15 gadus audzē pircēju iecienītu produkciju

2019. gada 14. marts 07:00

1265

15 gadus audzē pircēju iecienītu produkciju

ZS “Silvas” Nīcas novada Paipu ciemā nodarbojas ar dārzeņu, salātu un garšaugu audzēšanu. Kopš saimniecības izveidošanas 2004. gadā tajā plecu pie pleca darbojas Irēna un Mārtiņš Krētaiņi. Par spīti tam, ka savulaik abu ieguldīto darbu siltumnīcu būvniecībā un augu audzēšanā izpostījusi vētra, Krētaiņi nav metuši visam ar mieru, bet turpinājuši darboties izvēlētajā lauciņā – zemkopībā.

Realizē tirgū
Vaicāti, kas ir tā produkcija, ko savā saimniecībā izaudzē Krētaiņu pāris, abi smejot teic, ka vieglāk ir nosaukt, kas šeit netiek audzēts. Lielāko daļu sortimenta veido agrie dārzeņi un dažnedažādi garšaugi – sākot ar dillēm, lokiem, salātiem un beidzot ar rukolu, spinātiem, kas Latvijā popularitāti iekarojuši vien pēdējos gados. Tāpat siltumnīcās aug agrie kāposti, tajā skaitā puķkāposti. Sekojot ēdāju modei un tendencēm produktu apritē, Krētaiņi saimniecībā nolēmuši audzēt arī iecienīto pak-choi jeb Āzijas kāpostu, kā arī mizūnu, sinepju lapas. “Tie, kas salu nebaidās,” par galveno principu audzējamo augu atlasē saka M. Krētainis. “Sēšana un visa darīšana siltumnīcās mums sākas jau janvāra beigās, februāra sākumā,” pastāsta I. Krētaine.
No pavasara līdz vēlam rudenim saimniecībā izaudzēto Krētaiņi realizē Liepājas Pētertirgū. Jau vairāk nekā desmit gadus ZS “Silvas” tur ir savs stends, uz kuru pastāvīgie klienti ceļu zina. Arī pārdevēja stendā vairākus gadus ir nemainīga. I. Krētaine slavē: “Viņa mums ir pati labākā, pati dūšīgākā.” Tā ir vienīgā saimniecības produkcijas tirdzniecības vieta, un piedāvātais sortiments tur tiek papildināts atkarībā no sezonas. Maijā tirgus stendā parādās pirmie gurķi, vasarā arī agrie burkāni, tomāti. “Ir kādi divi, trīs mēneši, kad mēs aktīvi tirgū netirgojamies, kad ir lielākais sals,” stāsta I. Krētaine. Viņa gan smejot teic, ka, vēloties sevi nedaudz parādīt pasaulei, “Silvu” produkciju sākuši atrādīt un tirgot arī tirdziņos. Piemēram, gadatirgus laikā Pētertirgū, kā arī februārī Liepājā notikušajā Ziemas festivālā. “Tas mums bija ar tādu “uh!” – lielāku izrāvienu. Bišķi jau baidījāmies,” par dalību teic I. Krētaine. Pircēju vidū daudz bijis to, kuri “Silvu” produkciju ikdienā iegādājas viņu tirgus stendā, taču abi ar vīru novērojuši, ka “ir tāds kontingents, kas neiet uz Pētertirgu, bet tikai uz tādiem lielākiem gadatirgiem”.
Saimnieko divatā
I. Krētaine pastāsta, ka aptuveni 0,2 hektārus lielajā saimniecībā abi ar vīru saimnieko divatā. “Kaut kā tiekam galā.” Iepriekš īpašumā saimniekojusi vīra mamma, kura turējusi lopus, bet siltumnīcā audzējusi rozes. Kad saimniekošanu pārņēmis dēls un vedekla, lēmuši par labu citam saimniekošanas veidam. “Nekur neaizmukām prom, bet palikām šeit. Bagāti neesam, bet badā nemirstam,” teic M. Krētainis, uz ko sieva piebilst: “Zeme pabaros jebkurā gadījumā. Galvenais – lai nav slinkuma.”
M. Krētainis atzīst, ka saimniecībā vissmagākais periods ir maijs un jūnijs, kad tirgū ir aktīvākais un rosīgākais tirdzniecības laiks. Tādēļ jāspēj stādīt, sēt, novākt, siet gurķus, tomātus. Protams, jāgādā arī par preces nogādāšanu uz tirgu – jāsien garšaugu un zaļumu buntītes. Krētaiņi lielu nozīmi piešķir produktu izskatam – lai tie tirgū izskatītos svaigi, gardi un ar rūpību apčubināti. “Mēs neizejam uz kvantumu, bet kvalitāti. Mums patīk, ka ir skaisti, tādēļ cenšamies,” apstiprina Krētaiņi.
Skaidrs, ka zemkopība un labu produktu izaudzēšana ir gana sūrs darbs, kura saldos augļus ne vienmēr izdodas izbaudīt. Krētaiņi atzīst, ka cenas pieaug it visam, arī sēklām. Arī cilvēki, dodoties iepirkties, lielu uzmanību pievērš produktu cenai. Daloties novērojumos par cilvēku pirktspēju un peļņas gūšanu, Krētaiņi atklāj, ka spēcīgs kritums bijis jūtams laikā, kad tika likvidēts “Liepājas metalurgs”. “Tos pāris mēnešus uzreiz likās, ka cilvēku nav,” teic saimniece. M. Krētainis atzīst, ka šobrīd konkurenci rada lielveikalu tīkli, kuri gan piedāvā ievesto produkciju, bet par zemāku cenu. “Daudzi jau skatās, kur ir lētāk. Mēs nevaram izaudzēt tik lēti kā Holandē vai Polijā. Toties varam pircējus paņemt ar garšu.” I. Krētaine gan ir pārliecināta, ka jebkuros laikos atradīsies cilvēki, kuri vēlēsies pirkt Latvijā audzētus produktus.

