Soli pa solim ievieš kompetenču izglītību

2019. gada 21. marts 07:00

383

Soli pa solim ievieš kompetenču izglītību

Daira Eglīte: “Ja strādā radoši, ar dzirksti – viss sanāk!”

Nīcas pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte”, līdzīgi kā Rīga, nekad nebūs gatava, atklāj vadītāja Daira Eglīte. Skaidrs, ka pirmsskolas izglītības iestādes ir tās, kurās bieži noris gana nozīmīgas pārmaiņas. Sākot ar dažādiem vizuāliem un tehniskiem uzlabojumiem un beidzot ar mācību programmas izmaiņu ieviešanu reālajā bērnudārza ikdienā.
Pārmaiņas ietekmē dažādi faktori – gan valsts un ministriju diktētie, gan arī novērojumos izzinātās audzēkņu un pedagogu vajadzības. Primārais pārmaiņu cēlonis – lai bērni zinības apgūtu patīkamā, uz attīstību un izzināšanu vērstā vidē. Un Nīcas bērnudārzs arvien tiecas uz to, lai mazuļu ikdienu padarītu krāsaināku, radošāku un iespējām bagātāku.

Piesaista jaunu speciālistu
“Mums no janvāra ir jauna štata vienība. Kamēr pastāv bērnudārzs, tādas nav bijis – mums ir savs lietvedis,” vienu no galvenajiem jaunumiem atklāj bērnudārza vadītāja. Nepieciešamību pēc šādas štata vietas radījis fakts, ka iestādē krietni palielinājies dokumentācijas apjoms, tādēļ dome, atsaucoties vadības lūgumam, piešķīrusi puslikmes vietu lietvedim. Šo amatu ieņēmusi Anita Beķere, kurai nu jāķeras klāt gan dokumentācijas sistematizēšanai, gan sava kabineta iekārtošanai. Tas pilnīgi no jauna izveidots bijušajā noliktavas telpā, kas tikusi pamatīgi izremontēta. Jaunajai darbiniecei sagādāts viss nepieciešamais tehniskais aprīkojums, tagad atlicis sagaidīt, kad līdz bērnudārzam nonāks nepieciešamās dokumentu glabātavas – skapji, plaukti u.c.
“Manos amata pienākumos ietilpst pilnīgi viss, kas saistīts ar dokumentu apriti – nodrošināt gan personāla dokumentus, gan sarakstes dokumentus,” skaidro A. Beķere. Līdz šim ar to daļēji nodarbojušies paši bērnudārza darbinieki un daļēji – domes personāldaļa, kas bijis papildu slogs gan izglītības iestādes, gan domes darbiniekiem. Tādēļ jo īpašs prieks, ka nu ar dokumentāciju nodarbosies cilvēks, kurš šo jomu lieliski pārzina. Bērnudārza vadītāja lepojas, ka izdevies atrast tik zinošu speciālistu – A. Beķere ir ieguvusi juridisko izglītību un iepriekš bijusi Kurzemes apgabaltiesas kancelejas vadītāja. “Te ir tā, ka nevis man jaunais darbinieks jāieved darbā, bet jaunais darbinieks skolo mūs. Tas ir ļoti patīkami,” smaidot teic D. Eglīte. Vadītāja secina, ka līdz ar lietvedes stāšanos amatā bērnudārzs kļuvis patstāvīgāks, jo vairs nav tik atkarīgs no domes darbinieku ikdienas palīdzības. “Atbildība par saviem pieņemtajiem lēmumiem, rīkojumiem, dokumentiem, kas izdoti, ir lielāka,” atzīst vadītāja.

