Izglītības sistēma Grobiņas novadā – lielo pārmaiņu priekšā

2019. gada 14. marts 07:00

720

Izglītības sistēma Grobiņas novadā – lielo pārmaiņu priekšā

“Kursas Laiks” jau rakstīja par gaidāmajām pārmaiņām Grobiņas novadā – proti, ka lemts par labu vienas vienotas vidusskolas izveidei. Pārmaiņu procesam pat dots sauklis – “Viens novads – viena skola”. Jau septembrī novada skolēni mācības uzsāks Grobiņas novada Zentas Mauriņas vidusskolā. Ko par lēmumu un gaidāmajām pārmaiņām domā novada skolu direktori un kādu viņi turpmāk redz savu darba ikdienu?

Valsts diktēts process
Grobiņas novada domes Izglītības, kultūras un sociālo pakalpojumu komitejas priekšsēdētāja, kā arī Izglītības iestāžu reorganizācijas komisijas priekšsēdētāja Ginta Kampare atzīst, ka uz konkrēto lēmumu – veikt izglītības iestāžu reorganizāciju – pamudinājusi Izglītības ministrija. Proti, tās lēmums, kas paredz, ka turpmāk nedrīkstēs pastāvēt pašvaldību ģimnāzijas, kāda līdz šim bija arī Grobiņas ģimnāzija. Bijis jāizvēlas – vai nu ģimnāziju pārveidot par vidusskolu, vai pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu. Taču bijis skaidrs, ka kļūt par valsts ģimnāziju nav izredžu nelielā skolēnu skaita dēļ vidusskolas klašu grupā.
Jau 2018. gadā bijis skaidrs, ka izmaiņas novada izglītības jomā ir obligāta nepieciešamība. To diktējis gan nelielais skolēnu skaits Gaviezes pamatskolā, gan arī fakts, ka pašvaldība pēdējos gados piešķir mērķdotācijas pedagogu algām. Ja arī turpmāk, kā tas paredzams, skolēnu skaits kristos, pašvaldībai būtu apgrūtinoši saņemt nepieciešamo valsts mērķdotāciju, līdz ar to būtu jāiegulda papildus pašu līdzekļi, kas ir liels slogs uz pašvaldības pleciem.
Domājot par visiem šiem apstākļiem, ticis vērtēts un spriests, ko darīt tālāk, līdz nolemts – jāveido viena novada skola. “Atrodoties visi kopā – vienā pārvaldībā –, var labāk sakārtot visas lietas, kas attiecas uz mazām skolām.” G. Kampare atklāj, ka šobrīd visu skolu pārstāvji, kuri iesaistīti reorganizācijas komisijā, veido plānu ar konkrētiem atskaites punktiem un datumiem, lai garantētu, ka gaidāmās pārmaiņas un tām nepieciešamie priekšdarbi tiek ieviesti dzīvē pēc iespējas loģiskāk un apdomīgāk. Tuvākais uzdevums – pārskatīt pedagogu sastāvu. Jālemj par to, kā racionalizēt ikviena darbu. “Centīsimies sakārtot, lai katrs darbu atrod,” uzsver G. Kampare. Viņa mierina, ka masveida atlaišana vai krasa kadru maiņa novadā nedraud. Līdz 30. aprīlim jāapzina jaunie iestāžu vadītāji, kuri būs direktores lielākie palīgi jeb vietnieki. Iecerēts, ka par tiem kļūs konkrēto izglītības iestāžu līdzšinējie darbinieki, jo viņiem skolu un mācību darbs labi zināms, tādējādi viņi spēs būt liels atbalsts jaunās skolas vadībai. Tāpat tiks domāts par to, lai izglītības iestādes saglabātu daļu savas līdzšinējās identitātes. “Ir labās lietas, ar ko katra skola lepojas – ja būs, kas to turpina, saglabāsim. Centīsimies saglabāt pozitīvās, iestrādātās tradīcijas.”

