Organizē Vecpils kultūras dzīvi

2019. gada 4. aprīlis 07:00

481

Vecpilniece Inta Dreimane ar kultūras jomu ir saistīta jau sen. Iepriekš bijusi Dunalkas kultūras nama vadītāja, bet, kad bijusi iespēja pretendēt uz līdzvērtīgu amatu dzimtajā Vecpilī, nolēmusi šo iespēju garām nelaist. Kopš pagājušā gada izskaņas viņa ir Vecpils kultūras un atpūtas centra vadītāja.
I. Dreimane nenoliedz, ka prieks par jauno darba iespēju mijies ar bēdīgiem brīžiem, vērojot ažiotāžu, kas sacelta ap konkrēto situāciju. “Kursas Laiks” jau vairākkārt rakstījis, ka Ruta Hūna, kura iepriekš vadīja Vecpils saieta namu, pēc sava amata likvidēšanas tiesā iesūdzējusi novada pašvaldību. Situācija kļuva tik absurda, ka brīdī, kad tiesa novada pašvaldībai noteica atjaunot R. Hūnu amatā, viņai tika iedalīta darba vieta, bet ne darba pienākumi. Tāpēc tiesas process nav izbeigts vēl šobrīd un gala iznākums abu pušu strīdā nav zināms. I. Dreimane cer, ka, par spīti tam, viss pamazām norims, un ir apņēmības pilna strādāt vecpilnieku labā.

Uz diviem krēsliem
“Te visi ir savējie – te es zinu, kam ko varu paprasīt. Visi, kurus esmu uzrunājusi, ir bijuši ļoti atsaucīgi,” jauno darba vietu raksturo I. Dreimane. Viņa slavē vecpilnieku aktivitāti un vēlmi iesaistīties dažādos pagastā notiekošajos pasākumos. “Pie savējiem, protams, ir vieglāk strādāt, lai gan arī Dunalkā nebija grūti.”
I. Dreimane atzīst, ka darbs Dunalkas kultūras namā bijis apgrūtinošs attāluma dēļ. Katru dienu ceļā uz darbu bijis jābrauc 20 kilometru. Arī ceļa apstākļi nav darījuši braucienu patīkamu – automašīna šajos pārbraucienos pamatīgi notriekta, gadījušās vairākas sastapšanās ar meža zvēriem, kas mašīnu apskādējuši pamatīgi.
Līdz pat marta vidum vecpilniece amata pienākumus pildīja arī Dunalkas kultūras namā. Tas var būt vien īslaicīgs risinājums, viņa uzsver, jo uzskata, ka ilgstoši uz diviem krēsliem sēdēt nav iespējams – tas liedz pilnībā nodoties konkrētā pasākuma rīkošanai, kas kultūras jomā ir jo īpaši svarīgi. Tāpat tā ir papildu slodze un stress. “Īslaicīgi to var, bet nevar strādāt ar sirdi un dvēseli, ja esi pa divām vietām. Jāpadomā arī par sevi, par veselību.”
Tieši tālab lemts, ka šis gads paies, apgūstot jauno darba vietu un pienākumus, kā arī iešūpojot publiku, kas, pēc vecpilnieces teiktā, jau palēnām izdodas. Par jaunu pasākumu piedāvāšanu vietējiem varēšot domāt vien nākamgad, jo iepriekš, kad ticis sastādīts pašvaldības budžets un bijis jāiesniedz pasākumu tāmes, tas darīts par abām vietām – Dunalku un Vecpili, tādēļ noticis automātiski – “lai katru mēnesi būtu pa kādam pasākumam”.

