Priekules un Vaiņodes novadu iedzīvotāji apsver protesta akcijas pret ceļu slikto stāvokli

2019. gada 7. marts 20:01

1234

Priekules un Vaiņodes novadu iedzīvotāji apsver protesta akcijas pret ceļu slikto stāvokli

Vairāk nekā 40% valsts reģionālo autoceļu ar asfaltbetona segumu ir tehniski sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, bet to rekonstrukcijai naudas nepietiek ne no valsts budžeta, ne no Eiropas fondiem. Tāds liktenis ar neskaidru nākotni ir arī valsts reģionālajiem autoceļiem Lietuvas pierobežā - Priekules un Vaiņodes novadā. Ja netiks sakārtota ceļu infrastruktūra, nebūs arī iedzīvotāju, tāpēc priekulnieki un vaiņodnieki ir gatavi nepadoties un, iespējams, pat rīkot protesta akciju, vēsta Aizputes TV.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Priekules brigādes mediķi atzīst, ka došanās pie pacientiem šobrīd pa asfaltētajiem autoceļiem, kas ved uz Liepāju, Vaiņodi, Gramzdu ir īsta izturības pārbaude. Tas gan apgrūtina darbu, gan rada papildus ciešanas pacientiem.

NMPD ārsta palīdze Daiga Verbicka stāsta, ka līdz pacientam ir grūti tikt, jo ceļi ir bedraini un nelīdzeni. Savukārt, vedot pacientu uz slimnīcu, viņš cieš sāpes. Kratīšanās dēļ ārstiem ir arī problēmas redzēt ritmu dažādos dzīvības pazīmju rādīšanas monitoros.
Reģionālais autoceļš no Priekules līdz Lietuvas robežai ir 20 kilometru garš. Lielākoties to sedz ielāpu klājums, taču aiz Gramzdas centra brauktuvē cita par citu dziļākas un lielākas bedres. Piecu kilometru posms Lietuvas robežas virzienā esot asfaltēts astoņdesmito gadu sākumā un visu šo laiku tikai lāpīts. "Ceļš ir ļoti kritiskā avārijas stāvoklī. Pašvaldība pēdējos divus gadus ļoti nopietni cīnās ar Satiksmes ministriju, sūtītas vairākas vēstules," sacīja Priekules novada domes izpilddirektors Andris Razma.

Ar aicinājumu “Latvijas Valsts ceļiem” beidzot uzsākt tranzītam, tūrismam un uzņēmējiem tik nozīmīgā reģionālā ceļa rekonstrukciju pirms diviem gadiem Priekules novada pašvaldībai pievienojusies arī Skodas rajona vadība no Lietuvas, jo pretējā gadījumā lietuvieši nesaskatījuši jēgu brūkošā tilta rekonstrukcijai pār abu valstu robežupi. Diemžēl iecerētais finansējums no Eiropas fondiem autoceļam gājis secen, jo valsts mērogā izrādījies maznozīmīgs. Tiesa gan, lietuvieši uzsākuši tilta būvniecību, ko plāno pabeigt šovasar.

"Bieži vien jums asfaltētie ceļi ir sliktākā stāvoklī nekā grants ceļi. Vajag kaut ko pasākt ar šo visu. Katru gadu bedres tiek aizlāpītas, bet labuma no tā maz," uzsvēra Lietuvas Skodas rajona pašvaldības pārstāvis Staņislavas Martinkus. Savukārt Gramzdas pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Kudums atzīst, ka viņam ir kauns par Latvijas ceļiem. "Kā mēs prezentējam savu valsti, jo pirmais ir ceļš, kur uzbrauc cilvēks. Tās ir stratēģiskās artērijas, pa kurām tiek vestas preces," teica Kudums.

Arī kaimiņos - Vaiņodes novadā - vienīgais asfaltētais autoceļš bedrēm klāts, kas, kā jau ierasts, ik pavasari tiks aizlāpītas. Priekulnieki un vaiņodnieki tomēr negrasās padoties, bet turpinās atgādināt atbildīgajām institūcijām par grūstošajiem valsts autoceļiem pierobežā, gan rakstot vēstules, gan, iespējams, arī rīkojot protesta akcijas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priekules un Vaiņodes novadu iedzīvotāji apsver protesta akcijas pret ceļu slikto stāvokli

Kategorijas