Kā cīnīties ar graustu problēmu?

2019. gada 14. marts 07:00

123

Lai gan pēdējā laikā gan valstiskā, gan vietējā līmenī dzirdēts par dzīvojamā fonda trūkumu, kā arī vairākkārt runāts par nepieciešamību būvēt arvien jaunas dzīvojamās ēkas, skaidrs, ka ir vēl viena tikpat nopietna, ja ne nopietnāka problēma. Tās ir pamestās, neuzturētās un arī par graustiem kļuvušās ēkas. Nekustamo īpašumu nozares pārstāvji neslēpj, ka ar problēmu cīnīties ir grūti, jo lielākoties šādas ēkas ir privātīpašums, par ko īpašniekam zudusi interese.

Izvērtē perspektīvu
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna stāsta, ka VNĪ kā atbildīgs valsts īpašumu portfeļa pārvaldnieks savu darbību koncentrē uz perspektīviem īpašumiem, lai saglabātu un vairotu valsts nekustamo īpašumu vērtību. No VNĪ piederošiem un pārvaldīšanā esošajiem īpašumiem šobrīd A vai B grausta statuss piešķirts 178 būvēm, Kurzemē – 47. “Katru gadu VNĪ portfeli papildina dažādi objekti dažādā tehniskā stāvoklī, tostarp bezsaimnieka manta – tā, piemēram, 2018. gadā VNĪ pārvaldībā saņemti 48 šādi objekti. Jāpiebilst, ka tiek pārņemtas arī vienkārši tukšas ēkas, kurām dažādu iemeslu dēļ vairs nav iepriekšējā pielietojuma konkrētajā reģionā,” skaidro speciālists.
VNĪ valdes loceklis atzīst, ka VNĪ portfeli varētu saukt par dinamisku – tas gan samazinās, noslēdzoties atsavināšanas procesiem, gan palielinās, valstij pārņemot nekustamos īpašumus saskaņā ar Ministru Kabineta rīkojumiem vai tiesas spriedumiem. “Īpašumi nonāk Finanšu ministrijas valdījumā un tad attiecīgi VNĪ pārvaldīšanā.”
Pārņemot īpašumu, VNĪ izvērtē tā attīstības perspektīvas – tiek vērtēts nekustamā īpašuma sastāvs, atrašanās vieta, reģiona tirgus situācija, tehniskais stāvoklis. Tāpat jāvērtē potenciālais izmantošanas veids valsts vajadzībām, apgrūtinājumi, pašreizējais un potenciālais lietošanas mērķis, kā arī finanšu informācija – īpašuma sastāvs grāmatvedības uzskaitē un bilances vērtība, rentabilitāte, nākotnes attīstības plāna aprēķini u.c. “Perspektīvie īpašumi tiek attīstīti, lai tos nodotu kādas valsts iestādes vai vairāku iestāžu lietošanā, savukārt tie īpašumi, kuri netiek atzīti kā perspektīvi, tiek virzīti atsavināšanai valstij visizdevīgākajā veidā – pārdoti vai retāk, kad tie tiek atzīti par potenciāli bīstamiem, nojaukti,” stāsta A. Vārna.

Mērķis – atbrīvoties
VNĪ pārstāvis skaidro, ka nekustamie īpašumi nekļūst par graustiem VNĪ pārvaldīšanas laikā. VNĪ izvērtē pārvaldībā esošos īpašumus un attiecīgi tos vai nu attīsta, vai virza pārdošanai. Nekustamā īpašuma pārdošanas procesu reģionos ietekmē konkrētā objekta un reģiona atrašanās vieta, tā ekonomiskā situācija un attīstība, “kas pamatā arī veido reģionālo tirgus pieprasījumu”.
Par graustiem īpašumi var kļūt dažādu iemeslu dēļ, bet visbiežākais cēlonis ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Līdz ar to zūd nepieciešamība pēc agrāk izmantotām, apdzīvotām ēkām.
A. Vārna skaidro, ka VNĪ kopā ar Finanšu ministriju aktīvi strādā pie graustu sakārtošanas programmas. “Esam izstrādājuši priekšlikumus graustu sakārtošanai prioritāro pasākumu programmā “Latvijas teritorijā esošo valsts ēku bīstamības un avārijas situāciju novēršana” 2019.–2020. gadam. Pašlaik strādājam pie vairāku šādu ēku demontāžas procesu darbības plāniem, lai nekavējoties varētu uzsākt to īstenošanu.”
VNĪ mērķis ir katru gadu atbrīvoties no vismaz 20 graustiem. A. Vārna atzīst, ka šobrīd šī apņemšanās tiek īstenota lielākoties ar aktīvu pārdošanas procesu. “2018. gadā atsavināti 86 nekustamie īpašumi, par 43 objektiem samazinot VNĪ portfelī esošo vidi degradējošo īpašumu skaitu, kas ir A un B kategorijas grausti, nojauktas trīs būves,” situāciju raksturo speciālists.
Lai gan šādu ēku demontāžas izmaksas vairākkārt pārsniedz zemes tirgus cenu, tomēr VNĪ saprot, ka izdevumi atmaksājas. “Tādējādi tiek sakārtota apkārtējā – degradētā – teritorija, radīta iespēja tās tālākai attīstīšanai un novērsti drošības apdraudējumi – riski nepiederošu personu, tajā skaitā bērnu, iekļūšanai šādos objektos.” A. Vārna pastāsta, ka lielākais VNĪ pārdošanas darījums 2018. gadā bijis Šķirotavas cietuma trīs ēku pārdošana par 886 500 eiro uzņēmumam, kas bijušā cietuma teritorijā nākotnē plāno izveidot inovāciju centru.

