Ministre iepazīst veselības aprūpes sistēmu

2019. gada 4. aprīlis 07:00

133

Ministre iepazīst veselības aprūpes sistēmu

29. martā Liepājā bija ieradusies veselības ministre Ilze Viņķele. Vizītes mērķis bija iepazīties ar valsts un pašvaldību slimnīcu darbību un ar nozares speciālistiem pārrunāt aktuālos jautājumus veselības aprūpes jomā. Ministre apmeklēja Liepājas reģionālo slimnīcu, tikās ar tās vadītāju Edvīnu Striku, aplūkoja slimnīcas nodaļas un iepazinās ar slimnīcas ikdienas darba organizēšanu.

Iepriecina atklātība
E. Striks “Kursas Laikam” atklāja, ka sarunas laikā slimnīcas vadība ministri iepazīstinājusi ar savu ikdienas darbu. Ministre vēlējusies ko vairāk uzzināt par to, kā slimnīca veic dažāda veida iepirkumus, jo Liepājas praksi šajā jomā vērtē kā ļoti veiksmīgu. “Ministri interesēja tas, kā mēs veicam dažādas darbības. Viena no tām bija zāļu norakstīšanas sistēma, saimnieciskā darbība,” skaidroja E. Striks.
Viņu iepriecinājusi ministres atklātība. “Ministre pirmo reizi publiski un atklāti pateica par darba algu pielikumu – ka tas nebūs tāds, kā tika solīts. Tāpat izskaidroja, ka, lai arī ir ieguldīta liela nauda, nevar gaidīt, ka nebūs rindu pie speciālistiem, ka tās uzreiz samazināsies. Nav tomēr speciālistu, kuri šo pakalpojumu sniedz.”
E. Striks norādīja, ka savulaik radīti apstākļi tam, lai speciālisti dotos peļņā uz ārzemēm, tādēļ šobrīd ir naivi cerēt, ka ar piešķirto papildu finansējumu izdosies panākt viņu atgriešanos darbā Latvijas slimnīcās. Situācija pamazām varētu mainīties un uzlaboties četru piecu gadu laikā. Viņš ministrei izteicis bažas tieši par jauno speciālistu piesaisti, personāla deficīta problēmām. “Ceru, ka sadarbība būs veiksmīga, ministre izrādīja sapratni par visām problēmām.”

Liepāja – unikāls gadījums
I. Viņķele, iepazīstot slimnīcas darbu un aplūkojot modernās nodaļu telpas, atzina, ka ir patīkami pārsteigta. Viņas skatījumā Liepājas slimnīcā vērojami vairāki labās prakses piemēri – piemēram, telpu un iekārtu modernizācija, uzlabojot darbinieku un pacientu ikdienu. Taču ministre nenoliedza, ka ir informēta arī par problēmjautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi Liepājā. Pats būtiskākais no tiem – bērnu zobārstu trūkums. “Runājot ar domes pārstāvjiem un arī slimnīcas vadību, skaidrs, ka Liepājā ir kaut kāda ļoti īpaša zona, jo tik akūta problēma valsts apmaksātā bērnu zobārstniecībā nav nekur citur Latvijā,” skaidroja I. Viņķele. Viņas rīcībā esošā informācija liecinot, ka problēma ir ne tikai ar valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, bet arī privātprakšu ārstu nostāju: “Liepājas zobārsti ar maziem bērniem nevēlas strādāt.” Ministre sprieda, ka Liepājas gadījums ir pētījuma vērts, jo tik akūta problēma novērojama vien šeit.
Gan pašvaldība, gan slimnīcas vadība cenšoties iesaistīties jautājuma risināšanā. “Tas, kas ir izdarīts no valsts puses – ir palielināta samaksa par higiēnas pakalpojumiem. Paliek problēma ar zobu labošanu.” Viens no variantiem situācijas uzlabošanai varētu būt vismaz daļēji valsts segta apmaksa par privāti sniegtu pakalpojumu.
I. Viņķele skaidroja, ka veicināt jaunu speciālistu – bērnu zobārstu – piesaisti valstiskā līmenī ir sarežģīti, jo ikvienam jaunajam speciālistam nozīmīgas divas lietas – paredzamā pacientu plūsma un pienācīgs atalgojums. “Pacientu plūsmu tiešā veidā valsts un Veselības ministrija ietekmēt nevar, tas ir liepājnieku ziņā – cik bērnu ir Liepājā. Runājot par atalgojumu – iespēju robežās tarifu pielīdzināšana pašizmaksai un rēķināšana, lai ārstam būtu izdevīgi strādāt, – tas notiks. Pamazām tiek palielināta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem un nav nekādu plānu to neturpināt.”
Nezaudēt kvalitāti
“Runājot par mobilajiem pakalpojumiem – tā būs arvien vairāk pieaugoša tendence,” pārliecināta veselības ministre. Nepieciešamību pēc šādu pakalpojumu sniegšanas viņa pamato ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas ietekmē arī jaunu privātprakšu atvēršanu. Speciālisti primāri domā par to, vai ilgtermiņā savas prakses varēs uzturēt, un, ja neredz perspektīvu, izvēlas tās neatvērt. Tieši tādēļ svarīgi saprast, kā iedzīvotājiem, kuru skaits nav liels, nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu.
Veselības ministre norādīja, ka mobilo pakalpojumu skaits varētu pieaugt ne tikai zobārstniecībā, bet arī līdz šim jau praktizētajā mobilās mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanā. “Kvalitāte un pacientu drošība – tai jābūt alfai un omegai,” viņa uzskata.
Kopumā par jaunu speciālistu piesaisti Liepājā, it īpaši Liepājas slimnīcā, I. Viņķele sacīja: “Tas ir paraugs visai valstij kopumā. Par slimnīcu runājot – noteikti.” Jādomā gan ir par pensionēto ģimenes ārstu nomaiņu un jaunās maiņas ienākšanu privātpraksēs. Ministre apliecināja, ka šajā ziņā tiek strādāts vairākos virzienos. “Tiek palielināts valsts apmaksāto rezidentūru skaits – cilvēkiem jāspēj šo izglītību dabūt. Otrs valsts atbalsta veids – Eiropas fondu finansēta programma, kurā ieinteresē abus divus – gan ģimenes ārstu, kurš grasās pensionēties, gan arī ģimenes ārstu, kurš grasās pārņemt praksi. Kolēģim, kurš grasās iet pensijā, tiek maksāta vienreizēja summa par prakses nodošanu, un jaunajam ārstam līdz 10 tūkstoš eiro vienreizējs maksājums par prakses pārņemšanu.”
Programma uzsākta nesen, taču esot pamats domāt, ka tas ir pietiekami būtisks stimuls ģimenes ārstu prakšu atjaunošanai. Ministre atklāj, ka vēl viens veids, kā ar Eiropas fonda līdzekļiem var veicināt ģimenes ārstu atbalstu – nodrošināt finansējumu prakšu uzlabošanai. “Nauda ir paredzēta arī kopprakšu veidošanai. Ja mūsu ir maz, tad ir iespējams kooperēties un strādāt kopā.” Tādā veidā būtu iespējams nodrošināt ilgākas darba stundas, speciālistu pieejamību.

