Izrādi “Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi” atrāda arī Grobiņā

2019. gada 7. marts 07:00

1050

Izrādi “Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi” atrāda arī Grobiņā

Grobiņas 324. dzimšanas dienā, 27. februārī, Grobiņas Mūzikas un mākslas vidusskolas zālē ikvienam bija iespēja noskatītiesa Kristīnes Krūzes iestudēto izrādi “Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi”. Skatīt izrādi, kurā atainots savulaik arī Grobiņā dzīvojušās rakstnieces dzīvesgājums, bija ieradies kupls interesentu loks.

Grib parādīt citā gaismā
Zentas Mauriņas piemiņas istabu vadītājai Maijai Rolavai ideja par izrādi, kura būtu veltīta latviešu rakstniecei, radusies jau pirms sešiem gadiem. “Mēs ar Ilgu Martinsoni runājām par to, jo viņai ar Jāni Dreiblatu jau ir Andreja Miglas uzvedums “Vienoti dvēselēs”, kur viņi lasa vēstules duetā. Vēstules, ko rakstījuši Mauriņa un Raudive (Z. Mauriņas dzīvesbiedrs Konstantīns Raudive – red.).” Šis uzvedums veidots kā skaists mīlasstāsts, bet neparāda pāra dzīves skaudrās aizkulises. Tādēļ M. Rolava, lasot Z. Mauriņas jaunības vēstules, I. Martinsonei izteikusi vēlmi radīt uzvedumu, kurā slavenā rakstniece tiktu izspēlēta jaunībā. Taču, izlasot šīs vēstules, I. Martinsone teikusi, ka tas nav iespējams, jo tālaika Z. Mauriņas vēstules bijušas ļoti kvēlas, saasināti jutekliskas. “Cilvēks vēlas dzīvot pilnvērtīgu cilvēcisko un garīgo dzīvi,” skaidro M. Rolava.
“Manuprāt, mums ir diezgan nepareizi šabloni radīti par šo sievieti. Konkrētā izrāde – “Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi” – vērsta uz cilvēcisko pusi. Mēs vienkārši noņemam Zentu no tā uzceltā pjedestāla.” M. Rolavai šķiet, ka lielai daļai radies priekšstats – Z. Mauriņa ir ļoti tāla, neaizsniedzama, līdz ar to varbūt nav interesanta. Bet, parādot, viņas cilvēcisko pusi, pārdzīvotās emocijas un dzīves līkločus, ir iespējams gūt pavisam citu iespaidu.

Nejauša tikšanās atdzīvina ideju
Uz sešiem gadiem ideja par izrādes veidošanu it kā noklususi. Līdz pagājušā gada 10. februārim, kad pie M. Rolavas uz Z. Mauriņas piemiņas istabām atbraukusi aktrise Lauma Balode. “Pie manis atbrauca jauna sieviete, pirms tam telefoniski stādoties priekšā: “Es esmu aktrise Lauma Balode, un mani interesē Zenta Mauriņa.”” Grobiņniece atklāj, ka kopā ar aktrisi sarunās par latviešu rakstnieci muzejā pavadījušas visu dienu un ar to arī sākusies sadarbība izrādes sakarā. “No sākuma bija Lauma vien ar savu ieceri veidot izrādi. Es gan mēģināju viņu atrunāt, jo man likās, ka Zentas Mauriņas darbi vispirms ir jāizlasa un jāizlaiž viss caur sevi, bet viņa pastāvēja par to, ka jāuztaisa viss ātri un tūlīt. Kā jau jauns cilvēks, tāpat kā Zenta – vajag tepat un tūlīt.”
Vairākas reizes M. Rolava viesojusies Rīgā, pēcāk izrādes veidošanā iesaistījusies režisore Kristīne Krūze, kā arī pārējais aktieru kolektīvs – Kaspars Dumburs un Anna Nele Āboliņa. M. Rolava nākusi talkā izrādes radošajai komandai kā konsultante. Iepriekš gan ticis domāts arī par to, ka muzejniece varētu rakstīt izrādei nepieciešamo tekstu, taču “tā kā es teātra aizkulises nezinu, tad, domāju, nosaukt mani par līdzautori būtu diezgan muļķīgi”. Tomēr, noskatoties izrādi, grobiņniece pamanījusi, ka pāris vietās izmantots viņas radītais teksts. “Mana loma bija kā konsultantam, bet jāatzīst, ka jaunie mākslinieki bija tik iniciatīvas bagāti un tik ļoti iedziļinājās, ka tur uz beigām jau vairs nebija, ko konsultēt,” M. Rolava uzteic radošās grupas apzinīgo, ieinteresēto darbu izrādes veidošanā un izcilas personības portretēšanā.
Piemiņas istabu vadītāja zināja teikt, ka Z. Mauriņas lomas atveidotāja L. Balode, gatavojoties lomai, pētījusi ļoti daudz materiālu, pat devusies uz Z. Mauriņas kapavietu Bādkrocingenē Vācijā.