Resursus izmanto pilnvērtīgi
D. Eglīte pastāsta, ka Nīcas bērnudārzā bijis brīdis, kad kadru aprite principā apstājusies, taču nu jau kādu laiku nav problēmu ar jaunu un entuziasma pilnu darbinieku piesaisti.
Pirms diviem gadiem darbu “Spārītē” uzsākusi Kristīne Kaltiniece, kura bērnudārzā strādā gan kā metodiķe, gan sporta skolotāja. Jaunā pedagoģe nāk no Skrundas, taču, uzsākot mācības Liepājas Universitātē, palikusi uz dzīvi vēju pilsētā. Kad pamanījusi, ka Nīcas bērnudārzā tiek meklēta jauna metodiķe, pieteikusies vakancei un ir priecīga, ka akceptēta darbam. Par to gandarīta arī iestādes vadītāja: “Es esmu ļoti priecīga par Kristīni – tiklīdz beidza studijas bakalaura programmā, iestājās maģistrantūrā pilna laika studijās. Prot to lieliski apvienot ar ikdienas darba gaitām.”
K. Kaltiniece bērnudārzā ienesusi jaunas vēsmas, jo realizē daudz jaunu ideju. D. Eglīte skaidro, ka tas, ko metodiķe apgūst maģistra studiju ietvaros, bērnudārzam ir liels ieguvums, jo tiek izmantots praktiskajā darbā. “Radoša, mūsdienīga, ļoti daudz savām rokām veido, kūrē Ekoskolas programmu. Vēl kas ir raksturīgs visiem jauniem cilvēkiem – ar visām tehnoloģijām ir “uz tu”,” jauno darbinieci raksturo D. Eglīte.
Sevišķi liels esot K. Kaltinieces ieguldījums Ekoskolas programmas īstenošanā. Daudz materiālu no vairākkārt izmantojamiem materiāliem speciāliste gatavo pati. Tas bērnudārzam ir liels atspaids, jo izglītības iestāde cenšas atteikties no sintētiski digitāliem uzskates materiāliem. Tieši tādēļ “Spārītē” joprojām nav arī interaktīvās tāfeles. “Saistībā ar Ekoskolas programmu mēs daudz taisām paši, arī grupas taisa daudz dažādu materiālu. Šogad bērnudārzā vadošā tēma ir ūdens, tādēļ mēs tai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Domājam par dažādiem iekšējiem resursiem – slēdzam ārā gaismas, kad nav nepieciešams. Taupām ūdeni – mācām bērniem, ka tad, ja ūdeni nevajag, krāni jāgriež ciet,” pastāsta K. Kaltiniece. Viņa atklāj, ka bērnudārzā daudz uzmanības tiek pievērsts otrreizēji izmantojamām lietām. Arī Ziemassvētku eglītes rotājumus bērni veidojuši tieši no šādiem materiāliem. No tiem tiek gatavoti arī nodarbību un spēļu materiāli – tam lieliski noder plastmasas pudeles, pudeļu korķīši. Tas ir veids, kā ik pa laikam papildināt inventāra bāzi. K. Kaltiniece teic, ka bērni labprāt iesaistās nepieciešamo materiālu sarūpēšanā un izgatavošanā.

