Zemkopis nav zemNIEKS

2019. gada 7. marts 07:00

207

Šogad aprit 30 gadu, kopš Latvijā parādījās bioloģiskās lauksaimniecības iedīgļi. Starp celmlaužiem bija Grobiņas apkārtnes zemkopji, un agronoma Imanta Heinacka ieguldījums ir nepārvērtējams, uzsver sertifikācijas institūcijas “Vides kvalitāte” bioloģiskās lauksaimniecības inspektore Līvija Sproģe.

Ideja no Vācijas
Informācija par saimniekošanu, kas rezonē ar dabas ritmiem, Latviju sasniedza 1989. gadā, kad interesentu rokās nonāca Marijas Tūnas biodinamiskās saimniekošanas kalendārs. Entuziastu grupa devās uz Vāciju apgūt zināšanu pamatus un iedibināt kontaktus. Ar vācu valdības atbalstu izveidojoties sadarbībai, 1990. gadā tapa “Bioloģiski dinamiskās lauksaimniecības, antropozofiskās medicīnas un valdorfpedagoģijas Latvijas pētniecības biedrība”.
“Manuprāt, tas bija pirmais projekts Latvijā, kas ilga vairāk nekā 10 gadu. Lietuvieši un igauņi uz mūsu iniciatīvu lūkojās ar skaudību. Diemžēl pie mums biodinamiskā saimniekošana noplaka un pašlaik vairs nav nevienas biodinamiskās saimniecības. Trūkst harismātiskas personības, līdera, kā Imants Heinackis, kurš parauj līdzi,” stāsta Līvija Sproģe. Viņa, Elga Niedola un I. Heinackis tolaik strādāja Skrīveru Zemkopības institūta (SZI) Liepājas rajona atbalsta punktā. Pirmie izmēģinājumi 1990. gadā tika uzsākti SZI un Grobiņas pagasta “Baukšos”. Lekcijās piedalījās vairāki mūspuses zemnieki, bet plāns atvērt mācību centru “Izriedē” nobruka apsīkušā finansējuma dēļ.
“Grobiņas dārzniecībā “Gaija”, kur strādāju, pārliecinājāmies, ka biodinamiskie preparāti būtiski ietekmē ražas kvalitāti un augu veselību. Piemēram, nātru virca satur pusi Mendeļejeva tabulas elementu sabalansētā veidā. Zemenes ir sajūsmā, ja tās apmiglo ziedēšanas laikā: smecerniekam nojauc prātu – tam zemenes ziedi kļūst neinteresanti. Puves samazinās, un ogas ir aromātiskas. Šo vircu var saglabāt uz ziemu un agrā pavasarī nolaistīt, kamēr augi vēl guļ. Savukārt silīcijs, līdz pulvera konsistencei saberzts akmens, augam dod informāciju, kā sagatavoties nākamā gada sezonai. Palicis maz cilvēku, kuri varētu nodot tālāk zināšanas par biodinamisko preparātu gatavošanu. Rīgā atsākas lekcijas interesentiem, lektori ierodas no Šveices, Lietuvas.”