Izskata speciāla komisija
Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāsta, ka kopš 2013. gada pašvaldībā darbojas Liepājas pilsētas Būvvaldes Vidi degradējošu, sagruvušu, cilvēku drošību apdraudošu būvju komisija. No 2013. gada Liepājā apzinātas 292 vidi degradējošas būves. “Tās ir gan ēkas ar bīstamiem balkoniem, gan praktiski sagruvušas ēkas, tā ir daļa no pilsētvides, kas veido ainavu un arī pakļauj iedzīvotājus paaugstinātam sociālajam riskam,” skaidro A. Štāls. Lai spriestu, vai ēkai piemērojams grausta statuss, vispirms notiek tās apzināšana un apsekošana. “Būvinspektori regulāri apseko pilsētu un vērtē ēku stāvokli. Pieņemam, uzklausām un pārbaudām arī iedzīvotāju, kaimiņu, Pašvaldības policijas informāciju.” Ik ceturtdienu Būvvaldē tiek uzklausīts arī ēku īpašnieku viedoklis, kam pēcāk seko Būvvaldes lēmums par veicamajām darbībām ēkā, grausta statusa piešķiršanu, kā arī paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanu.
“Ja graustu īpašnieki nesadarbojas ar Būvvaldi un nereaģē uz komisijas vēstulēm un lēmumiem, nemeklē risinājumus problēmu novēršanai, īpašumam tiek piemērots paaugstināts NĪN trīs procentu apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības.” A. Štāls atzīst, ka šāds nodoklis ir pietiekami liels, lai motivētu īpašumu sakārtot. Šobrīd Liepājā paaugstināts NĪN ir noteikts 17 būvēm, kam piešķirta A, B vai C grausta kategorija.
Pašvaldībā lemts, ka gadījumos, ja īpašnieks lēmumu nepilda, ir iespējams piemērot arī piespiedu naudu, ko piedzen Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Ja grausta īpašnieks nesadarbojas ar Būvvaldi, tad pašvaldība var noteikt arī aizvietotājiestādi, kas veic īpašuma norobežošanu, nostiprināšanu, logu un durvju aizdarināšanu vai arī ēku nojauc īpašnieka vietā. Pēc tam sākas process, lai no īpašnieka piedzītu iztērētos pašvaldības līdzekļus.
2013. gadā minētās komisijas redzeslokā nonāca jeb tika reģistrēti 84 objekti, taču 2017. gadā to skaits bija vien 13, savukārt 2018. gadā 14 objekti bija vērtējami kā grausti. “Šī statistika parāda, ka pēdējos gados fiksēto graustu skaits samazinās,” uzsver Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists.

