāju uzmanību.”
“Lai dabūtu lielāku naudu, ir jābūt kādai piešpricei, draudzei tik milzīgu līdzekļu nav,” norāda mācītājs. Sešus tūkstošus dolāru jeb aptuveni piecus tūkstošus eiro piešķīrušas draudzes Amerikā. “Galvenais sponsors, kas lika jumtu Apriķu un Valtaiķu baznīcām, ir no Vācijas – Baltvācu fonds jeb “Kurlandische Vereinigte Stiftung” (Kurzemes apvienotie fondi). Vairākus gadus ar viņiem sarakstos, mums izveidojies labs kontakts. Fonds maksā par darbu. Naudu viņi piesaista projektu veidā no Vācijas valdības. Viņiem tas ir svarīgi, jo daudziem vāciešiem šeit meklējamas saknes. Viņiem šī vēsturiskā saikne daudz nozīmē,” teic
V. Bitenieks. Līdz 1939. gadam Aizputē bijusi baltvācu draudze ar pāris desmitiem locekļu un latviešu draudze ar vairāk nekā tūkstoti iedzīvotāju. Šeit kalpojis mācītājs fon Hiršheids. “Viņam bija dēli, īsti Aizputes patrioti. Kad Latvija atguva neatkarību, viņi atbrauca atpakaļ. Viņi par to bija sapņojuši, te ir viņu bērnība,” stāsta mācītājs.
Lielu atbalstu sniedzis arī vēsturnieks Imants Lancmanis, kurš atsūtījis vēl papildus pētāmo materiālu par baznīcu senvācu valodā.
“Darām visu soli pa solim, ne visu uzreiz, meklējam iespējas, kādas varam izmantot. Kā mācītājs saku, ka tas, kas notiek, ir izdarīts un notiek baznīcas atdzimšanā, ir Dieva žēlastība. Ir jauns jumts, neiet bojā kultūras, vēstures, arhitektūras piemineklis. Draudzei ir emocionālais pacēlums, cilvēkiem ir interese par notiekošo, saprot, ka notiek kaut kas labs. Sakārtot savu namu nozīmē sakārtot pašam sevi. Kad tas notiek, parādās iespējas, kādas pirms tam pat nepamanīji. Mana mamma skatās vācu seriālu “Mīlas viesulis”, un tur reiz bija labs citāts: “Kad visas durvis aiztaisās ciet, Dievs paver logu.””
Mācītājs ir gandarīts par baznīcas jumta atjaunošanā iesaistīto speciālistu un padomdevēju atbalstu. “Tas ir milzīgs kopdarbs.” Baznīcas atjaunošanā atbalstu sniedzis Aizputes novadpētniecības muzejs, tūrisma speciālisti, biedrības, kā arī draudzes locekļi.
Vēl viens no mācītāja un draudzes plāniem nākotnē ir sakristejas jumta nomaiņa, viņi priecātos par ziedotāju atbalstu šim mērķim.

Saglabās vecpilsētas ēkas
Domes pārstāvis A. Jankovskis ir gandarīts, ka baznīcas atjaunošana sakrīt ar laiku, kad novada speciālisti uzsākuši pievērst pastiprinātu uzmanību vecpilsētas ēku saglabāšanai. Šis būšot viens no labajiem un iedvesmojošajiem piemēriem iedzīvotājiem domāt par vēstures nozīmīgumu gan pilsētas attīstības, gan pašu dzīvē. Veiksmīgākie piemēri jau izraisījuši plašu rezonansi un interesi, piemēram, mākslas rezidenču centrs “SERDE”, biedrības “Linmeijers” māja un citas.
Arhitekts A. Orniņš uzsver, ka Aizputei vecpilsētas sakārtošanā ir veiksmīgi aizmetņi, baznīcas jumta atjaunošana mēroga ziņā ir vērienīga darbība, kas ēkas statusa un nozīmīguma dēļ prasa milzu rūpību un uzmanību.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Baznīcas atjaunošana – Dieva žēlastība

Kategorijas