Nesīs Mauriņas vārdu
Daļa novadnieku pauduši izbrīnu par to, ka skolas nosaukumā lasāms vārdu salikums – Grobiņas novads. Vai nav pāragri dot šādu nosaukumu, ja zināms, ka drīzumā gaidāmā novadu reforma var viest radikālas pārmaiņas? “Mēs likām ar domu tādu, ka novads mums būs,” atklāj G. Kampare. Viņa gan atzīst, ka nosaukuma izvēlē svarīgu lomu spēlē arī fakts, ka ne visi bērni zinības apgūs tieši Grobiņā. Tas, ka izglītības programmas tiks īstenotas arī Bārtā, Kapsēdē un Dubeņos, nav ļāvis nosaukumā aprobežoties vien ar Grobiņas vārdu. “Par šo jautājumu deputāti īpaši nediskutēja, mēs diezgan vienprātīgi vienojāmies.” Tad nācis arī priekšlikums par Zentas Mauriņas vārda piešķiršanu, jo “nav mums vairs ģimnāzijas, bet varbūt Mauriņas vārds uzliek latiņu, lai mēs noturētu savu kvalitāti, ko esam veidojuši ģimnāzijā”.
To, ka deputātu starpā valdījusi vienprātība gan lēmumā par nepieciešamo izglītības iestāžu reorganizāciju, gan skolai piešķiramo nosaukumu, apliecina arī Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Viņš gan nenoliedz, ka pie jaunās situācijas vajadzēs pierast, kā arī aprast ar tai sekojošajām pārmaiņām, taču tas esot loģisks pārmaiņu procesa rezultāts. “Gan jau, ka mazliet kādas neērtības būs. Darba procesā jau var kāda kļūda parādīties – tas ir jāsaprot.”
Arī A. Priedols uzskata, ka Z. Mauriņas vārds skolas nosaukumā uzliek zināmu atbildību. “Pirmskara Latvijā viņa bija pirmā dāma, kura aizstāvēja doktordarbu.” Par iespējamību, ka pēc novadu reformas skolas nosaukums varētu būt neatbilstošs, A. Priedols neraizējas. Lēmums ticis pieņemts vēl pirms domas par gaidāmo reformu, tādēļ lozungs “Viens novads – viena skola” licies loģiskākais variants.

Zem viena “jumta” – drošāk
Līdzšinējā Grobiņas ģimnāzijas un Grobiņas sākumskolas direktore Laila Urbāne, vērtējot novada domes pieņemto lēmumu, saka: “Ja kārtīgs “jumts” pāri, tad, man šķiet, lielāka drošības sajūta ir arī mazajiem.” Kā jaunās skolas direktorei L. Urbānei pārmaiņu process uzliek vislielāko atbildību, jo nu rūpe būs jātur par krietni lielāku skolēnu un darbinieku skaitu. Direktore atzīst, ka tas bijis pašvaldības lēmums, kas jāpieņem. “Es pieņemu jaunus izaicinājumus, jo man šķiet, ka tad dzīve ir interesantāka, it īpaši, ja vari ko labu izdarīt.” Viņa piesauc rakstnieka un par līderisma guru dēvētā Robina Šarmas teikto: “Visas pārmaiņas sākumā ir smagas, vidusposmā juceklīgas, haotiskas, bet beigās lieliskas.”
Par pievienoto vērtību skolu reorganizācijas procesā L. Urbāne uzskata iespēju izveidot spēcīgu vadības komandu. Skatoties no tā, kādas ir konkrēto skolu pārstāvju stiprās puses, tiks noteikts, kurā lauciņā viņi darbosies. “Daudz izšķir komandas darbs un saliedētība – tad ir paceļama vissmagākā nasta,” uzskata L. Urbāne. Topošās skolas direktore ir pārliecināta, ka vadības komandas pārstāvjiem noteikti būs jāatrodas gan Kapsēdē, gan Bārtā. Tā kā Dubeņi atrodas ļoti tuvu Grobiņai, par vadības pārstāvja nepieciešamību tur vēl tiks domāts.
Faktu, ka Grobiņas ģimnāzija turpmāk būs vidusskola, saprotoši uzņēmuši gan skolas pedagogi, gan vecāki, jo skaidrs, ka tas ir vien nosaukums. Skolas darbs un mācību process būtiski mainīts netiks. Nekur nepazudīs arī līdzšinējā kvalitāte, sola L. Urbāne. “Kvalitātei jābūt pirmajā vietā, regress nedrīkst notikt.”

