Aizputes Akmens tilts: toreiz un tagad

2019. gada 27. marts 15:35

Aizputes Akmens tilts ir viens no pilsētas simboliem un apskates objektiem, ko ieteikt tūristiem. No tā skatāma skaista pilsētas panorāma – Tebras upe, Svētā Jāņa baznīca, senais alus brūzis un dzirnavas, kas nu kļuvušas par privātīpašumu. Lai gan tilts vēl šodien ir svarīga pilsētas infrastruktūras daļa, vien retais zina tā vēsturi un nozīmi.

Vecākais pilsētā
Aizputes muzeja vadītāja Jolanta Berga atklāj, ka Aizputes Akmens tilts, lai gan būvēts vien 1907. gadā, ir vecākais tilts pilsētā. Līdz 1907. gadam satiksmi pār upi nodrošināja koka tilts. Informācija par Aizputes Akmens tiltu un citām interesantām vietām pilsētā atrodama Aizputes muzeja mājaslapā www.aizputesmuzejs.lv, sadaļā “Virtuālā pastaiga”. To veidojusi J. Berga, cenšoties popularizēt Aizputi virtuālajā vidē un padarīt informāciju par pilsētu visiem plaši pieejamu.
Kad pēc Liepājas–Aizputes dzelzceļa atklāšanas radās nepieciešamība veco tiltu nomainīt, jaunā projektu pasūtīja viens no dzelzceļa akciju sabiedrības dibinātājiem un akcionāriem Kazdangas barons Karls fon Manteifels. Tā 1907. gadā pār Tebru tika uzbūvēts vienlaidu laukakmens mūra tilts, kas ieguva arī atbilstošu nosaukumu – Akmens tilts. Bet barons Manteifels iemūžināja savu vārdu vienā no četrām tilta margām ziemeļpusē. Uz plāksnes vācu valodā iekalts: “Dāvināja Aizputes pilsētai Kazdangas Manteifels.” Dienvidpusē, arī vācu valodā, iekalts: “Šā tilta akmens un margas uzbūvēti MCMVII.” Savukārt gan vienas, gan otras margas ārmalā ir Manteifelu dzimtas ģerbonis.

Kalpo kā robežšķirtne
Muzeja vadītāja pastāsta, ka iesākumā tilts bijis robežšķirtne starp divām Aizputes daļām – pilsmuižu un pašu pilsētu. “Šobrīd ir problēma, ka par daļu māju arhīvā nav informācijas, jo tās skaitījās Aizputes pilskalns. Pilsmuižas dokumenti vai nu gāja bojā, vai tika izvesti kaut kur uz ārzemēm – Latvijas arhīvā no tiem ir tikai kaut kādas drupačas,” atklāj J. Berga. Arī informācija Aizputes muzeja mājaslapā apliecina viņas teikto. Robeža starp Aizputes pilsētu un pilsmuižu no 1752. līdz 1920. gada agrārreformai gāja pa Tebras labo krastu.
Šobrīd tilts drīzāk vieno, nevis šķir, jo ir viens no galvenajiem tranzītceļiem, kas ļauj nokļūt pilsētas centrā. Ikdienā tilts jāšķērso ikvienam, kurš Aizputē ierodas no Liepājas puses. Taču tas paredzēts ne tikai auto kustībai, bet arī pielāgots gājēju vajadzībām. “Septiņdesmitajos gados piebūvēja gājēju posmu labajā pusē, lai gājēji varētu tikt pāri,” pastāsta J. Berga. Viņa uzsver, ka tilti šobrīd ir ļoti problemātiska un aktuāla tēma, jo to uzturēšana pašvaldībām prasa lielus līdzekļus.

Iedzīvotāji vēsturi nepārzina
“Kursas Laiks”, vēloties uzzināt, ko iedzīvotāji zina par Akmens tiltu un kā ir apmierināti ar dzīvi tā tuvumā, iztaujāja Liepājas ielas iemītniekus.
Liepājas ielas 5. nama pagalmā sastapām Limu Karaskeviču. Viņa šajā mājā dzīvo pēdējos 10 gadus, iepriekš mitusi citā Aizputes daļā, taču ar savu šābrīža dzīvesvietu ir ļoti apmierināta: “Man ir ļoti laba sajūta, šeit dzīvojot. Pa logu vienmēr redzu, ka gulbji un pīles te pa upi peld. Man šī vieta ļoti patīk kā vecam cilvēkam. Centrā – tur ir daudz mašīnu. Štrunts, ka tāda veca māja, ziemās auksts, bet, vienalga, man patīk – ūdens apkārt. Cik ilgi dzīvošu, tik teikšu Dieviņam paldies, ka viņš man devis tādu skaistu vietu.” Uz jautājumu, ko zina par tiltu, kam blakus dzīvo, aizputniece atzīst: “Es tiešām neko nezinu.”
Liepājas ielas 7. nama iemītniece, kura gan vēlējās palikt anonīma, atzina, ka par tiltu zina maz: “Šis ir zviedru tilts, un vairāk es neko nezinu. Tur ir emblēma, tur ir rakstīts – jāizpēta.” Arī viņa te dzīvo aptuveni 10 gadus, jo šeit pārnākusi no citas dzīvesvietas. Kundze gan uzsver, ka Aizpute ir viņas pilsēta no laika gala: “Mana mīļā Aizputīte. Kad es aizbraucu kaut kur – vienalga, cik tur ir labi, vienmēr domāju: kā man te patīk!” Kundzi dzīve tilta malā ļoti apmierina, un, pievienojoties 5. nama iemītnieces viedoklim, viņa atzīst, ka upes tuvums ir ļoti liels dzīvesvietas pluss: “Ļoti patīk. Kaimiņi forši. Tad, kad neiet mašīnas, liekas, ka kaut kas nav kārtībā. Upīte te ir, pīlītes, saulīte spīd – brīnišķīgi!”
Par tiltu neko daudz pastāstīt nevar arī Liepājas ielas 5. nama iemītnieks Normunds Babinskis. Taču vīrietis ir krasi pretējās domās par dzīvošanu blakus tiltam. Viņaprāt, dzīvošanu traucē nemitīgā transporta plūsma: “Slikti! Pa naktīm nevar gulēt. Kā pie dzelzceļa dzīvotu.” N. Babinskis pastāsta, ka problēmas ir arī ar pašu namu – otrais stāvs ir pavisam tukšs, mājā gaudo vējš un aukstums. “Nav patīkami te dzīvot,” sašutis aizputnieks.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputes Akmens tilts: toreiz un tagad

Kategorijas