Novadi reformas ēnā

2019. gada 21. marts 07:00

1624

Jaunās valdības akceptētā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītā novadu teritoriālā reforma pašlaik rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Atbildīgais ministrs Juris Pūce izteicies, ka maijā varētu būt gatava jaunā karte, kuras tapšanā pašiem novadiem teikšanu nepiedāvā. “Kursas Laiks” izzināja, ko par to saka novadu vadītāji, no kuriem liela daļa ir gājuši cauri iepriekšējai reformai, kas bijušo Liepājas rajonu sadalīja astoņos novados.

Mazie var būt zaudētāji
Spriest par to, kāds tieši būs Pāvilostas novada scenārijs, šobrīd nav iespējams, atzīst domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Pāvilostas novadam iespēju ir daudz, jo tas robežojas gan ar Ventspils, gan Kuldīgas, gan Aizputes, gan Durbes, kā arī Grobiņas novadu. “Grūti teikt, kur mēs būsim un uz kuru pusi mūs liks. Visticamāk, ka tā varētu būt Grobiņa. Ir jau izskanējis, ka Vērgale iet uz Grobiņas pusi, varbūt Pāvilosta iet uz Aizputes pusi. Grūti pateikt – jāsaprot, kāda ir doma un ideja.”
Priekšsēdētājs teic, ka uzsākt sarunas ar kādu no blakus novadiem par iespējamo apvienošanos, kā to rosina jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, nav plānots. Pašvaldības vadītājs atzīst, ka pagaidām nav īsti skaidri spēles noteikumi – cik lielus novadus valdība vēlas redzēt, cik mazi novadi ir pieļaujami
u.tml.
U. Kristapsonam bažas raisa doma par mazajiem ciemiem – tiem jau šobrīd, esot tālu no novada centra, “ir grūti elpot”, bet reformas rezultātā, nonākot vēl lielākā novadā, to liktenis varētu būt pavisam bēdīgs. Viņaprāt, mazās pašvaldības reformas rezultātā varētu būt lielākās zaudētājas. Nelielais iedzīvotāju, kā arī viņus pārstāvošo deputātu skaits jaunajā pašvaldībā var ietekmēt iedzīvotāju nākotnes perspektīvas. Līdz ar to mazie novadi reformas rezultātā var kļūt par lielā novada pabērniem. Lai tā nenotiktu, U. Kristapsons rosina domu par Vēlēšanu likuma maiņu. “No valdības puses laiks ir izdevīgs, lai to darītu – Saeimas vēlēšanas vēl ir patālu, līdz tām visi būs aizmirsuši, kas noticis. Bet pašvaldību vēlēšanas tuvojas. Pateicīgs laiks, no viņu puses skatoties.”
Sadarbosies ar visiem
Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzīst, ka šobrīd vēl pāragri teikt, kādas pārmaiņas novadam atnesīs gaidāmā reģionālā reforma. Taču tās iespējamie scenāriji pašvaldībai bažas neradot.
“Nevar komentēt to, kas nav noticis,” par reģionālo reformu teic A. Priedols un atzīst, ka sākumā svarīgi pašvaldību vadītājiem tikties ar jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kurš nāktu klajā ar savu redzējumu par vēlamajām pārmaiņām. “Viss ir tāds – kā būtu, ja būtu,” šābrīža situāciju raksturo priekšsēdētājs.
“Es varu pateikt, ka visas pārmaiņas dzīvē ir interesantas un tās ir jaunas iespējas, cilvēki sapurinās. Pavasarī parasti ir ģenerāltīrīšana, es saprotu, ka jaunā valdība arī ir ko līdzīgu iecerējusi,” salīdzina A. Priedols.
Ministra J. Pūces iniciatīvu par novadu pārstāvju iespēju pašiem uzsākt sarunas par vēlmi turpmāk darboties kopā grobiņnieks komentē šādi: “Mēs esam atvērti – varam ar visiem runāt. Tiešām. Iedomājieties, cik draudzīgas ir visas kaimiņu novadu pašvaldības! Mums ir civilās aizsardzības komanda, un es tikai to labāko varu teikt par atsaucību. Vienmēr mums ir kvorums. Protams, nevar noliegt arī Liepājas iespējas – tur ir kultūra, darba vietas.”
A. Priedols uzsver, ka svarīgākais šajā procesā ir domāt par cilvēkiem – lai viņiem kā līdz šim visi pakalpojumi būtu sasniedzami, pieejami.