Tīk kopābūšana
I. Dreimanei ir prieks par Vecpils folkloras kopu “Lāņupe”, kurā pulcējies kupls skaits vietējo. Tajā lēmušas darboties arī tās vecpilnieces, kuras līdz šim palikušas nostāk un nav piedalījušās kolektīvajās aktivitātēs. Pagaidām plānots, ka lielāks uzsvars Vecpilī tiks likts uz iekšējiem pasākumiem – tajos savstarpēji varēs tikties un laiku pavadīt folkloras kopa, amatierteātris, piesaistot arī citus interesentus. Līdzīgs pasākums jau aizvadīts martā, sagaidot pavasari. “Mēs vienkārši sanācām kopā, padziedājām, izvārījām krēmzupu, cepām pankūkas. Nāca tantes no malas un līdzēja cept. Patīk tā kopābūšana.” Vecpils kultūras dzīves kūrētāja atzīst, ka tieši tādēļ viņai tuva kultūras joma un darbs tajā – prieks redzēt, ja cilvēkiem ir labi un ja viņiem patīk.
I. Dreimane gan nenoliedz, ka šajā jomā neiztikt arī bez pārmetumiem un kritikas. Tad gan pārmācot skumjas. “Pasēdi, paraudi un ej atkal uz priekšu. Ļoti bieži tā ir.” Vecpilniece neslēpj, ka šādus brīžus nācies piedzīvot, kad savu darba vietu bijusi spiesta atstāt R. Hūna. “Es neņemos spriest, kas tur notika, jo nezinu iemeslu. Ir grūti, jo mēs savulaik bijām draudzenes.”
I. Dreimane teic, ka viņa šajā situācijā nejūtas līdzvainīga, jo bijusi vien viena no amata kandidātēm, ko pēcāk apstiprinājusi pašvaldība. “Es domāju, ka jebkurš manā vietā būtu tā darījis, jo es tepat – simts metrus – atnāku uz darbu. Atnāku arī vakarā, ja kaut no neesmu paspējusi izdarīt pa dienu.”

Aicina izteikt vēlmes
“Es ceru, ka savējiem sliktu nedarīšu. Uzklausīšu viņu vēlmes, lai mēs nākamgad varam ko jaunu ieviest. Tādu aicinājumu jau izteicu,” stāsta I. Dreimane un atzīst, ka galvenā prioritāte jaunajā amatā ir vecpilnieki un viņu labsajūta. Liels prieks, ka vietējie, kuri savulaik bijuši gana kūtri, ir gatavi iesaistīties kultūras dzīvē. I. Dreimane atklāj, ka pēdējā aizvadītajā ballē kopā pulcējušies 60 iedzīvotāji – tas ir liels skaits. Vietējie lielu interesi izrādot par zaļumballēm, bet, kad pasākumi notiek telpās, neesot naski to apmeklētāji.
Vecpils kultūras dzīves kūrētāja gan neslēpj, ka vietējo iedzīvotāju kopumā paliek arvien mazāk. “Ir mājas, kas paliek tukšas. Bērnu bērni vairs nenāk atpakaļ.” Tieši tādēļ esot svarīgi turēt rūpi par pagasta kultūras dzīvi, lai dotu iespēju vietējiem sanākt kopā un baudīt pozitīvas emocijas. “Smejamies, ka mums te, Vecpilī, ir pensionāri, bezdarbnieki un maiņu strādnieki. Nu tad ir jādomā, kā viņus izklaidēt,” saka I. Dreimane. Pagastā ir ļoti maz jauniešu, viņi paretam dzimtajā pusē ierodas vien nedēļas nogalēs.
Vecpils kultūras dzīves organizētāja teic, ka tuvākie plānotie pasākumi būs novada “Cālis”, Lieldienu svinēšana, Dunalkas un Vecpils senioru saiets. Pilskalnā šogad norisināsies Muzeju nakts pasākumi, kuru vadmotīvs ir “Tālavas taurētājs”. I. Dreimane atzīst, ka viņai tuvāka dažādu sirsnīgu, jautru pasākumu rīkošana, tāpēc tad, kad jāorganizē nopietni, formāli pasākumi, nereti ir stress un nepieciešama papildu sagatavošanās. “Kas jādara – jādara. Ar visu jāaprod.”
Vecpilniece priecājas, ka līdz šim, strādājot zem pašvaldības spārna, izjutusi novada domes pārstāvju atbalstu. Ikreiz, kad viesojusies novada domē, domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics ar interesi apvaicājies: “Kā var līdzēt kultūrai?” I. Dreimane cer, ka veiksmīgā sadarbība turpināsies arī tagad, kad viņa nolēmusi strādāt Vecpilī. “Ažiotāža nogurdina, bet jādzīvo – galva augšā un uz priekšu!” par jauno darba cēlienu saka kultūras darbiniece.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Organizē Vecpils kultūras dzīvi

Kategorijas