"Mikjāņu" māju saimnieks Māris Muitenieks - Papes Ķoņu ciema patriots

2019. gada 9. aprīlis 09:34

3179

"Mikjāņu" māju saimnieks Māris Muitenieks - Papes Ķoņu ciema patriots

Kultūras mantojums var būt ļoti labs tūrisma produkts, tikai tam ir jāsaliek pareizie akcenti un jāprot pareizi pasniegt, saka valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Papes Ķoņu zvejnieku ciema – iedzīvotājs un “Mikjāņu” māju saimnieks Māris Muitenieks. Par vienu no Papes Ķoņu ciema attīstības modeļiem viņš uzskata vēsturiskās apbūves saglabāšanu un ēku atjaunošanu, padarot tās funkcionālas, lai cilvēki šeit varētu atgriezties uz dzīvi un arī pelnīt iztiku.

Atgriežas dzimtajā pusē
M. Muitenieks ar tūrismu savās senču dzimtajās mājās – Rucavas novada Papes Ķoņu ciema “Mikjāņos” – aktīvi darbojas pēdējos gadus. “Visu savu mūžu esmu dzīvojis un darbojies Kuldīgā. Kad vēl biju mazs, ar mammu pārcēlāmies uz Kuldīgu. Šīs mājas man atmiņā palikušas kā tādi filmas kadri – kaut ko tikai atceros,” saka M. Muitenieks. “No senču stāstītā izriet, ka vecie “Mikjāņi” atradušies citā vietā, bet šī esošā dzīvojamā māja, ko redzat, ir celta sešdesmitajos gados. Tad es vēl pat nebiju dzimis.”
“Mikjāņu” saimnieks ar dzīvesbiedri Sandru uz šejieni pavisam pārcēlies pirms pāris gadiem. Kuldīgā strādājis daudz un dažādus darbus, bijis sabiedriski aktīvs, rīkojot nekomerciālās mākslas un kultūras pasākumus, spēlējis mūzikas grupās.
Ķoņu ciema un viņa senču māju pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās. “Zināms, ka “Mikjāņu” sētā bijušas vēl vismaz divas ēkas. Tur, kur ir lauku virtuve, esot bijusi vēl viena klēts, bet tur, kur aug melnalkšņi, atradusies pirts. Savukārt šķūnim, pēc stāstītā noprotu, savulaik sākotnēji bijusi vai nu L, vai U veida forma,” viņš rāda sētas pašreizējo izkārtojumu un salīdzina ar citu stāstīto. Taču ciema izveidošanās varētu būt datējama pagājušā gadsimta 30. gados – pirmās brīvvalsts laikā, kad Latvijā tika īstenota agrārā reforma un veidoti ciemi.
“No mājām un sētām, kas ietilpst piemineklī, “Mikjāņi” ir jaunākie. Man arī stāstīts, ka sētas vecākā ēka – klēts, kas celta 1913. gadā – pārvesta no citas vietas, līdz ar to sētai ar nosaukumu “Mikjāņi” sākotnēji varētu būt bijusi cita atrašanās vieta,” saka saimnieks. “Senči savulaik nav kārtīgi izprašņāti par to, kā bija kādreiz, un pie tā atduras tagad daudzi.”
Kuldīgas apkaimē ir Ķoniņciems. Vai tam ir kāda saistība ar Papes Ķoņu ciemu, M. Muiteniekam esot grūti spriest. “Kāpēc vietai ir nosaukums Ķoņu ciems, nav izpētīts. Viens no minējumiem, līdzīgi kā ar Ķoniņciemu, ir iespējamais fakts, ka arī šeit varētu būt mituši dižciltīgie kuršu ķoniņi jeb vietējo valdnieku dzimtu mantinieki. Taču tie ir tikai minējumi.”

Atjauno māju un ciemu
M. Muitenieks jau gana ilgu laiku ir iekšā dažādos izpētes procesos, lai atjaunotu un saglabātu palikušo senču mantojumu. Reti kuram cilvēkam šis temats tiešām ir mīļš un aizraujošs. “Tā ir sanācis, ka man patīk, un, kad to sapratu, sāku interesēties, ko varu darīt,” smaidot viņš piebilst. “Idejiski jau pirms desmit vai pat divdesmit gadiem ir runāts, ka jāveido Ķoņu ciema fonds vai cita organizācija, kas rūpētos par kultūras mantojuma saglabāšanu šajā ciemā, taču vienmēr palika ideju līmenī. Neviens tā arī nebija uzņēmies vai nebija vēlēšanās to darīt, jo secināja, ka savas intereses ir svarīgākas. Tad pienāca laiks, kad pats atgriezos senču mājās. Domāju strādāt tūrisma jomā un pamazām atjaunot “Mikjāņus”, taču sapratu, ka ar to būs par īsu, lai saglabātu veselu ciemu kā kultūrvēsturisku vērtību. Secināju – lai Ķoņu ciems būtu vērtība, man ir jāpalīdz arī citiem,” viņš norāda.
Gana sašutis M. Muitenieks ir par to, ka Papes Ķoņu ciems bija viens no 118 ciemiem, kuriem 2015. gadā atņemts ciema statuss. “Muļķīgi, ka tā,” viņš piebilst. “Vēsturiskiem vietu nosaukumiem arī ir sava vērtība. Mums ir biedrība “Kuršu iniciatīvu fonds”, un juridiskā adrese tai ir šeit. Joprojām rakstu, ka tā atrodas Papes Ķoņu ciemā,” viņš papildina, sakot, ka tādā veidā neļauj aizmirst šīs nozīmīgās vietas nosaukumu.
M. Muitenieks šogad pats uzsācis vadīt interesentiem ekskursijas pa Ķoņu ciemu. “Sarunāju ar māju īpašniekiem, ka ievedīšu viņu sētā cilvēku grupu. Esmu apņēmies būt gids cilvēkiem, kuriem reāli interesē stāstījums par Ķoņu ciema kultūras un arhitektūras saglabāšanu,” uzsver entuziasts.