Teikšana jādod cilvēkiem
Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics secina, ka, skatoties uz situāciju novados, varētu spriest par otrā līmeņa – reģiona – pašvaldībām. Taču, kā tieši cerēts īstenot reģionālo reformu, līdz šim nav skaidrs. “To, ko valdība runā par reģionālo reformu – īsti jau neviens nezina, kas tas reģions ir. Nekur likumā tas nav atrakstīts. Šodien ir pieci plānošanas reģioni. Kā nāca Kaimiņš (Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš – red.) ar savu partiju, lēma, ka vajag otrā līmeņa pašvaldības un atdot konkrētas funkcijas – izglītību, kultūru – valstij. Mēs jau būtu tikai priecīgi, ja mums nevajadzētu rūpēties ne par skolām, ne par kultūru, ne sociālajiem jautājumiem.”
Tomēr šobrīd, kā spriež O. Petrēvics, dažādu partiju un to pārstāvju skatījums konkrētajā jautājumā atšķiras – cik cilvēku, tik viedokļu. “Pašiem cilvēkiem būtu jāizšķir, ko un kā viņi grib. Tas ir iedzīvotāju jautājums, jo valdība un visas pārvaldes ir iedzīvotāju interesēs. Ne jau vispirms izveido pārvaldi un tad meklē, kurš to atbalstītu,” savu nostāju pauž priekšsēdētājs.
Durbes domē esot domāts, ar kuriem novadiem varētu sastrādāties un vienoties par kopīgu pārvaldību, taču sākumā svarīgi saprast, ko pārmaiņu rezultātā cer sagaidīt valdība. “Man ir grūti atrast tās priekšrocības, par ko šobrīd runā valdība – ka atrisināsies veselības jautājumi, ka atrisināsies izglītības jautājumi. Es domāju, ka mēs šos jautājumus jau tāpat risinām.” No valdības puses līdz šim esot izskanējuši vien skaļi lozungi, ne reāls situācijas skaidrojums. “Man ļoti gribētos dzirdēt reālus mērķus, ne tikai populistiskus izteicienus, ka viss nu uzlabosies – būs algas skolotājiem, būs veselības aprūpe, būs ceļi.” O. Petrēvics uzskata, ka katram deputātam un ministram vajadzētu parakstīties zem katra sava solījuma, kas izskan par gaidāmo reformu. Pašlaik Durbes novada domes priekšsēdētājs gaidāmās pārmaiņas sauc par “reformu reformas pēc”.

Pieļauj apvienošanos
Vaiņodes novadam visloģiskākā būtu apvienošanās ar Priekules novadu, atzīst domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. Šāda iespēja sarunās ar Priekules novada pašvaldības pārstāvjiem izskanējusi jau agrāk. “Kad bija Liepājas rajons, vadīju Vaiņodes pagastu, bet nauda līdz mums neatnāca. Bija ceļu projekti – visi beidzās pie Aizputes. Skolu siltināšana sākās Grobiņā, Aizputē, un tad projekts vai nu beidzās, vai naudas pietrūka. Līdz mums neviens projekts nav atnācis. Ar pašu līdzekļiem tajā laikā uztaisījām halli pie skolas.” Tādēļ Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs spriež, ka apvienošana varētu nākt par labu un uzlabot infrastruktūru, kam līdz šim trūcis līdzekļu.
“Pieņemamākais variants būtu, ja mēs ar Priekuli ietu kopā. Arī par skolām bija runa iepriekšējā gadā. Bet redzēsim – ļaus vai neļaus,” teic V. Jansons. Jau šobrīd abi novadi apvienojuši būvvaldes, plānots arī par kopīgas bāriņtiesas veidošanu.