Apzina problēmas
Ministre teica, ka tiek strādāts arī pie tā, lai pēc iespējas samazinātu rindas pie speciālistiem, uz izmeklējumiem. Lielā mērā tas atkarīgs no budžetā atvēlētajiem līdzekļiem – cik daudz naudas paredzēts konsultācijām un izmeklējumiem. Jau trešo gadu, pēc ministres teiktā, budžeta pieaugums ir pietiekami liels. Tomēr viena problēma paliek: “Nav, kas pakalpojumu sniedz. Ir vietas un specialitātes Latvijā, kur skaidrs – nauda neatrisina jautājumu. Nav ārstu, nav māsu.”
Tikpat svarīgi risināt jautājumu par rindu vadību, jo tā tiek vērtēta kā neefektīva. E-veselībā pagaidām nav izstrādāta vienotas rindas sistēma, lai cilvēkam nebūtu jāpierakstās vairākās vietās vienlaikus. “Es ļoti labi cilvēkus saprotu – aiz izmisuma pierakstās visur, kur ir cerība. Skaidrs, ka aizmirstas atteikt, ja saņem labu vēsti un kaut kur tiek ņemts pretim. Tas ir tikai cilvēciski. Tādēļ tam vajadzētu būt automātiski – ka nav iespēja pierakstīties vairākās vietās vienlaikus. Tad daudz optimālāk varētu rindu vadīt. Taču tas diemžēl nebūs rīt,” klāstīja I. Viņķele.
Lai gan sākumā E-veselības sistēma sagādājusi raizes gan speciālistiem, gan iedzīvotājiem, piemēram, ar e-receptēm, problēmas tiekot iespējami operatīvi novērstas. I. Viņķele atklāja, ka ir apkopotas E-veselības pirmo kārtu kļūdas – atrastas 50 pozīcijas, kurās nepieciešami labojumi. “Esmu uzdevusi izveidot lietotāju padomi, kur ir pieaicināti ārsti, farmaceiti, slimnīcu pārstāvji, pacientu pārstāvji – cilvēki, kuriem ar E-veselību ir jāstrādā diendienā. Viņiem ir lūgts pateikt, kuras no kļūdām ir jānovērš pirmkārt un kuras visbūtiskāk ietekmē darbu.” Pēcāk, pēc ministres teiktā, tiks rēķināts, cik izmaksās šo kļūdu risināšana, lai iespējami ātrāk to varētu uzsākt.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ministre iepazīst veselības aprūpes sistēmu

Kategorijas