Kosmētika – pašu rokām pašu virtuvē

2019. gada 21. marts 07:00

Par to, ka visur slēpjas E vielas, zinām ne tikai no Jāņa Stībeļa dziesmas. Tāpēc arvien vairāk cilvēku cenšas atgriezties pie dabiskiem pārtikas produktiem un arī ķermeņa kopšanas līdzekļus gatavot mājās.

Nebaidīties eksperimentēt
Videi un cilvēkam draudzīgas kosmētikas tapšanai nepieciešamos dabiskas izcelsmes ingredientus var iegādāties gan ekoloģiju atbalstošās tirgotavās, gan interneta veikalos. Ja tos iepērk vairāku ģimenes locekļu, domubiedru grupas vajadzībām, iznāk izdevīgāk.
Par neizdošanos nav jāraizējas: dabisko izejvielu vērtīgās īpašības nepazūd, un, ja piezogas šaubas, vai jauki smaržojošā substance ziežama uz sejas, tā lieti noder kāju, plaukstu vai elkoņu ādas palutināšanai. Svarīgi ir nenobīties no “pirmās pankūkas” un doties uz priekšu. Eksperimentēt. Pārliecinošāku rezultātu noteikti iegūsim, konsultējoties ar speciālistu vai apmeklējot kādu radošo nodarbību, meistarklasi. Iepazīt augus un uzzināt, kā dabas veltes lietot, māca, piemēram, Dabas studijas izveidotāja un grāmatu autore Vaira Kārkliņa, kā arī veselīga dzīvesveida popularizētāja Zane Frickausa.
Ja sastopat kundzi cienījamos gados ar tik maigu ādu kā zīdainim, iespējams, viņa jums atklās savus superlīdzekļus – rūgušpienu un siltā ūdenī izmērcētu rupjmaizes ķieģelīša mīkstumu. Omīšu arsenālā mēdz būt arī uzprišināšanās paņēmiens ar olas dzeltenumu, eļļu un medu. Varbūt agrāk zāle bija zaļāka un produkti pilnvērtīgāki, varbūt dabiskā skaistuma noslēpums iekodēts indivīda gēnos, tikmēr mēs, sevi mīlošie, varam apvienot senču gudrības ar 21. gadsimta sasniegumiem. Sievietes, kuras uzbūrušas savai būtībai atbilstošu dabiskās kosmētikas formulu, veikaliem met līkumu.

No tā, kas mājās
Pēc ziemas, kad telpās ar centralizēto apkuri valda sauss gaiss un bieži valkājam cepures, mati mēdz kļūt nespodri, trausli. Tos ieteicams stiprināt, pabarojot ar masku no dabiskiem produktiem. Recepte: divus olu dzeltenumus, vienu tējkaroti medus, vienu ēdamkaroti olīveļļas un divas tējkarotes alvejas sulas sakuļ viendabīga masā. To uzklāj uz matu saknēm vai visā garumā, pārsedz ar pergamenta papīru (der arī pārtikas plēve) un dvieļiem. Pēc 30–40 minūtēm matus izmazgā kā parasti.
Par zaļās tējas vērtību neviens vairs nešaubās. Ja mājās ir arī kokosa eļļa, no šīm divām izejvielām viegli pagatavot mitrinošu, tonizējošu un barojošu sejas krēmu, kas vienlīdz labi lietojams gan rītos, gan vakaros. Recepte: tasīti kokosa eļļas liek karsta ūdens peldē, kad eļļa uzsilusi, tai pievieno divas ēdamkarotes zaļās tējas lapiņu un silda uz nelielas uguns aptuveni vienu stundu. Pēc šķidrumu izkāšanas to saputo līdz krēma konsistencei, pilda hermētiski slēdzamos trauciņos un uzglabā vēsā vietā. Sejai pirms krēma uzklāšanas jābūt nomazgātai, notīrītai ar losjonu vai micelāro ūdeni.
Ķirbī ir daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu, un līdz pavasarim saglabāto lielo ogu izmantosim, lai pagatavotu masku blāvai, sagurušai ādai. Recepte: divas ēdamkarotes svaiga ķirbja mīkstuma saspaidām, pievienojam vienu ēdamkaroti mandeļu miltu, pusēdamkaroti malta kanēļa un pa ceturtdaļai tējkarotes malta muskatrieksta un ingvera. Masu uzklāj uz tīras ādas un atstāj 15–20 minūtes. Pēc nomazgāšanas ar siltu ūdeni uzklāj mitrinošu krēmu. Masas pārpalikumu uzglabā ledusskapī un nākamajā dienā procedūru atkārto.