Pionieriem nav viegli
Alfrēda un Elgas Niedolu “Žūrnieki”, Jānis Rubezis Bunkā un Andris Briķis Tadaiķos bija starp biodinamiskās saimniekošanas pionieriem. Viņiem pievienojās Ādolfs Skalde Otaņķos, O. Rukmanis, A. Mizēna Vērgalē, arī Rūdolfs Jansons Aizputes pusē un citi. Visilgāk biodinamiskos preparātus gatavoja un izmantoja Mārtiņš Upāns Stāmerienā, pārējie turpina saimniekot bioloģiski.
“Pašreiz daļa bioloģisko saimniecību darbojas ne dēļ idejas, bet gan finansiālā atbalsta. Klasiskajā lauksaimniecībā ir nevēlamo vielu atlikumu pieļaujamās normas; bioloģiski audzējot, vispār nedrīkst būt atliekvielu klātesamība. Biodinamiskā lauksaimniecība ir darbietilpīga, prasa iedziļināšanos, zināšanas. Nobremzējās arī tāpēc, ka nebijām gatavi – bērnudārza līmenim tika pasniegtas augstskolas zinības,” secina L. Sproģe un neslēpj prieku, ka interese par videi un cilvēkam draudzīgu saimniekošanu Latvijā atdzimst. “Ļoti daudzas saimniecības nākušas klāt, mūsu institūcijā vien reģistrētas aptuveni 3000, ir vēl arī VSIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”.”
Pašlaik bioloģiskās saimniecības tiek sertificētas atbilstoši ES standartiem un MK noteikumiem. Eiropas zīmols ir akceptēts Eiropā, savukārt Vācijā izveidotā preču zīme “Demeter” ir bioloģiskās lauksaimniecības augstākā pilotāža – zīmols, ko atpazīst un respektē visā pasaulē. Ar laiku no biodinamiskās lauksaimniecības atvasinājās bioloģiskā lauksaimniecība, skaidro L. Sproģe.
Sauc par pesteļotājiem
Biodinamiskajai lauksaimniecībai bieži tiek piekārta misticisma birka, taču par kaut ko spriest var tikai tad, kad esi visu izzinājis. Vides speciāliste to sauc par dziļi filozofisku tēmu, ko izskaidrot var vairāku stundu lekcijā. “Zinātniskā konferencē Rīgā mums stāstīja, ka ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē konvencionālā lauksaimniecība noplicina augsnes un tās nu jau diezgan strauji degradējas. Bioloģiskā saimniekošana labākajā gadījumā augsnes kvalitāti saglabā, savukārt biodinamiskā, ja ievēro visus noteikumus, divu augu seku maiņā – 14 gadu laikā –, var nedaudz augsnes auglību un struktūru uzlabot.”
Virs augsnes mēs redzam tikai projekciju tam, kas notiek augsnē. Mūsdienās informācija ir brīvi pieejama, bet pirms vairākiem gadu desmitiem, aiz “lielā mūra” augušajiem, visu to saprast bija grūti. Sabiedrība brīnījās, par “biozemniekiem” smīkņāja – “tie tur pesteļotāji”, garīdznieki uzbruka, pareizticīgo popi, saķēruši galvu, sauca: nečistaja sila! Neizprastajā cilvēks sliecas meklēt misticismu. Agronoms I. Heinackis no tā ļoti cieta.
“Mēs arī sākumā īsti nepieņēmām. Vācu lektori mudināja neticēt uz vārda, bet pašiem izmēģināt, pārbaudīt. Preparātu gatavošanai tiek izmantots pienīgas govs rags, bet tam nav nekāda sakara ar pesteļiem. Ir labi jāpārzina govs anatomija, kādu funkciju veic rags. Kāpēc vēl šodien saimniecībās, kas strādā pēc bioloģiskām metodēm, govīm aizliegts amputēt vai izdedzināt ragus? Var teikt, ka govs ragi ir kā antenas, kas uztver informāciju, govs mēsli – informācijas tālāknesējs augsnē. Ja biodinamiskā saimniecībā slimo augi, zemkopim jādomā, vai nav slima augsne. Pagājušās vasaras otrajā pusē es sagatavoju preparātu no govs mēsliem un ārstnieciskiem augiem – mikroorganismu koncentrātu. Atbilstoši tehnoloģijai to izmiglojot un iestrādājot, tiek veicināti augsnes procesi.”

Vai zars jau lūst?
L. Sproģe ir pārliecināta zaļās domāšanas vēstnese un rosina aizdomāties, ko lietojam uzturā, kā izturamies pret vidi, cik daudz atkritumu radām un kā tos samazināt. “Augsne – mūsu barotāja, Zeme – dzīva būtne ar ieelpu, izelpu un citiem procesiem. Lai zemi saglabātu nākamajām paaudzēm, pret to jāizturas ar cieņu, nenodarot pāri. Jauni cilvēki nereti pārceļas no Rīgas uz laukiem, jo kādam no ģimenes radušās veselības problēmas, kas atrisinās, sākot saimniekot bioloģiski. Turpretī, lietojot pārtikā piena produktus no govīm, kas savu mūžu nodzīvo kūtī un ar muti zālīti nav plūkušas, parādās piena nepanesība, alerģijas. Daudzos veikalu produktos ir nevēlamie konservanti un pieļaujamās atliekvielas, kas laika gaitā ietekmē veselību. Pēc tam nākas cīnīties, lai būtu vairāk naudas medicīnai. Kur problēmas sakne? Agronoms Heinackis teica, ka pirmais atbildīgais par cilvēces veselību ir zemkopis. Viņš uzsvēra – zem-kopis. Starpība liela! Vai zem-nieks domā par to cilvēku veselību, kuri ēd viņa ražoto produktu, vai pirmkārt par peļņu? Arī mežs nav tikai, lai piepildītu naudasmakus, tam ir citas funkcijas – lokāls un globāls mikroklimats. Katra cilvēka rīcība ir ārkārtīgi nozīmīga. Nevar dzīvot ar attieksmi – eh, štrunts, nozāģēšu mežus pa tīro, miglošu laukus uz nebēdu. Atliekvielas? Nu un? Naudu šodien vajag, manam mūžam pietiks. Šķiet, esam aizzāģējuši zaru, uz kura sēžam, tiktāl, ka tas drīz var lūzt. Novērojām, ka pagājušā gada plūdi vairāk skāra konvencionālās saimniecības, kur augsnes virskārtā humuss bija noplicināts un tika kavēta ūdens kustība augsnē.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zemkopis nav zemNIEKS

Kategorijas