Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ņem lielāku daudzumu lasāmvielas

Ņem lielāku daudzumu lasāmvielas

Durbes novada Lieģu bibliotēkas vadītāja Agita Stase secinājusi, ka bibliotēkā nedaudz samazinājies lasītāju skaits, taču tas nenozīmē, ka lasāmvielai pieprasījums mazinājies. Tieši otrādi. “Vienam lasītājam izsniedzu vairāk grāmatu un žurnālu – viņš paņem lasāmvielu visai ģimenei, kurā var būt vairāk cilvēku,” norāda bibliotekāre.

Cieņā – dažādība
Lieģos pēdējos gados, pēc bibliotekāres vērojumiem, iedzīvotāju skaits pat esot pieaudzis. Uz apdzīvoto vietu, kas ir Durbes novada administratīvais centrs un atrodas divus kilometrus no pilsētiņas, pārcēlušās uz dzīvi vairākas jaunās ģimenes. “Tie, kuri lasa, ņem vairāk grāmatu un žurnālu. Turklāt bibliotēkai ir palielinājies budžets grāmatu iegādei – varu nopirkt pēc iespējas vairāk jaunumu, praktiski varu piedāvāt visu, ko lasītājs vēlas. Mums veiksmīgi darbojas starpbibliotēku abonements: grāmatas, kas ir vienā no novada bibliotēkām, pēc pieprasījuma lasītājs var saņemt sev tuvākajā. Šāda sistēma ļauj arī katrai bibliotēkai iegādāties pēc iespējas dažādākas grāmatas, ņemot vērā lasītāju vēlmes. Pa visiem kopā varam iegādāties vairāk – visām nebūs vienādas, bet krājums būs lielāks,” stāsta A. Stase, atklājot, ka katru grāmatu parasti iepērk pa vienam eksemplāram. Piemēram, pēdējais bijis pieprasītais Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”. “Gādāt vairākus eksemplārus pat zināmām grāmatām nav nepieciešamība, jo cilvēki pagaidīs. Viņi tās izlasa ļoti ātri. Piemēram, viena no pieprasītākajām ir latviešu autore Karīna Račko. Lasītāji viņas darbus izlasa pat trīs dienās.”
Lieģenieki iecienījuši lasīt kriminālromānus, kā arī grāmatas, kas izdotas turpinājumos. “Izlasa vienu, bet pēc tam ar nepacietību gaida nākamo, lai gan var gadīties, ka tā nemaz nav uzrakstīta.”

Lasa un apgūst prasmes
Bibliotēka ir ļoti izdevīgā vietā, lai cilvēks vienā dienā varētu nokārtot savas darīšanas – tepat ir dome, kultūras nams, Sociālais dienests, veikals, uzsver bibliotekāre.
“Lieģos nav skolas, bērni no Durbes ar autobusu šeit atgriežas ap pulksten četriem. Tāpēc piektdienās esmu bibliotēkas darbalaiku pagarinājusi līdz pulksten sešiem vakarā. Tie, kuri atgriežas no skolas, un pieaugušie no darba var paspēt atdot un saņemt jaunas grāmatas,” skaidro bibliotekāre.
Ziemā lasītāju aktivitāte esot lielāka, jo tad lauku ļaudīm ir vairāk laika lasīšanai. “Bet caurmērā visu gadu lasītāji ir aktīvi. Ziemā vairāk lasa pieaugušie, vasarā un brīvlaikos – bērni. Lieģu bērniem vecāki lielākoties strādā citur, un jaunajai paaudzei ir divas iespējas, kā pavadīt laiku – rotaļu centrs un bibliotēka,” stāsta A. Stase.
Bērnu iecienītas ir sērijas “Negantais Niks” un “Grega dienas­grāmata”. Nereti obligāto literatūru, kas jālasa skolā, nākot sameklēt skolēnu mammas.
“Aktīvākie datoru lietotāji tagad ir seniori, jo bērni un jaunieši vairāk izmanto savas viedierīces. Apmācu seniorus lietot datorus. Visaktīvākie ir seniori, kuri tikko devušies pelnītā atpūtā. Vecākajam senioram, kurš šeit lieto datoru, ir ap 80 gadiem.”
Primārais, ko viņi apgūst, ir e-pasta lietošana. “Sociālos tīklus tik ļoti nelieto, bet ir tādi, kuri mācās tos apgūt,” piebilst A. Stase. Senioriem, kuri mācās “no nulles”, datoru apguvē esot jāpārvar bailes – ja nu kādu pogu ne tā nospiedīšot, tad tas būšot neatgriezeniski, vērojumos dalās bibliotekāre. Nākamais apguves līmenis sasniegts, kad seniors patstāvīgi sāk lietot internetbanku. Tās lietošanā bibliotekāre neapmāca, tā ir banku kompetence.

Koordinē projektu
Bibliotekāriem tiek uzticētas vēl papildu funkcijas, lai iedzīvotājiem sniegtu ziņas par iespējām. A. Stase ir koordinatore projektam kvalifikācijas celšanas mācībām pieaugušajiem, ko īsteno Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības attīstības aģentūra un Eiropas Sociālais fonds. “Sniedzu cilvēkiem informāciju par šo iespēju mācīties. Galvenais nosacījums – cilvēkam jābūt vismaz 25 gadus vecam un tobrīd nodarbinātam. Tad 90 procentus mācību maksas sedz projekts.” Apgūt var dažādas nozares, un piedāvājums ir iedzīvotājiem ar dažādiem izglītības līmeņiem, bet šajā etapā lielāks piedāvājums bijis vīriešiem. “Zinu vietējos, kas šajā projektā ieguvuši C kategorijas vadītāja apliecību, iesaistījušies tūrisma produktu izstrādes kursos.”