Krotē interesē neformālā izglītība

2019. gada 4. aprīlis 07:00

932

Ata Kronvalda Krotes pamatskolas skolēnu skaits nav liels 77, toties stabils. Skola spējusi iekarot vecāku un bērnu cieņu, piedāvājot daudzveidīgas ārpusstundu nodarbību iespējas, kā arī nodrošinot individuālu pieeju mācību darbam. Lai gan skola pieskaitāma tā dēvētajām mazajām skolām, tās pārstāvji – gan skolēni, gan pedagogi – ar labiem panākumiem startē dažādos projektos un konkursos, liekot Krotes vārdam izskanēt arī plašāk.

Vecāki izvēlas
Šajā mācību gadā Krotes pamatskolā zinības apgūst 77 skolēni. Direktore Gita Spiģere gan atzīst, ka skolēnu skaits mēdz pamainīties, jo gadoties, ka kāds no audzēkņiem aiziet, cits atnāk vietā. Pirmsskolas posmā – līdz sešu gadu vecumam – šogad skolojas 29 bērni. G. Spiģere priecājas, ka skolēnu skaitu var saukt par stabilu – nav piedzīvots straujš tā samazinājums.
Direktore novērojusi, ka ģimenēs valda dažādi uzskati – ir vecāki, kuri labprāt bērnu aizved uz kādu no lielajām pilsētu skolām, taču daļa uzskata, ka atvasei labāk mācīties nelielā klasē sev ierastā vidē tuvu mājām. “Mazākas klases, bet prasības vienas. Jāmācās ir un standarts jāapgūst,” teic direktore.
Lai palepotos ar audzēkņu veikumu un sasniegumiem mācību darbā, katru pirmdienu pamatskolā pēc otrās stundas notiek par līniju dēvēts pasākums. Skolēni pulcējas skolas zālē, lai izvērtētu aizvadītās nedēļas darbu un uzzinātu par jaunumiem, kas skolas dzīvē paredzēti jaunajā mācību nedēļā. “Izdalām diplomus un pasakām, kas šajā nedēļā notiks,” skaidro G. Spiģere. Viņasprāt, tas ir labs veids, kā skolēnus mudināt darboties aktīvāk un cītīgāk, jo citu labie panākumi kalpo par iedvesmu.

Process rit palēnām
G. Spiģere stāsta, ka Krotes skolā pagaidām nesteidzas ar kompetenču izglītības principu ieviešanu, jo nav vēl skaidru nostādņu. Pilotskola šajā jomā ir Kalētos, un Krotes skolas vadībai vairākkārt bijusi iespēja doties vērot mācību procesu, uzzināt reālo praksi. Arī daļai pedagogu tiek rīkoti semināri, klāstot par jauno izglītības modeli, bet pagaidām tas notiekot lēnām un pamazām. “Tas noteikti notiks, bet šobrīd tā ļoti, ļoti tas nav jūtams,” spriež G. Spiģere.
Vērtējot, vai kompetenču izglītība ir pareizais virziens, kurā doties un veidot uz to balstītu izglītības sistēmu, direktore saka: “Kaut kas noteikti ir jāzina, taču man šķiet, ka līdz pilnīgi visam bērns pats nevar tikt, ir tomēr jāpalīdz. Pētniecība vairāk jāievieš – tam es piekrītu. Daudz jau to arī darām, tas nav nekas ļoti jauns.”
Jaunais izglītības modelis direktori nebiedē, “kaut ko jaunu vienmēr var paņemt, katram skolotājam, vienalga, būs jāatrod sava pieeja”.
Direktores vietniece un dabas zinātņu skolotāja Dzidra Šterna pieļauj, ka lielākās izmaiņas varētu tikt ieviestas vērtēšanas sistēmā. Tiekot spriests, ka vērtēšana varētu notikt pa līmeņiem.