Scenāriji – dažādi
Arī A. Štāls, līdzīgi VNĪ pārstāvim, atzīst, ka cēloņi, kāpēc iepriekš apdzīvotas un izmantotas ēkas kļūst par graustiem, mēdz būt dažādi. “Cēloņi nosaucami no pieredzes, komisijā skatot graustu lietas. Var teikt, ka tie ir ekonomiska rakstura šķēršļi, sociāli faktori, juridiski procesi, pieļautas tehniskas kļūdas ēkas būvniecības vai remonta laikā un citi iemesli.” Būvvaldes pārstāvis atzīst, ka līdz šim bijuši vairāki gadījumi, kad ēkas īpašnieks nav sadarbojies ar Būvvaldi, tādēļ pašvaldība bijusi spiesta noteikt aizvietotājiestādi, kas organizējusi ēkas bīstamo konstrukciju nojaukšanu un līdzekļu piedziņu no īpašnieka. “Piemērs – Zāļu iela 57. To 2016. gadā vasarā/rudenī izdevās nojaukt pēc garas sarakstes pirms tam daudzu gadu garumā.” Tomēr līdzšinējā pieredzē ir arī daudz labo piemēru, kad komisijai un īpašniekiem izdevies panākt visiem pieņemamus risinājumus. “Piemēram, atzīmēšanas vērtas izmaiņas notikušas Jāņa ielā 1, kurā 2017. gadā atvērts klientu iecienīts restorāns un bārs. Šī vēsturiskā koka ēka pirms tam bija iekļauta vidi degradējošu objektu sarakstā. Šo ēku īpašnieks ir sakārtojis un arī turpina sakārtot saviem spēkiem,” atklāj A. Štāls.
Komisijas darba pieredze rādot, ka graustu attīstības scenāriji var būt dažādi. Ir gadījumi, kad ēka atgriežas ekonomiskajā un sociālajā apritē – tā atkal kļūst vai nu par mājvietu cilvēkiem, vai ēkā sākas uzņēmējdarbība, vai ēku īpašnieki restaurē, piesaistot pašvaldības līdzekļus no atbalsta programmas. Tomēr iespējami arī negatīvi procesi. Mēdz turpināties situācijas stagnācija un ēkas degradācija, līdz vairs nav cita risinājuma kā ēka nojaukt. “Tāds piemērs ir koka ēka Peldu un Dzintara ielas stūrī. Tās vietā tagad ir tukšs zemesgabals. Pagājušā gada nogalē tika pabeigta ēkas pamatu demontāža un aizvākšana,” stāsta A. Štāls. Viņš uzsver, ka vairākām ēkām, kas bijušas vai joprojām ir iekļautas graustu reģistrā, ir piešķirts pašvaldības līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanas programmas ietvaros. Šī programma darbojas kopš 2015. gada.

Atpirkt nav reāli
“Mums ir daudz ēku, kas netiek īsti uzturētas kārtībā, neattīstās,” atzīst Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. Kā vienu no šādiem īpašumiem viņš min bijušo universālveikala ēku, kas atrodas iepretim novada domes ēkai. “Privātpersona paņēma šo ēku, un tā šī tur stāv. Būtībā tie, kuri iebrauc pie mums, domā, ka tā ir mūsu ēka, ka mēs to neizmantojam pašvaldības vajadzībām, bet mēs tur netiekam klāt,” situāciju raksturo priekšsēdētājs. Tieši privātīpašniekiem vai biedrībām piederošās ēkas esot tās, kas novadā tiek pamestas novārtā. Arī savulaik Liepājas patērētāju biedrības iegādātā ēka, kur iepriekš atradusies kafejnīca, nu pamesta likteņa varā. “Nav pilnīgs grausts, bet ļoti nelabā stāvoklī,” spriež pašvaldības vadītājs.
Lai kaut ko darītu lietas labā, pieņemts lēmums pieaicināt sertificētu būvinspektoru, kurš novērtētu ēkas reālo stāvokli. “Mēs uzskatījām, ka ēka ir avārijas stāvoklī un var cilvēkiem uzbrukt virsū.” Būvinspektors, apsekojot ēku, sniedzis atzinumu, ka ēka cilvēkus neapdraud, līdz ar to tālākās iespējamās darbības – ēkas norobežošana vai piespiedu demontāža – netika veiktas.
Konkrēto ēku par simbolisku summu – pieciem tūkstošiem eiro – pašvaldībai piedāvāts arī atpirkt, taču tai trūkstot līdzekļu, ko uzlabošanā un turpmākās infrastruktūras uzturēšanā ieguldīt. “Mēs jau pasta ēkas centrā paņēmām, bijušo rūpkombinātu – tos mēs atpirkām. Atpērkam to, ko varam.” V. Jansons uzsver, ka pārpirkt visus šāda veida īpašumus, lai tajos ieguldītu un tos uzturētu, nav reāli. “Padaudz,” par pamesto ēku, kam agrāk vai vēlāk draud grausta statuss, skaitu Vaiņodes novadā saka V. Jansons.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kā cīnīties ar graustu problēmu?

Kategorijas