Visa centrā – bērns
Ziemas izskaņā grupās dots starts iniciatīvai “Zaļā palodze”. Tas nozīmē, ka bērni paši stāda, sēj un izaudzē dažādus garšaugus, ko pēcāk notiesā. Tādējādi mazie paši var vērot un secināt, kur un kā rodas dažādi augi, kā arī iemācās, kā tos ikdienā kopt. Tas ir arī viens no veidiem, kā dzīvē īstenot kompetenču izglītības pamatprincipus, mācot bērnam patstāvību, darbošanos un lietu kopsakarību saskatīšanu.
Kompetenču izglītības pamatprincipus Nīcas bērnudārzā ar metodikas “soli pa solim” starpniecību ievieš jau kopš 1998. gada. Grupās izveidoti dažādi darbošanās centri – matemātikas, ģimenes, dabas u.tml., kuros bērnam visas nepieciešamās lietas un materiāli ir brīvi pieejami un sakārtoti pēc pašu, ne pedagogu ieskatiem. Te liels pluss ir tam atbilstošās telpas, jo katrā grupā ir atsevišķa guļamtelpa, higiēnas telpas un arī atpūtas telpa.
Interesanti, ka Nīcas bērnudārzā daļa audzēkņu zinības apgūst apvienotajās grupās. Kopā mācās bērni vecumposmā no 2,5 līdz 5 gadu vecumam. D. Eglīte to vērtē pozitīvi: “Ir ļoti labi, diferencēti, jo audzinātājas strādā pa centriem. Mēs frontāli vispār nestrādājam. Pat mūzika un sports nav frontāli, arī pa grupām.” Šādu pieeju iespējams īstenot, pedagogu grafiku sakārtojot tā, lai laikā no pulksten 9 līdz 12.30 strādātu paralēli divi pedagogi un skolotāja palīgs.
“Galvenā filozofija – bērncentrēta apmācība. Tas nozīmē, ka bērns ir centrā. Nav jābaidās no piekrautiem plauktiem, no materiāliem, no it kā nekārtības, jo tas, kas mums ir nekārtība, bērnam ir kārtība,” skaidro D. Eglīte. Protams, mazajiem tiek mācīta arī atbildība par savu darbošanās vietu. Proti, ka aiz sevis tā vienmēr jāatstāj tīra un sakopta un tas jāpaveic nevis audzinātājām vai auklītēm, bet gan pašiem. “Esam ieviesuši pašapkalpošanās ratiņus – tur ir lupatiņa, birstīte, cimdiņi. Ja kaut kas izlīst, pašam jāaiziet saslaucīt ar savu inventāru. Bērns zina, kas jāņem un jādara, ja, piemēram, mākslas nodarbībā kaut kas atgadās,” skaidro iestādes vadītāja. Uzsvars tiek likts uz to, ka bērns dara pats un palīdzību prasa pēc iespējas mazāk. Tika domāts arī par to, ka ēdienu porcijas viņi sev varētu servēt paši, taču no šīs ieceres iestāde atteikusies. “Tas kaut kā nestrādāja – cits uzlika picku, cits daudz, līdz ar to vecāki iestādes padomē nolēma, ka porcija tomēr jānoliek bērnam priekšā.”

Viens stāsts – vecākiem,
otrs – domei
Lai uzlabotu darbinieku ikdienas darbu, kā arī audzēkņu mācību vidi, daudz tiek domāts par labiekārtošanas darbiem. Iestādes vadītāja priecājas, ka bērnudārzā izremontētas visas grupu telpas, taču arvien rodas jaunas nepieciešamības. D. Eglīte ir pateicīga Nīcas novada pašvaldībai, kas ir ļoti pretimnākoša un palīdz ar nepieciešamo finansējumu. Vadītāja gan smejot atklāj, ka par bērnudārzu viņai ir divi stāsti – kad bērnudārzu nāk apskatīt vecāki vai citu izglītības iestāžu pārstāvji, viņa rāda un stāsta bērnudārza pozitīvos aspektus. Taču, kad ciemos ierodas domes pārstāvji, norāda uz iestādes neatliekamajām vajadzībām un nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabošanas darbiem. “Domes priekšsēdētājs Agris Petermanis jau smejot vaicā: kuru stāstu tad šodien dzirdēsim?” atklāj D. Eglīte. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka jācenšas arvien veicināt nolietotā inventāra maiņu, dažādu uzlabojumu veikšanu, lai bērnudārzs būtu estētiski pievilcīgs, patīkams un drošs.
Vadītāja atklāj, ka gadu pa gadam notiek lielāki un mazāki kabinetu remontdarbi, bet jau šogad gaidāmi vairāki iepriecinoši uzlabojumi. Viens no tiem – bērnudārza virtuve šogad tiks pie jaunas plīts un cepeškrāsns. Vasarā paredzēts remontēt darbinieku tualetes. “Mēs taisīsim ļoti skaistu higiēnas telpu 28 sievietēm, kuras šeit strādā, lai viss ir skaisti,” apgalvo vadītāja. Pārvērtības piedzīvos arī kāpņutelpa – tiks mainīts kāpņu segums, lai ik gadu nebūtu nepieciešams atjaunot tā krāsojumu. D. Eglīte pastāsta, ka katru gadu dome piešķir aptuveni 12 tūkstošus eiro bērnudārza turpmākajai attīstībai – par šiem līdzekļiem var veikt nepieciešamos remontdarbus un iegādāties arī inventāra papildinājumu. “Pašas plānojam katru gadu, un, zināt, diezgan daudz var izdarīt, ja pareizi saplāno.”