Piedāvā spēcīgu portretējumu
“Kursas Laikam” bija tā iespēja vērot aktieru darbu izrādē, un, jāatzīst, tas patiesi bija lielisks. L. Balode šķita tik ļoti pietuvināta Z. Mauriņas tēlam, cik vien tas iespējams. To panāca ne tikai lieliskais grima un kostīmu mākslinieku darbs, bet arī aktrises pašas ieguldījums tēla radīšanā. Viņa bija izkopusi senatno, Z. Mauriņai raksturīgo runas veidu, kustības, kas gan bija stipri ierobežotas paralīzes dēļ. Šķiet, šī stīga izrādē tika skarta visspēcīgāk – L. Balode emocionālā saspēlē ar skatuves partneriem spēja parādīt izcilās rakstnieces pārdzīvojumus, ko radījusi dzīve ratiņkrēslā. Tā dēļ Z. Mauriņa bieži jutās citiem par nastu, citu nepieņemta un mīlestības necienīga. Tieši tāpēc viņai iesākumā bijis tik grūti pieņemt Konstantīna Raudives (izrādē atveido K. Dumburs – red.) uzmanības apliecinājumus un izrādīto pieķeršanos. Uzteicams, protams, ir arī K. Dumbura un A. Āboliņas darbs izrādē – dažādās epizodēs tiek izspēlētas vairākas lomas, iejūtoties to cilvēku ādā, kuriem bijusi ietekme izcilās rakstnieces dzīvē.
Pēc izrādes beigām zālē atskanēja skaļas skatītāju ovācijas. Šķiet, izrādes vēstījums un skaudrais Z. Mauriņas dzīvesstāsta atainojums patiesi uzrunāja visus klātesošos. Paldies aktieriem un izrādes režisorei K. Krūzei vēlreiz teica M. Rolava, kura izrādi redzēja jau trešo reizi. Viņa aktieriem pasniedza ziedus un veltīja uzslavas vārdus par darbu izrādē.
Pašu piemiņas istabu vadītāju slavēja aktrise L. Balode: “Es vēlos, lai jūs aplaudējat savai Grobiņas, es teikšu, visbrīnišķīgākajai iedzīvotājai, kura spēja mani pārliecināt un dot ticību, ka šo izrādi ir iespējams uztaisīt.” Pateicību izrādes radošajai komandai teica arī novada domes pārstāvji – priekšsēdētājs Aivars Priedols un sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pastore. Protams, svētku reizē neizpalika arī bez aktieru apsveikuma pilsētas svētkos. K. Dumburs skaļā balsī pēc izrādes uzsauca “Daudz laimes Grobiņas dzimšanas dienā!”, ko klātesošie pavadīja ar skaļām ovācijām.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izrādi “Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi” atrāda arī Grobiņā

Kategorijas