Iegulda laiku bērnu izglītībā

2019. gada 28. marts 07:00

152

Šajā mācību gadā Durbes pirmsskolas izglītības iestādi “Ābolītis” apmeklē 108 bērni vecumā no pusotra līdz sešiem gadiem. “Mums ir piecas grupas. Izskatās, ka nākamgad bērnu būs vēl vairāk,” saka vadītāja Mudīte Reinharde.
Šobrīd Durbes bērnudārzu apmeklē 20 bērni, kuriem nākamajā mācību gadā jāuzsāk skolas gaitas, bet piecgadnieku, kuriem skolā jāiet pēc diviem gadiem, ir 27. Taču bērnudārza grupas nav bezizmēra, nokļūšanai dārziņā veidojoties pat rindas. “Ir gandarījums, ka vecāki situāciju uztver ar sapratni,” teic vadītāja un priecājas, ka vecāki novērtē faktu, ka šajā pirmskolas iestādē bērnus uzņem jau no pusotra gada vecuma – “tas strādājošajām ģimenēm ir liels atspaids”.

Analizē paveikto
Lielākā daļa skolotāju bērnudārzā ir no Durbes novada, divas grupu audzinātājas brauc no Aizputes un Pāvilostas novada.
Vadītāja slavē savu pedagogu kolektīvu: “Nu, ļoti labas man ir meitenes! Arī savu skolotāju palīdzēm vienmēr saku – meitenes, droši mācieties, jo iespēju ir daudz!” M. Reinharde augstu novērtē pedagoģu idejas un plānus.
“Sapulcēs analizējam, ko vajag darīt citādi. Izvērtējam prioritātes. Iesākumā ar analizēšanu bija grūti, tagad – pats par sevi saprotams,” norāda mūzikas pedagoģe Arnita Dīcmane.
Vadītāja uzsver, ka pedagoģes ļoti seko līdzi aktualitātēm bērnu dzīvē un pasaulē – kādi ir multiplikācijas filmu piedāvājumi, kā var izmantot viedierīces. “Darbā telefonu cenšamies izmantot pēc iespējas mazāk, veltām laiku tikai bērniem,” uzsver vadītāja.

Liek darboties vecākiem
Pirmsskolas izglītības iestādē kā tradīcija ir svinēt bērnu dzimšanas dienas: tad tiek izpušķots krēsls, jubilāram galvā liek kroni, viņu apsveic un pēc tam ir svinības ar muzikālo fonu pēc bērnu izvēles. Visbiežāk pēdējā laikā pieprasa “Ballējam, neguļam!”, novērojusi mūzikas skolotāja.
Lielu uzsvaru iestāde liek uz vecāku iesaistīšanu izglītības procesā. “Sapratām, ka mums ir jādara citādāk, nekā līdz šim ierasts. Protams, sākumā no vecāku puses bija protests: kā, es uz pasākumu nevarēšu uzvilkt skaistu kleitu, man kaut kas būs jādara? Taču šeit ir jādara visiem!” pieredzē dalās M. Reinharde. “Bija brīnišķīgi, ka bērni un vecāki pavadīja laiku kopā – radošajās darbnīcās, rotaļās, ka nebija standarta izrādes un lugas. Vecāki labi tiek galā,” secina vadītāja, izceļot iestādes padomes darbu, kuru vada Laila Sprice. “Mammas nāk savā brīvajā laikā un iestudē izrādi. Bērni to redz un priecājas, ka vecāki darbojas, viņi ir vairāk motivēti darboties. Vecāki pat pieprasa papildu mēģinājumus,” stāsta vadītāja.
Uz svētkiem bērni kopā ar vecākiem un pedagogiem gatavo rotājumus un dekorē zāli. Īpaši atmiņā palikusi vecāku iesaistīšanās, lai Latvijas simtgades svinībās bērni un pedagogi tiktu pie īpašas sajūtas: vecāki gādājuši dziju un viena māmiņa visiem noadījusi tautiskas zeķītes.
“Notiek nepārtraukts darbs, lai tiktu dots pēc iespējas vairāk bērna attīstībā. Taču bieži vien pieaugušie ir tie, kuri ar savu rīcību kavē bērna attīstību. Piemēram, piecgadnieks sēž un gaida, kad viņu apģērbs. Bieži vecāki visu pakārto, lai lietas notiktu ātrāk – darbs, bērnudārzs, mašīna, veikals, mājas, vakariņas... Tikai rodas jautājums – kur paliek bērns? Bieži šīs steigas dēļ viņš paliek kaut kur...” nepieciešamību pēc uzskatu maiņas norāda M. Reinharde.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iegulda laiku bērnu izglītībā

Kategorijas