Sejas krēms prasīgajām
Maigu, smaržīgu un veselīgu ādas kopšanas palīgu atbilstoši savām vēlmēm, gaumei un iespējām var izgatavot arī prasīgākas dāmas. Pirms ķerties pie “alķīmijas” (lasi – sejas krēma izgatavošanas), jāsagādā augu izcelsmes bāzes eļļas, ziedūdens un emulgators. Par pievienotu vērtību uzskata vitamīnus, kā arī ēteriskās eļļas, augu ekstraktus, ko izvēlas pēc smaržas un intuīcijas. Nav lieki painteresēties par katra ingredienta īpašībām.
Ja sejas āda sausa, sakairināta, apvītusi, krēmam piepilināms D pantenols (veicina šūnu atjaunošanos, uzlabo to elastību un veicina brūču sadzīšanu), savukārt E vitamīns ir klasisks antioksidants, kas mazina mitruma zudumu, pasargā no ultravioleto staru un vides piesārņojuma iedarbības. Glicerīnu (var arī nepievienot) kosmētikā parasti lieto kā papildu mitrinātāju un mīkstinātāju. Jāatceras, ka biezais, saldais šķidrums bez krāsas un smaržas šķīst ūdenī vai spirtā, bet nešķīst eļļā. Pievienots ziedūdenim, tas ādas kopšanas līdzekli padara piemērotu sausai, dehidrētai ādai.
Lai izejvielas uzkarsētu, vajadzēs arī plīti, katlu ar ūdeni, termometru, divas tīras stikla burkas, virtuves svariņus, karoti, mikseri un trauciņus ar vāku gatavajai masai.
Recepte 100 gramu sejas krēma pagatavošanai: katliņā ūdens peldē liek divas tīras burkas. Vienā no tām ielej 12 gramus persiku, četrus gramus hohobas eļļas un 2,5 gramus emulgatora, piemēram, bišu vasku. Par mazliet tīrākiem uzskata no olīveļļas iegūtos vaskus “Olivem 1000” un “Oliwax LC”. Jāatceras, ka karsēt drīkst tikai aprikožu, vīnogu, persiku un hohobas eļļu. Pārējās piejauc, kad masa atdzisusi. Eļļas kopā ar vasku silda līdz +70°C grādiem. Otrā burkā ielej 64 gramus ziedūdens, piemēram, rožu, un vienu gramu glicerīna. Arī šo savienojumu uzkarsē līdz +70°C grādiem. Tad abu burku saturu salej kopā, padzesētu ik pa laikam maisa ar mikseri.
E vitamīnu – konservantu – pievieno, kad masa atdzisusi līdz + 40°C grādu temperatūrai. Dabiskais E vitamīns reaģē uz sauli, var izraisīt apdegumus, tāpēc pavasarī un vasarā noderīgāks ir sintētiskais analogs.
Burkānu vai smiltsērkšķu eļļa rada iedeguma efektu, savukārt dziedinošas, nomierinošas īpašības krēmam piedod dzintara, lavandas, kumelītes, pelašķa, kurkumas, tējas koka, citrusaugu u.c. augu eļļa, ko pievieno tikai pa dažiem pilieniem.

Lai zobi kā briljants
Tikai laimīgajiem izdodas mutes dobuma veselību nosargāt līdz sirmam vecumam. Senči zobus esot tīrījuši, berzējot ar sāli, sodu, lapu koka pelniem vai ogli. Mūsdienās dažs cenšas zobus padarīt baltākus, ierīvējot ar citronu. Tiesa, šā augļa sulai piemīt balinošas īpašības, taču tā kaitē emaljai, padara zobus jutīgus, veicina to bojāšanos. Gana saprātīga alternatīva veikalu zobu pastām ir aptiekās dabūjamais zobu pulveris, kas parasti sastāv no krīta, sodas un piparmētrām. Tikpat draudzīgi pret zobiem un smaganām izturas sausais zilais māls.
Veselīgu zobu pastu no dabiskām izejvielām katrs var uzmeistarot mājas apstākļos. Jūras vai Himalaju sāls, kā arī dzeramā soda atradīsies teju katrā virtuvē. Ja plauktiņā ir krustnagliņas, kanēļa standziņas, kaltētas citrona miziņas, tās kafijas dzirnaviņās samaļ pulverī. Garšvielu vietā izmantojamas ēteriskās eļļas: raudene (oregano), kalmes, piparmētru, kanēļa, fenheļa, citrusu. Atliek vēl nopirkt kokosa eļļu, silīciju jeb silīcija oksīdu – minerālu, ko kosmētikā izmanto kā abrazīvu piedevu, kura piemērota jutīgu zobu īpašniekiem. Paštaisītai zobu pastai vērts pievienot zilos vai baltos mālus, kam piemīt spēja baltināt zobus un noņemt zobakmeni. Šīs zobu pastas neputo, kā ierasts, tām ir mazliet īpatnēja garša, toties nesatur par kaitīgu atzīto fluoru.
Recepte Nr. 1: 30 gramiem vai 10 tējkarotēm kokosa eļļas piejauc pa divām tējkarotēm māla, silīcija, sāls, dzeramās sodas. Kad viss samaisīts, pievieno vienu pilienu kurkumas, divus trīs pilienus fenheļa, vienu pilienu raudenes un trīs pilienus citrusaugu eļļas. Gatavs!
Recepte Nr. 2: 6 tējkarotes dzeramās sodas, 1/3 tējkarotes sāls,
4 tējkarotes glicerīna, 15 pilieni piparmētras ēteriskās eļļas – svaigumam.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kosmētika – pašu rokām pašu virtuvē

Kategorijas