Nav zināmi spēles noteikumi
Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska atzīst, ka ideja par reģionālās reformas īstenošanu nav peļama vien tādā gadījumā, ja netiek nodarīts pāri iedzīvotājiem. Reformas rezultātā jābūt garantijai, ka kopējā situācija un iedzīvotāju ikdiena nepasliktinās, bet tieši otrādi – lai no tās cilvēkiem būtu kāds labums.
“Ir konkrētas nozares, kurās vajadzīga reforma. Mēs dzīvojam elektronikas, interneta laikmetā, un daudzas lietas var attālināti veikt,” spriež V. Jablonska. Tomēr, vērtējot Priekules novada situāciju un statistiku, tā vadītāja atklāj, ka viena ceturtā daļa novadnieku ir vecākā gadagājuma iedzīvotāji un viņiem ir nepieciešama saskarsme, iespēja iesniegt dokumentus arī tiešā veidā. “Daudzi no viņiem jau daudz ko dara elektroniski, bet svarīga funkcija ir psiholoģiskā – viņiem vajag saskarsmi. Varbūt tieši tādēļ viņi neraujas uz IT pasauli – viņi ir vientuļi.”
Priekules novada domes priekšsēdētāja domā, ka reģionālajai reformai būtu jāpievēršas lielajām lietām, proti, viens no svarīgiem priekšnoteikumiem būtu ceļu stāvokļa uzlabošana. “Tas ir viens no faktoriem, kas arī šajā brīdī traucē gan uzņēmējdarbībai, gan tūrismam, gan lauksaimniecībai. Absolūti visam!”
Ja tāpat kā līdz šim turpināsies pašvaldību un iedzīvotāju mūžīgā cīņa ar bedrēm uz ceļiem, tad, pēc V. Jablonskas teiktā, nav īsti skaidrs, kāda ir jēga un patiesais labums no reformas. Eiropas valstīs esot pieņemts, ka pirmo četru klašu audzēkņi mācās pietuvināti dzīvesvietai un pēcāk viņiem brauc pakaļ pa labi sakārtotu, uzturētu ceļu un ar autobusu aizved uz izglītības iestādi. “Būtu ļoti slikti, ja mazinātos gan kultūras, gan sporta dzīve – tas, kur mēs ieguldām cilvēku labā. Ja nemazina līdzšinējo atbalstu un tās lietas sakārto – lai notiek!” par reformu saka V. Jablonska.
Par reālajām pārmaiņām novadu kartē esot grūti spriest. “Pašlaik notiek sarunas ar lielajām pilsētām – tur nevienu brīdi neizskan, ka, piemēram, gadījumā, ja mēs ar Vaiņodi vienotos, ka pēc tam, vienalga, mūs neskartu reforma. Esmu piesardzīga šajā jautājumā, jo nav zināmi spēles noteikumi. Sola, ka aprīlī būs zināmi kritēriji, pēc kuriem veiks tālākas darbības.”

