Santa saimniekos “Santās”

2019. gada 21. marts 07:00

Grobiņniece Santa Reinholde līdz šim saimniekojusi un stādus audzējusi savā piemājas dārzā un siltumnīcā, taču, izjūtot vajadzību pēc lielākiem plašumiem, nolēmusi izveidot pati savu dārzniecību, tādēļ iegādāts īpašums, kuram nosaukums tāds pats kā jaunās saimnieces vārds. “Nejauši sameklējām īpašumu ar nosaukumu “Santas”. Es nekad savā vārdā nesauktu, bet likteņa sakritības pēc tā nu notika – “Santas” pašas no sevis, it kā netīšām mūs atrada,” smejot teic S. Reinholde.

Arvien papildina
Grobiņniece pastāsta, ka ar stādu audzēšanu nodarbojas jau piecus gadus. Tam nopietnāk pievērsusies pēc tam, kad aizgājusi no algota darba veikalā “Depo”. Galvenais pamudinātājs uz to, ka jāsāk kaut kas savs un jāturpina aizraušanās ar dažādu stādu audzēšanu, bijis S. Reinholdes vīrs. “Mana aizraušanās ir ziemcietes. Vasaras puķes mēs audzējam, tikai lai būtu krāsa.” S. Reinholde atzīst, ka visu vasaru līdz pat rudenim dārzā tiek kaut kas stādīts un augu kolekcija papildināta. “Otrā gada stāds ir lielāks, nobriedušāks, var redzēt, kā tas ziemo. Bet visu laiku nāk kaut kas jauns klāt. Cilvēki nāk kā uz veikalu un prasa: “Kas jums šodien
jauns?” Tad ir tā, ka visu sezonu jāaudzē, lai būtu kaut kas jauns,” smaidot stāsta audzētāja.
Sekojot modes tendencēm un arī klientu pieprasījumam, viņa pievērsusies graudzāļu un arī garšaugu audzēšanai. “Jāiet laikam līdzi. Lai arī nekāda garšaugu mīļotāja nebiju, tagad esmu par tādu kļuvusi.” Viņas izlolotos stādus cilvēki var iegādāties Liepājas Pētertirgū – tur jau vairākus gadus stādu laukumā no maija līdz septembra vidum pieejami augi plašā izvēlē. S. Reinholde labprāt piedalās arī dažādos tirdziņos, taču ikdienā ikvienam interesentam ir iespēja dārza apzaļumošanai nepieciešamo iegādāties arī uz vietas Grobiņā. “Tur laikam klusais telefons nostrādā – cits citam iesaka. Liela nozīme šobrīd ir internetam – bez tā, man šķiet, nu jau nekas nenotiek.”

Iesaista visu ģimeni
S. Reinholde atzīst, ka dārzkopība un stādu audzēšana ir viņas aizraušanās jau ilgu laiku, taču, lai to nostiprinātu ar zināšanām, savulaik apmeklējusi kursus. “Bulduros bija divu gadu kurss apstādījumu veidošanā un projektēšanā, šo kursu es izgāju. Bet audzēšanu mācos, to darot, jo ne viss ir tā, kā grāmatā rakstīts. Dzīvē ir mazliet citādāk.”
S. Reinholdei visvairāk patīkot vērot, kā no maza, maza stāda rodas liels un varens augs. Tāpat prieks par to, ka var ātrāk piedzīvot pavasara atnākšanu. “Man pavasaris atnāk februārī, jo tad sākas sezona – tad sāku audzēt augus siltumnīcā.”
Audzētāja neslēpj, ka savā nodarbē pamazām ierāvusi arī pārējos ģimenes locekļus. Vīrs ir lielākais padomdevējs un tehniskais darbinieks – palīdz ar siltumnīcas celtniecības un remonta darbiem. Dēls nāk talkā zāles pļaušanā. Liels palīgs ikdienā ir meita, kurai praktiskā darbošanās lieti noderot mācībām – viņa apgūst ainavu arhitektes arodu. “Tā mēs visi darbojamies,” smaidot teic audzētāja.
“Man pašai patīk visādas interesantas lietas, līdz ar to es meklēju savdabīgas lietas.” Piemēram, pēdēja laikā S. Reinholde aizrāvusies ar piparmētru audzēšanu – pašai to ir padsmit veidu. Šā gada jaunums – bazilika piparmētra, kam piemīt bazilikam tik raksturīgais aromāts.

Jaunajā vietā – vasarā
Tā kā piemājas dārzā jauniem augiem vairs nav vietas, vasarā darbs turpināsies “Santās” Limbiķu pusē. Jaunais īpašums būšot pietiekami plašs un pārskatāms, lai ikviens, kuram padomā apzaļumošana, varētu brīvi aplūkot un iepazīt ikvienu augu. “Tiek būvēta liela siltumnīca, uztaisīsim stādu laukumu, arī tirdzniecība tur notiks uz vietas,” skaidro audzētāja.
S. Reinholde novērojusi, ka Liepājas pusē ir maz audzētāju, kuri piedāvātu iegādāties ziemcietes. Tieši šā iemesla dēļ grobiņnieces klientu lokā ir ne tikai vietējie, bet arī tuvākās apkārtnes un Liepājas iedzīvotāji. Viņiem tiek audzētas arī dažādas apstādījumu puķes, kā arī par Top puķēm dēvējamās – sudrabsveces, saulkrēsliņi, kas zināmas kā eņģeļacis.
Piemājas dārzā un siltumnīcā tiek audzētas arī dažādas vasaras puķes un košumkrūmi. S. Reinholde dārzu salīdzina ar dendrāriju, kur iespējams gūt nepieciešamo materiālu. “Visi krūmi tiek sprausti no pašu augiem.” Daudz tiek audzēti arī nokarenie augi, kas domāti puķu kastēm un podiem – torēnijas, ipomejas u.c. “Visi piedāvā nokarenos augus podos, bet atsevišķā veidā dažādus nokarenos augus – diezgan maz.”
Augi lielākoties tiek audzēti no sēklām vai spraudeņiem. Svarīgi ir sekot līdzi puķu modei, jo katru gadu pieprasītāko stādu tops mainās, nāk klāt arī daudz jaunu augu.