Pieņem situāciju
Krētaiņi atzīst, ka līdz šim veiksmīgi iztikuši bez papildu atbalsta un finansējuma. Abi ir pārliecināti, ka startēšana projektos radītu papildu slodzi, jo nepieciešamo pieteikuma dokumentu sagatavošana prasītu laika ieguldījumu. “Ja tas būtu man jādara, tad ir visu diennakti jāstrādā,” pārliecināta saimniece. Jau tagad, līdzīgi kā citās jomās, darba ar atskaitēm un dažādiem dokumentiem ir gana. I. Krētaine atzīst, ka te talkā abiem ar vīru nāk grāmatvede, bez viņas palīdzības tikt galā ar lauku darbiem un laikā sagatavot nepieciešamo dokumentāciju būtu gandrīz neiespējami.
Kā jau uzņēmumos un saimniecībās, kas nodarbojas ar pārtikas audzēšanu, pārstrādi un tirgošanu, biežs viesis ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Krētaiņi sadarbību ar dienestu vērtē pozitīvi un uzskata, ka regulāras pārbaudes ir tikai normāla parādība. “Ja tā ir prasība, kāpēc ne?”
Pārbaudes tiek veiktas arī tirgū. Tur viesojas ne vien PVD, bet arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), lai pārbaudītu, vai noteiktajā kārtībā noris preču un naudas plūsmas uzskaite. Krētaiņiem šķiet, ka dažādu pārbaužu veikšana veicina ne tikai kopējo kvalitātes nodrošināšanu, bet arī audzētāju un tirgotāju godprātību. Skaidrs, ka atbildīgo dienestu brīdinājumu un sodu nevēlas saņemt neviens, tādēļ nevar pieļaut, ka krītas preces kvalitāte vai netiek nodrošināti labvēlīgi audzēšanas apstākļi. “Nezinu, kā būs, ja PVD pievērs acis. Kur kvalitāte?” domā saimniece. Lai gan birokrātiskais papīru darbs patērē daudz laika, Krētaiņi to pieņēmuši. “Ja ir prasība, rakstām.” Tā, piemēram, nācies pieņemt jauno uzskaites sistēmu, kura paredz, ka visas dienas garumā jāpiefiksē ik darbība, kas saimniecībā tiek veikta. Katrai darbībai pretim – konkrēts tās veikšanas laiks. Skaidrs, ka ikdienas steidzīgajā darba ritmā tam grūti atvēlēt laiku, bet saimnieki strikti seko visām prasībām, lai ar viņu darbību mierā būtu visi dienesti.

Meklē jaunus virzienus
“Jauninājums, ko esam nesen aizsākuši, ir tējas. Sākām ar zāļu tējām, jo mums ir arī zaļās pļavas, bet tad es aizrāvos ar dažādām piparmētrām ar dažādām garšām.” Aizpagājušajā gadā Krētaiņi aktīvi pavairojuši tējas augu stādus un nolēmuši tirdzniecībai piedāvāt arī tās. I. Krētaine atklāj, ka dažādos piparmētru stādus iegādājas lielākoties tirdziņos, piemēram, Liepājas Rožu laukumā maijā rīkotajā tirdziņā. Nu Krētaiņu saimniecībā aug greipfrūtu, persiku, ananasu, zemeņu, bumbieru u.c. mētras. Papildus eksotiskajām mētrām saimniecībā tiek audzēti arī ārstniecisko tēju augi – kumelītes, āboliņš, citronzāle. I. Krētaine atzīst, ka tēju žāvēšana, pakošana un pārdošana ir nodarbe ziemas periodam, kas saimniecībā ir klusāks.
Saimniece teic, ka vīrs ir tas, kurš pirmais tējas degustē un nosaka, kam tās vislabāk der – mieram, miegam vai – tieši otrādi – enerģijai. Lai gan vīrs labprāt palīdz sievai augu lasīšanā, jo to uztver par sava veida meditāciju, arī viņš ārpus pamatnodarbes atradis savu aizraušanos. Tie ir garšaugi, kam aizsākums bijusi vēlme pilnvērtīgi izmantot saimniecībā izaudzēto. Tos produktus, kas netiek iztirgoti un paliek pāri, M. Krētainis sažāvējis, ziemā samalis un pēcāk veidojis dažādus garšvielu maisījumus.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

15 gadus audzē pircēju iecienītu produkciju

Kategorijas