Saglabā detaļas
M. Muitenieks Ķoņu ciema atjaunošanu sācis pirms desmit gadiem, kad īstenojis pirmo projektu. “Te bija radošā nometne, kā laikā atjaunojām šķūnim jumtu, mācījāmies likt niedres. Un tad es sajutu, ka mani senču mājas velk atpakaļ,” stāsta saimnieks un secina: ja nebūtu te sācis darboties, “Mikjāņu” šķūnim jumts būtu sabrucis un, ļoti iespējams, arī pārējās ēkas būtu stipri bojātas.
“Ķoņu ciemā nav dzīvojušas nekādas lielās slavenības, taču mēs izceļamies ar to, ka pieminekļa teritorijā ir saglabājušās 11 tautas celtniecības objekti – bijušās zvejnieku-zemnieku sētas ar vēsturiskās apbūves plānojuma struktūru, telpisko izvietojumu, zvejniekciemam raksturīgiem būvapjomiem un būvpaņēmieniem un ēkas ar niedru jumtiem. Protams, astoņdesmitajos gados te izskatījās droši vien citādāk, bija vairāk ēku ar arhitektoniskiem dekoriem un tautas mākslas elementiem. Tautas celtniecība ir vērtība, un ja vēl to var atjaunot! Mēs to darām pēc stāstītā, pēc fotogrāfijām – lai atjaunošanas procesā ēkas kļūtu līdzīgākas, tuvākas izskatā senajām būvēm. Mana vēlme un iniciatīva – lai tiktu atjaunotas arī detaļas, dekori, lai parādītos viss raksturīgais pazīmju kopums. Šo daļu kultūras arī vēlos parādīt. Tautas celtniecība ir primārais manā darbībā, arī tūrismā,” viņš stāsta un uzskata, ka kultūras, vēstures mantojums, konkrēti – Ķoņu ciems, var kļūt par labu tūrisma produktu un galamērķi, tikai “tas pareizi jāpasniedz”.
Tā kā Kuldīgā strādājis arī celtniecībā, praktiskā pieredze noderējusi ēku atjaunošanā. “Neko speciāli neesmu mācījies. Niedru jumtu likšanā un citos darbos pats daudz mācījos no meistariem – man patīk radoši roku darbi. Patīk dabiskas lietas – koks, niedres un visa tā apkārtējā vide, daba,” atklāj “Mikjāņu” saimnieks, norādot, ka šeit iederas tikai tādas ēkas, kas ir harmonijā ar apkārtējo vidi un vēsturisko aspektu.

Vienmēr atradīs darbu
M. Muitenieka vārds izskanēja daudz plašāk saistībā ar Rucavas novada simbolikas izstrādi. Viņš bija Rucavas novada karoga idejas autors. “Dizainu tehniski izstrādāja dēls Martins,” palepojas tēvs.
“Mani ļoti aizrauj dizaina lietas. Jau ilgu laiku man prātā tiek gatavota ideja par Papes karogu, ir tapušas skices. Tad izlasīju, ka ir konkurss par Rucavas novada karoga un simbolikas izstrādi. Pavasarī laika bija nedaudz vairāk, izlēmām piedalīties,” atminas M. Muitenieks. Dabūjuši pirmās trīs vietas, jo bijuši vienīgie, kuri piedalījās. “Domāju, ka atsaucība būs lielāka, ka vēl kāds piedalīsies, būs dažādība un varēs paskatīties, kādas idejas vēl tiek piedāvātas.”
Pašam iesaistīties Rucavas novada sabiedriskajā dzīvē sanākot reti. “Esmu pietiekami aizņemts, taču būtu ar mieru pašvaldībā padiskutēt par atsevišķiem jautājumiem. Man patīk pateikt savas domas tieši.” Tomēr “Mikjāņu” saimnieka pamatnodarbošanās ir tūrisms. “Dzīvojam laukos, un nemaz nevajag lopus, jo darāmie darbi ir visu laiku. Izeju sētā, paskatos uz jebkuru pusi un zinu, ka ikvienā stūrī atradīšu, kur jāpieliek roka. Darbošanās tūrismā darbu prasa vienmēr – tas palīdz pilnveidoties un vienmēr darīt labāk.”

Raksts no "Kursas Laika" arhīva

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

"Mikjāņu" māju saimnieks Māris Muitenieks - Papes Ķoņu ciema patriots

Kategorijas