Strādā ar dzirksti
Šobrīd bērnudārzā skolojas 98 bērni. Sagaidot simtgadi, audzēkņu skaits pat sasniedzis simtu. Par to, ka Nīcas bērnudārzā ilgstoši jāgaida rindā, lai bērnu uzņemtu izglītības iestādē, jāsatraucas nav. Iestādes vadītāja atklāj, ka pēdējos gados šādas problēmas nav, jo tiek veidota pasīvā rinda. Tas nozīmē, ka bērnam vieta nav nepieciešama tagad un tūlīt. “Vecāki reģistrē bērniņu principā, tikko kā viņš piedzimst,” pastāsta D. Eglīte. Gadījumos, ja aktīvajā rindā ir viens vai divi, iestādē, vērojot bērnu plūsmu, tiek domāts par iespēju tos uzņemt. Šajā gadā salīdzinoši neliels ir vecāko bērnu skaits bērnudārzā. Sešgadnieku, kuri zinības kopā ar piecus gadus vecajiem audzēkņiem apgūst atsevišķā bērnudārza korpusā, ir 8. Kopā abās vecuma grupās bērnu skaits ir 34, taču jau nākamgad tas krietni pieaugs un uz mācībām citā ēkas korpusā pārnāks 50 pirmskolēni.
D. Eglīte atklāj, ka savulaik telpas vecākajām grupām paredzētajā korpusā remontētas par ziedojumiem, ko atvēlējis nu jau Mūžībā aizgājušais Ādolfs Sīlis, viens no organizācijas “Daugavas vanagi” biedriem. Par to iestādes vadītāja ir viņam ļoti pateicīga: “Visu te izdarījām – no grīdas līdz tējkarotei.” Savulaik lielu ieguldījumu sniedzis arī Sorosa fonds, par tā līdzekļiem iegādātas kvalitatīvas koka mēbeles, kas lieliski kalpo vēl šodien.
“Mēs vienmēr darām tā, ka nospraužam sev lielu mērķi un tad visu pievelkam tam klāt. Šobrīd mūsu pamatmērķis ir Ekoskola. Izaicinājums pedagogiem – ar 1. septembri jāsāk pirmskolām strādāt pēc jaunās kompetenču izglītības principiem,” par ikdienas darba svarīgākajiem aspektiem saka D. Eglīte. Viņa ir pārliecināta, ka pirmskolas pedagogu darbā svarīgākais ir neielaist savā ikdienā rutīnu. Ir jāatrod arvien jaunas pieejas, metodes un aktivitātes, ar kurām piesaistīt bērnu un veicināt viņa interesi par ikdienas darbu. “Ja strādā radoši, ar dzirksti – viss sanāk!”
Papildus ikdienas mācību darbam bērniem ir iespēja darboties koriģējošajā vingrošanā, mazākajiem ir iespēja piedalīties maksas rāpošanas nodarbībās. Vecāko grupu audzēkņiem tiek piedāvāta iespēja apmeklēt mūzikas skolu un apgūt muzikālās izglītības pamatus. Tāpat bērnudārzā noris angļu valodas nodarbības. Lai nomainītu ikdienas vidi, “Spārītes” audzēkņi bieži dodas arī mācību ekskursijās gan uz Bernātu, gan Papes dabas parku, arī uz atkritumu poligonu “Ķīvītes” Grobiņā un dažādām kultūras iestādēm, piemēram, Liepājas koncertzāli “Lielais dzintars”. Nīcas bērndārzniekiem tiek nodrošināts pilnvērtīgs un daudzpusīgs mācību darbs, lai arvien paplašinātu viņu redzesloku un pilnveidotu apgūtās prasmes.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Soli pa solim ievieš kompetenču izglītību

Kategorijas