Izvēlas skaisto un gardo
Vaicāta par klientu izvēli, S. Reinholde stāsta: “Visu, kas ir skaists, ilgi ziedošs – veronikas, visu veidu graudzāles, eiforbijas ir ļoti lielā topā, gandrenes visas. Krāsaino, interesanto lapu augi – tie, kas piesaista uzmanību. Piemēram, flokši – liekas, sen aizmirsta lieta, bet tagad ir ļoti topā.” Šajā gadā pircējiem tiks piedāvāts floksis ar raibām lapām, kas interesanti izskatās pat tad, kad nezied. Augu mīļotāji pēdējos gados ļoti iecienījuši graudzāles un arī kaķumētru, kas esot ideāls augs tiem, kuri nevar izaudzēt lavandas to prasīguma dēļ. “Kaķumētra zied visu sezonu – vienreiz nozied, to nogriež un saaug atkal. Vizuāli pēc skata tā ir līdzīga lavandai – ar skaistiem, ziliem ziediem.”
Audzētāja pastāsta, ka arī kaķumētrai piemīt īpašs aromāts un to var izmantot ārstniecībā, tējās. Kaķumētra esot ideāls dārza augs, jo ir mazprasīga un der pat tiem, kuriem nav “zaļo pirkstiņu”.
Par lielisku audzētāja dēvē lipiju – cukura aizvietotāju. “Lapiņa ir salda kā cukurs, lipijai nav specifiskas piegaršas. Arī audzēšanā tā nav tik kaprīza kā stēvija.” Šogad lemts par labu dažādu garšaugu komplektu veidošanai un pārdošanai – vienā podiņā sastāda dažādu veidu augus, jo, pēc audzētājas novērojumiem, garšaugi iekaro arvien lielāku popularitāti. Cilvēki tos izmanto dažādu ēdienu pagatavošanai un īpašas garšas piešķiršanai. “Ir jādomā, kas ne tikai pašam patīk, bet arī kādam citam varētu patikt,” par kritērijiem augu izvēlē teic S. Reinholde.

Pirksti jau niez
Lai gan stādaudzētāju vidū valda konkurence, tomēr, pēc grobiņnieces teiktā, katrs atradis savu nišu un darbības lauciņu, lai atšķirtos no citiem un spētu piedāvāt ko sev vien zīmīgu. “Mēs vairāk darbojamies ar ziemcietēm, graudzālēm. Karot ar citiem nekarojam – klientu pietiek visiem. Katrs jau izvēlas to savu,” skaidro S. Reinholde. Vērtējot cilvēku pieprasījumu un pirktspēju šajā lauciņā, grobiņniece teic, ka sūdzībām pamata nav. Gluži pretēji – cilvēki sāk pierakstīties, lai laikus tiktu pie sevis izvēlētajiem stādiem. “Ko tādu es vēl nebiju pieredzējusi, ka man sūta pasūtījumu, rezervāciju sarakstu. Tiem, kuri ir puķu mīļi, kuriem tas trakums ir iekšā, tad, kad nāk pavasaris, jau pirksti niez. Un, ja ir kas jauns, to gribas.” Cilvēku vēlmi pēc skaistas un rūpīgi iekoptas vides sev apkārt varot redzēt ik uz stūra. Arvien lielāka daļa izvēlas apzaļumot mājas, ielas. “Ja ir kaimiņam skaisti, tad vajag visiem skaisti.”
S. Reinholde novērojusi, ka augiem patiesi patīk, ka tos apčubina – ja augu paslavē, to apmīļo, tad varot redzēt, kā tas acu priekšā sasparojas un, kā tautā saka, aug griezdamies. Reizēm gan līdzot arī piedraudēšana – ja augam teic, ka to izstādīs, jo tas pienācīgi neaug, daļa mēdzot saņemties.
Audzētāja vērtē, ka šis gads augiem bijis labvēlīgs – siltā ziema ļāvusi veiksmīgi pārziemot. Lai gan Latvijā bargas ziemas pēdējos gadus nav pieredzētas, grobiņniece audzēšanai izvēlas izturīgas šķirnes, pēc tām ir pieprasījums arī no pircēju puses. “Cilvēki grib, lai ir skaisti, bet pēc iespējas vieglāk kopt.”
S. Reinholde atgādina: lai stādi labi augtu un attīstītos, tie jāstāda vienkāršā vietā un jānodrošina ar barības vielām. Pati dod priekšroku dabiskajam mēslojumam – jūras aļģēm, jo redzams, ka tās labi dod visu nepieciešamo – “piedod augam spēku, treknumu”.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Santa saimniekos “Santās”

Kategorijas