Priecē panākumi
“Mums ļoti aktīvi ir skolēnu mācību uzņēmumi,” lepojas direktore. Jau vairākus gadus Krotes skolā darbojas “Jautrie pirkstiņi”, kas nodarbojas ar kartīšu izgatavošanu un jau piesaistījuši uzmanību dažādos tirdziņos un pasākumos. Savulaik populārs skolēnu mācību uzņēmums bijis arī “Skalu puikas”, kas darbojies Dz. Šternas vadībā. Tā kā šie skolnieki skolu nu beiguši, skolotājas vadībā darbojas jauns uzņēmums – “Paukšķi”, kurā iesaistījušies 5. klases skolēni. Viņi taisa iekurus, dažādus dekorus no otrreizējām izejvielām. Skolotājas Dz. Šternas paspārnē darbojas vēl kāds skolēnu uzņēmums, kurš galvenokārt nodarbojas ar labdarību. “Reizi nedēļā mēs ejam pensionētai skolotājai malku nest.” Un šis neesot pirmais gads, kad Krotes skolēni palīdz pensionētajai skolotājai. Ja viņu nesastop mājās, bērni uztraucoties, apvaicājoties vai paši dodoties viņu meklēt, piemēram, uz bibliotēku.
Tāpat krotenieki ir aktīvi dziedātāji un muzikālos talantus parāda dažādos konkursos. Par Priekules novada “Cāli” šajā gadā kļuva Krotes pirmskolniece Elisa Jakšta, par ko liels gods un prieks. Liela daļa skolēnu dodas uz konkursiem ārpus novada robežām – uz Nīcu, Skrundu. Direktore teic, ka te liels ir vecāku nopelns, kuri, atbalstot bērnu aizraušanos, ved viņus uz konkursiem un attīsta atvašu talantus. “Lai bērniem būtu pieredze – tas noteikti ir labi,” pārliecināta ir G. Spiģere.
Skolā darbojas arī folkloras kopa, tās darboņi 2018. gadā piedalījušies arī Dziesmu un deju svētkos un tagad cītīgi darbojas, lai varētu piedalīties arī nākamajos. “Folkloras kopā darbojas ne tikai bērni, bet arī pieaugušie – ģimenes. Mātes un meitas dzied – tā mums ir stabila tradīcija,” stāsta direktore.

Piesaista ārpus stundām
5. klases skolēni šajā gadā pieteikušies dalībai “ZZ čempionātā”, 9. klase – konkursā “FIZMIX Eksperiments”. “Pagaidām reģionā esam trīspadsmitie,” par erudīcijas konkursu saka Dz. Šterna. Konkursam gan vēl paredzēta praktisko darbu novērtēšana, un rezultāti varot mainīties. Trīs 9. klases skolnieces – Vanesa Bauže, Evelīna Jankevica un Jūlija Kņūta – piedalās projektā “Esi līderis!”. Projektā ar pašu skolēnu līdzfinansējumu iespējams piedalīties trīs gadu ilgā izglītības programmā, kas ļauj iegūt daudzpusīgas zināšanas uzņēmējdarbībā un personības attīstībā. Direktore priecājas, ka praktiskos darbus projektam meitenes veic skolā, piemēram, pagājušogad viņas krāsojušas kādu no klasēm darba “Es savai skolai” ietvaros. “Šogad kopā ar viņām izstrādājām paraugus skolas diploma logotipam. Viņas iesniedza savas skices, un tad sadarbībā ar datordizaineru izveidojām logotipu – ļoti skaisti,” vērtē G. Spiģere.
Skolotāja Dz. Šterna dalās valstiski izskanējušajā apgalvojumā, ka bērniem nav intereses par dabaszinību priekšmetiem. Izrādās, ka Krotes skolā audzēkņus izdodas ieinteresēt tieši ārpusstundu darba dēļ. Viņi labprāt piedalās dažādos konkursos, darbojas praktiski un, citu skolēnu panākumu iedvesmoti, labprāt piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs. “Reti ir tādi bērni, kuri paši izrāda iniciatīvu, viņi ar kaut ko ir jāpievelk,” pārliecinātas abas pedagoģes. Tieši dabaszinībās labākais veids, kā to panākt, ir neformālā izglītība – darbs, kas tiek veikts ārpus stundu laika un pieļauj vairāk praktiskas darbošanās, savu spēju pārbaudes.
G. Spiģere atklāj, ka mazajām skolām ļoti būtu nepieciešams papildu atbalsts tieši ārpusstundu nodarbību organizēšanā, jo šobrīd pedagogi to dara brīvprātīgi, nesaņemot par to finansējumu. Krotes pamatskola iesaistījusies visos skolām pieejamajos projektos, lai to iegūtu. Tas ir arī viens no veidiem, kā ar daudzveidīgu piedāvājumu piesaistīt skolēnus un noturēt to skaitu, lai skolu neskartu izglītības reformas draudi un tā arī turpmāk varētu darboties tikpat veiksmīgi. “Turēsimies, cik varēsim,” apņēmības pilna ir direktore.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Krotē interesē neformālā izglītība

Kategorijas