Noturēs skolēnu skaits
Bārtas pamatskolas direktora pienākumu izpildītājs Zigmunds Cinkus atklāj, ka pirms lēmuma pieņemšanas skolā rīkotas vairākas tikšanās gan ar vecākiem, gan pedagogiem, to laikā gūtas atbildes uz būtiskākajiem un nozīmīgajiem jautājumiem. Visvairāk, protams, interesējis jautājums – vai Bārtā kā līdz šim varēs mācīties bērni no 1. līdz 9. klasei? Z. Cinkus vēlreiz uzsver: skola paliek tādi pati. Tomēr nevarot noliegt, ka apdraudējumi turpmākai izglītošanās iespējai Bārtā pastāv. “Ja bērni ir, tad skola pastāv. Ja bērnu nav, tad skolas nav. Vecākiem būs jāizvēlas – viņiem maijā būs jau konkrētāk jāzina, ko bērns darīs un kur viņš paliks.”
Šajā mācību gadā Bārtas pamatskolas 1.–9. klašu grupā skolojas 46 audzēkņi. “Mani pašu satrauc fakts, ka bērnu mums ir ļoti maz. Pagājušajā gadā Bārtā piedzima viens bērns. Diemžēl iet uz to mazo galu,” secina Z. Cinkus. Arī G. Kampare atzina, ka katras skolas pastāvēšanas garantija ir bērni, precīzāk – skolēnu skaits konkrētajā izglītības iestādē.
Lemts, ka uz vietas darbosies kāds no vadības komandas un savā veidā būs skolas direktora vietnieks. Vai Bārtā tas būs Z. Cinkus? “Nē! Visatvērtākā lieta ir konkrēti ar mani kā skolas direktoru, jo direktora nav. Man pagaidām nav ne piedāvāta, ne zināma kāda vieta šajā konkrētajā sistēmā. Man tas viss vēl ir priekšā.” Z. Cinkus spriež, ka lēmuma pieņemšana attiecībā uz konkrēto jautājumu ir novada pašvaldības un reorganizācijas komisijas ziņā. To, ka viņam tiks piedāvāts būt par vadības komandas pārstāvi Bārtā, tagadējais direktors apšauba: “Tur ir vajadzīgs, lai cilvēks prastu un vadītu pedagoģisko darbu, ne tikai pārraudzītu. Arī par vietniekiem, tehniskajiem darbiniekiem ir jautājums – vai būs šis vai cits? Tie jautājumi ir atklāti, man ir pāragri kaut ko spriest un teikt.”
Kopumā par novadā pieņemto lēmumu veidot vienotu skolu Z. Cinkus atzīst: tam ir gan labās, gan sliktās puses. “Jautājums ir par Kapsēdi – tā ir pietiekami liela skola. Vai vajadzēja to pievienot klāt – tas būs jautājums, ko varēs novērtēt tikai ar laiku. Varbūt būs labi, varbūt ne tik labi.” Bārtenieks uzskata, ka svarīgi domāt par darba organizēšanu visās programmas īstenošanas vietās, jo attālums, kas būs jāmēro gan pedagogiem, gan jaunās skolas vadībai, ir 26 kilometri. “Pamatā virzība ir skaidra, lēmums ir pieņemts, grozīt neko nevar. Katram ir jādomā par to, lai situācijā iekļautos un lai iekļaušanās būtu veiksmīga,” rezumē Z. Cinkus.

Loģisks iznākums
Kapsēdes pamatskolas direktors Kaspars Politers situāciju komentē šādi: “Piekrītam tam un strādājam tālāk, skatāmies uz nākotni.” K. Politers ir pārliecināts, ka, domājot ilgtermiņā, pie šāda lēmuma novadā būtu bijis jānonāk agrāk vai vēlāk. “Skatoties valstī kopumā – kaut kam tādam bija jānotiek. Var kādu brīdi, protams, turēties pretim, bet cik ilgi? Valdības rokās ir finansējums, ko piešķirt vai nepiešķirt. Ja viss ir uz pašvaldības pleciem, tad skaidrs, ka tas nav reāli.”
K. Politers pastāsta, ka skolas kolektīvam tikšanās reizē ar domes pārstāvjiem konkrētā situācija tikusi izrunāta, tādēļ bažu vai pārpratumu nav bijis. “Kaut kādas nianses mainās, bet skola kā bija no pirmās līdz devītajai klasei, tā arī paliek,” teic direktors. Viņaprāt, lēmums par vienas skolas izveidi ir loģisks, jo savā veidā garantē arī turpmāku skolas pastāvēšanu. “Lielā komandā vieglāk skolu saglabāt.”
Uzzinot par gaidāmajām pārmaiņām, Kapsēdes skolēnu vecāki notiekošo uztvēruši ļoti emocionāli. “Kā jau visur – izskanēja dažādi viedokļi,” zina teikt K. Politers. Visaktīvāk pārrunu procesā iesaistījusies skolas vecāku padome, kura rīkojusi vairākas tikšanās, lai diskutētu par skolas turpmāko likteni. Pēdējā tikšanās reizē, kad klāt bijusi arī L. Urbāne un izklāstīts nākotnes redzējums, vecāki saņēmuši atbildes uz interesējošiem jautājumiem un, domājams, vairums ar konkrēto situāciju ir mierā. Taujāts, kā pārmaiņas skars pašu direktoru un vai viņš būs viens no jaunās skolas vadības komandas, K. Politers saka: “Domāju, ka mana tagadējā vietniece arī paliks par vietnieci (Skaidrīte Brugevica–red.). Vēl pāragri spriest, bet domāju, ka es darbošos kaut kur tālāk no Kapsēdes.” Direktors līdz šim skolā vadījis arī datorikas stundas un, iespējams, to turpinās darīt arī jaunajā skolas modelī.