Vai būs ekonomija?
Politiskās partijas teritoriālo reformu ir pieņēmušas kā politisku lēmumu, uzskata Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis. Viņš norāda, ka pagaidām tai nav nekāda konkrēta modeļa un neviena partija nav nākusi klajā ar priekšlikumiem, kā tas viss varētu izskatīties. “Taču ir zināms, ka visas partijas to atbalsta ar mērķi izveidot lielākus konkurētspējīgus novadus, vienlaikus saglabājot pašvaldības saikni ar novada iedzīvotājiem. Vienīgi, ja būs lielāks novads, mani interesē, kā viņi to varēs nodrošināt.”
J. Grasmanis uzsver, ka jebkurai reformai ir jābūt ekonomiskajam pamatojumam – arī to neviens pagaidām nevarot parādīt. “Nesaku, ka reformas nav vajadzīgas, bet tām ir jābūt pārdomātām, ar ekonomiskajiem aprēķiniem. Var jau taisīt reformu, bet varbūt tas izmaksā dārgāk. Kas to var garantēt, ja izpēte nav par to bijusi?”
Skaidrības nav arī par konkrētu pašvaldību skaitu. “Politiķi baidās nosaukt konkrētu skaitli – min 30, 40, 50 pašvaldības, 26 un pat četras. Viņi paši nav izdomājuši, cik īsti grib. Un vai šo jautājumu runās ar novadiem – grūti teikt.”
Kā viena no versijām tiekot minēta otrā līmeņa pašvaldību veidošana, līdzīgi kā kādreiz bija rajoni. “Visu var darīt, tikai arī šajā gadījumā jāapspriež – ko darīs pirmais un otrais līmenis, kāda būs atbildība? Vai tauta to atbalstīs, ja papildus izveidosim jaunu ierēdņu armiju? Pēc 2009. gada, kad nolikvidēja rajonu, iedzīvotāji bija apmierināti, ka samazinās administratīvo darbinieku apjoms. Vai no tā ieguvām mēs – tas ir strīdīgs jautājums. Piemēram, pašiem nācās pārņemt izglītības pārvaldes un būvvaldes funkcijas. Bet līdzfinansējums līdzi nenāca. Arī šīs reformas un funkciju pildīšanas saistībā man ir jautājums – kur tam ir finansējums? Vai reforma tiešām dos ekonomiju? Pašreiz ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Manuprāt, partijas nu tikai sāks aptvert, ko sasolījušas vēlētājiem.”
J. Grasmanis bijušā Liepājas rajona teritorijā redz trīs novadus, kas apvienošanas rezultātā varētu kļūt vēl lielāki. “Taču katrā vietā jābūt nodrošinātai pašvaldību funkciju un speciālistu pieejamībai. Ja dokumentu aprite no pirmā līmeņa notiks uz otro, bet otrais sūtīs uz ministriju, vai tur būs ekonomija un aprite nebūs ilgāka? Iedzīvotājs būs cietējs.”
Uzlabojumus nenes
“Skolā teicamnieks varēja darīt daudz ko – paspēja visu. Ja ir nauda, tad arī var darīt, ko grib. Teritoriālās reformas – saliek kopā tos nabagos un domā, ka būs baigi labi,” salīdzina Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits. “Lai ietu uz uzlabojumiem, tad vienalga kāda reforma ir laba. Bet, sākot no 1994. gada ar Breša zemniekiem, privatizāciju, vienu teritoriālo reformu, tad vēl vienu – no tiem laikiem ir pazudušas kaltes, fermas, mehāniskās darbnīcas un līdz ar to vairāk nekā tūkstotis cilvēku no Rucavas pagasta vien, kurā kādreiz dzīvoja 2200 iedzīvotāju. No vidusskolas palikusi pamatskola. Bēdīgi, ka daudzi ražošanas veidi pazuduši. Tagad arī ir dažādi ražošanas veidi, uz kuriem varētu attīstīties, bet cilvēkiem vajag stabilitāti, normālu darba algu. Lai tā būtu, vajag uzņēmējdarbību, bet tā ir izpostīta. Vajag desmit, divdesmit gadus, lai tā attīstītos un sasniegtu līmeni, tad nāktu demogrāfiskais sprādziens, attīstītos izglītība, uzlabotos infrastruktūra.”
Situāciju, ko nodarījušas reformas, J. Veits raksturo īsi: kara nav bijis, bet postījumi ir lieli.

Trūkst pamatojuma
“Ne 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas mērķi, nedz tagad plānotās reformas mērķi un vajadzību īsti tās plānotāji nav pamatojuši – no politikas veidotājiem izskan vispārīgas frāzes un lozungi,” savu nostāju pauž Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. “Plānotā administratīvi teritoriālā reforma ir drauds demokrātijas principiem un Satversmē garantēto vēlēšanu tiesību īstenošanai – vēlme stiprināt centralizāciju un partiju ietekmi, jo esošais Vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldībās līdz 5000 iedzīvotājiem deputātu kandidātu sarakstus izvirza partijas un vēlētāju apvienības, virs 5000 iedzīvotāju – tikai partijas,” norāda priekšsēdētājs.
Tāpat viņš uzsver, ka nav objektīvu argumentu – kāpēc un kuras esošās pašvaldības nevar veikt savas funkcijas? “Nav iedzīvotāju vērtējuma, skaitļu, nosauktas neizpildītās konkrētās funkcijas.”

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Novadi reformas ēnā

Kategorijas