Atrodas leģendārā spēlētāja kija

2019. gada 21. marts 07:00

284

Aizputē Ulda Atvara piemiņas turnīrā novusā mājās atgriezusies leģendārā novusista kija, bet piemiņas turnīra dalībnieki joprojām atminas un izmanto Atvara sitienu.

16. martā “Lejaskurzemes” bāzē Aizputē 29 dalībnieki no Dobeles, Talsiem, Ventspils, Saldus, Jaunpils, Liepājas un Aizputes novada pieminēja U. Atvaru, sacenšoties otrajā piemiņas kausa izcīņā. Katram dalībniekam tika U. Atvara meitas Ilzes Atvaras-Briškas īpaši gatavotās māla medaļas.

Bērni pārņem tradīciju
“Šī kauliņu skaņa man ir jau no bērnības pazīstama,” turnīra laikā teic I. Atvara-Briška, kura tagad dzīvo Preiļos, bet jau otro gadu Aizputē sarīkoja piemiņas turnīru. “Pērn bija novusa galdi, šogad ripas, ir jau kas padomā uz nākamo gadu. Ir jāturpina. Priecē, ka šeit turpina turēt godā novusa tradīcijas. Priecē, ka mani bērni, vienam ir seši gadi, otram – deviņi, mājās spēlē novusu. Mājās mums stāv atvērts novusa galds un spēlējam,” rādot pašas gatavotās medaļas, stāsta I. Atvara-Briška.
Viņa pērn turnīra laikā no dalībniekiem uzzinājusi, ka ir pat tāds Atvara sitiens. Savukārt šogad atklāšanā turnīra tiesnesis Guntis Bucenieks viņai pasniedza U. Atvara kiju, kas bija pazudusi. “Tētis nezināja, kur kija palika. Pats to ilgi meklēja, jo tā bija viņam speciāli gatavota,” stāsta I. Atvara-Briška. G. Bucenieks zina stāstīt, ka kija savulaik bija aizceļojusi uz Liepāju, līdz nonākusi Liepājas novusista Ilmāra Strakša rokās. Viņš atpazinis, ka tā ir U. Atvara kija un zvanījis G. Buceniekam.

Pie laba galda – neapturams
G. Bucenieks stāsta, ka viņš ar novusu ir saistīts no 1975. gada, bet U. Atvars spēlējis jau pirms tam. “Viņš ir vairākkārtējs Latvijas čempions, sešas, septiņas reizes, ja ne vairāk, sporta veterānu čempions. Aizputē bija viens no līderiem. Uldis bija kombicionāls. Viņam vajadzēja labus galdus, labu slīdamību, tad bija neapturams. Ja galdu kvalitāte bija zemāka, tad spēle neveicās. Atminos, ka Alūksnē Lauku sporta spēļu mačos galdi bija nekādi un Atvaram spēle negāja ne traks,” stāsta G. Bucenieks.
Sestdien sacensības sakrita ar Pasaules kausa izcīņas pirmo posmu Igaunijā, uz kuru devās 63 Latvijas kungi. Tādēļ piemiņas turnīrā nepiedalījās mūspuses vadošie novusisti. Pat no Latvijas labāko piecdesmitnieka neviens nebija. “Tas jāņem vērā nākamreiz – ja ir Igaunija, tad vienlaikus nevar rīkot. Arī Kuldīga tomēr uztaisīja sacensības, lai gan februāra sākumā norunājām, ka 16. marts Latvijā ir aizņemts,” piebilst G. Bucenieks.

Izskaidro Atvara sitienu
Turnīra dalībnieks aizputnieks Guntis Stieģelis ar U. Atvaru ir daudz spēkojies. Viņš norāda, ka agrāk bija cita sistēma. Tagad ir Šveices sistēma, kad var gadīties, ka ar kādu turnīrā nesatiecies, bet agrāk spēlēja katrs ar katru. “Uldim bija interesants spēles stils. Protams, viņš bija par mani klasi augstāks, bet gadījās, ka nospēlējām līdzīgi. Pārsvarā gan viņš uzvarēja. Viņam bija savi knifiņi. Piemēram, ja kauliņš jāvelk pāri un kāds kauliņš traucē, tad viņš nesita tieši kauliņam virsū, bet aiz tā un tad vilka pāri. Sita papriekš bortā un ar atsitienu trāpīja. To saucām par Atvara sitienu,” stāsta G. Stieģelis.
Pirmā piemiņas turnīra uzvarētājs, liepājnieks Ojārs Strakšas atminas, ka U. Atvars bija sīksts pretinieks: “Viņš bija izturīgs. Kad spēlēja, tad cītīgi darbojās. Novuss viņam bija sirds aicinājums.” Liepājniekam šoreiz bija jāsamierinās ar otro vietu, jo pēdējā kārtā zaudēja Kolkas pārstāvim Ivo Fridrihsonam, kurš līdz ar to triumfēja piemiņas turnīrā. Trešais bija aizputnieks Normunds Zariņš.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atrodas leģendārā spēlētāja kija

Kategorijas