Visbēdīgākais scenārijs
Visasāk un sāpīgāk izglītības sistēmas reorganizācija novadā skars Gaviezes pamatskolu. No jaunā mācību gada skolas šeit vairs nebūs, un tās audzēkņiem būs jāizvēlas, kurā no izglītības programmas īstenošanas vietām turpmāk apgūt nepieciešamās zinības. Skolas līdzšinējais direktors Oskars Rudovskis neslēpj, ka konkrētais lēmums nekādā veidā nenāk par labu Gaviezei. “Ja mums ir valsts politika, ka nauda seko skolēnam, tad vienos vārtos. Izglītības sistēmā tas strādā tā, kā strādā – kā mēs to tagad redzam. Ja mēs runājam par sabiedrības interesēm, reģionālo politiku ciemu attīstības un saglabāšanas interesēs, tad ir jānāk citai naudai klāt. Skaidrs, ka izglītības sistēma nevar būt sociālās situācijas stutētāja.”
O. Rudovskis ar nožēlu saprot, ka pašvaldības lēmums balstīts uz valsts diktētiem noteikumiem un ka tur neko nevar darīt. Šajā mācību gadā skolēnu skaits Gaviezē ir ļoti neliels – 29. Šis skolā ir bijis pirmais mācību gads, kad nav izdevies izveidot pirmo klasi. “Loģisks rezultāts, ko novads dara,” spriež direktors. Viņš neslēpj, ka pašam šobrīd ir psiholoģisks diskomforts, jo situācija ir neapskaužama, domājot par Gaviezes, to iedzīvotāju un skolas likteni. “Tās ir morālas sāpes, kas būs lēnām jāpārvar, tur neko nevar izdarīt.”
Direktors domā, ka situāciju gan vecāki, gan bērni pieņēmuši kā pašsaprotamu. Daļa vecāku jau iepriekš bērnus veduši uz skolu Grobiņā, bet daļai, kuru bērni vēl turpināja mācības Gaviezē un kuriem nav iespējas bērnus uz skolu nogādāt pašiem, pretī nāks pašvaldība, kas organizēs transportu. “Es esmu optimists, domāju, ka bērni nebūs zaudētāji,” teic O. Rudovskis.
Tā kā liela daļa Gaviezē strādājošo pedagogu ik dienas mēroja ceļu uz skolu un nebija tai tieši piesaistīti, arī par viņu turpmāko likteni bažu neesot. Arī diviem skolas pastāvīgajiem pedagogiem jau zināma nākotnes vīzija par turpmākajām darba gaitām. Domājot par to, ko plāno darīt pats, O. Rudovskis atklāj, ka, iespējams, pretendēs uz jaunās pirmsskolas izglītības iestādes “Ūdelīte” vadītāja amatu.
Direktors neslēpj, ka arī ēkas uzturēšanas izmaksas bijušas viens no iemesliem, kādēļ no turpmākas bērnu apmācības Gaviezē bijis jāatsakās. Gaviezes pamatskolas ēkā nepieciešami daudzi uzlabojumi, kas prasa lielus finanšu ieguldījumus. Tieši tādēļ nolemts, ka turpmāk skolas ēkā nenotiks arī pirmskolēnu apmācība. Pēc pagasta pārvaldes ēkas telpu remonta un pielāgošanas bērndārznieku vajadzībām arī viņi ar laiku pametīs Gaviezes pamatskolas ēku. Līdz ar to tā būs pavisam tukša un novadam būs jālemj, ko ar to iesākt.
Domes priekšsēdētājs atzīst, ka pašvaldībai nav līdzekļu, ko ēkas uzturēšanā turpmāk ieguldīt. “Tas ir jāsaprot – ko nevar celt, to nevar nest,” pamato A. Priedols. Viņš atklāj, ka ēku plānots nodot kāda uzņēmēja rokās, tādēļ, ja kādam rodas interese par konkrēto īpašumu Gaviezē, priekšsēdētājs ir gatavs uzklausīt ar to saistītās idejas. Netiek izslēgta iespēja, ka, līdzīgi, kā tas notiek citos novados, ēkā varētu tikt izveidots veco ļaužu nams. “Šis varētu būt viens no variantiem,” atzīst novada galva.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izglītības sistēma Grobiņas novadā – lielo pārmaiņu priekšā

Kategorijas