Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izrāda grāmatu kolekciju par un ap Nīcu

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2019. gada 21. marts 07:00

1630
Izrāda grāmatu kolekciju  par un ap Nīcu

“Nīcas novadam pa pēdām” – šādu nosaukumu grāmatu izstādei devušas Nīcas senlietu krātuves vadītāja Gita Vanaga un bibliotekāre Rita Ābelīte. Izstādē skatāmas ap 200 grāmatu, kurās ir pieminēts kaut viens fakts par Nīcu vai nīceniekiem. Izstādes rīkotājas gan uzsver, ka šīs noteikti nav visas grāmatas, jo visticamāk vēl ir apmēram tikpat daudz neapzinātas lasāmvielas.

Ierosmi dod dāvinājums
“Iesākumā domājām, ka izstāde būs līdz marta beigām, bet visticamāk termiņš būs jāpagarina,” norāda abas pašvaldības novadpētniecībā iesaistītās speciālistes. Izstāde raisījusi milzu interesi, arī paši iedzīvotāji iesaistījušies izstādes veidošanā un regulārā papildināšanā, atnesot uz senlietu krātuvi grāmatas, kādas vēl izstādē nav atrodamas.
G. Vanaga stāsta, ka viņai, kopš sākusi strādāt senlietu krātuvē, ir sava īpašā ideju klade. Tur pierakstīti darbi un pasākumi, ko laika gaitā īstenot. “Šo ideju par grāmatu izstādi biju nedaudz piemirsusi,” pasmaida speciāliste. Gada nogalē senlietu krātuvē ciemos ienācis Rihards Brūns, kurš nāk no Nīcas, bet tagad dzīvo Grobiņas novadā. Viņu interesējot dzimtas koki, viņš esot ļoti ieinteresēts vēsturē, pats krāj un kolekcionē laikrakstu eksemplārus, kam vecākie numuri no 20. un 30. gadiem. “Viņa radinieks ir nīcenieks Jēkabs Daizis, kurš kā leģionārs nonāca Francijā,” rādīdama grāmatu “Cīņa vēl nav galā”, stāsta G. Vanaga. “Rihards Brūns uzdāvināja šo grāmatu un ieteica veidot grāmatu apkopojumu, kurās ir lasāms par Otaņķiem, Nīcu, Bernātiem, Pērkoni, Kalnišķiem un citām vietām, kas saistītas ar Nīcas novadu un iedzīvotājiem. Tad atcerējos, ka reiz man bija tāda ideja – par grāmatu izstādi, kas vēstītu par un ap Nīcu, viņa apciemojums un vēlējums deva ierosmi.” Senlietu krātuvē jau dāvinātas grāmatas, piemēram, Pētera Sprinča veterinārijas grāmatas.
Sakārto krājumu
“Aizgāju pie bibliotekāres Ritas Ābelītes, prasīju – darām? Viņa atbildēja – darām! Tas, kas ir izdarīts, ir ļoti apjomīgs darbs! Zinu, ka bibliotekārei šis notikums bija iespēja apzināt krājumu. Pati es zināju par daudz ar Nīcas novadu saistītām grāmatām, jo, pētot dzimtas un vēsturi, meklēju informāciju,” norāda G. Vanaga. Daudzi iedzīvotāji prasot, kurās grāmatās viņi var meklēt informāciju par savām saknēm Nīcā.
“Tas bija kopīgs darbs. Pateicoties Gitai, sakārtoju savu krājumu – katrai uzlīmēju izcelšanās zīmīti, lai saprastu, ka tā grāmata ir par Nīcas novadu vai tajā ir pieminēts kaut kas saistībā ar to. Turpmāk iedzīvotāji, atnākot uz bibliotēku, varēs aplūkot un ņemt lasīšanai grāmatas par savu dzimto vietu. Ja visa grāmata nav par Nīcas novadu, bet ir teikts kaut viens vārds, ir ielikta informatīvā zīmīte, kurā lappusē ir – lai nav jāmeklē pa visu grāmatu. Man šis darbs ir ļoti vērtīgs novadpētniecības jomai. Par Nīcu grāmatu ir ļoti daudz, visas nemaz nevar apzināt. Tās ir vērtības, turklāt ir gandarījums, ka grāmatu skaits par Nīcu tikai aug un augs,” prieku pauž bibliotekāre. Piemēram, Otaņķu senlietu krātuves vadītāja Lelde Jagmina veido Nīcas un Otaņķu tautas dziesmu krājumu, ko atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, piešķirot finansējumu. Arī iepriekš bijuši veiksmīgi projekti, kā laikā izdotas ar folkloru un etnogrāfiju saistītas grāmatas.

Gan senas, gan jaunākās
G. Vanaga kā ļoti vērtīgu eksemplāru min Nīcas mācītāja 19. gadsimta beigās izdotu grāmatu “Kā Palejas Jānis savu būšanu kopa”. “Kā nīceniekiem jākopj savi lauki un jāveido saimniecība,” grāmatas saturu paskaidro krātuves darbiniece. Šo grāmatu izstādei uzticējusi kāda Nīcas novada iedzīvotāja. “Tā ir vecākā grāmata, kas skatāma šajā izstādē.”
“Grāmatas sarakstījuši rakstnieki, dzejnieki, kuriem ar šo vietu bijusi kāda saistība – strādājuši un dzīvojuši vai vienkārši garām braukuši un Nīcas puse sirdī iekritusi vai dzimtas saknes nākušas no šejienes. Ir lirika, proza, stāsti un apraksti, zinātniski un pētnieciski darbi, dzimtu vēsture un bibliogrāfiski retumi,” norāda G. Vanaga.
Lielā vairumā ir grāmatas par Nīcai raksturīgo folkloru, tautastērpiem, kulināro mantojumu. “Apjomīgākā grāmata ir “Sibīrijas bērni”, bet visdārgākā un jaunākā – “Latvijai 100”, ko veidojis Pēteris Apinis, apkopojot fotogrāfijas par Latviju un latviešiem 100 gadu posmā. Grāmatu izstādei aizdeva mani draugi Vērgales pusē,” norāda G. Vanaga.
Izstādē atrodami tādi interesanti eksemplāri kā telefonu grāmatas, ceļveži un tūrisma bukleti. Izrādās, ceļvedim ir interesants sinonīms – vadonis. “Tajā Nīca ir nosaukta par mazo Holandi,” piebilst senlietu krātuves vadītāja.